Pa Volfu dzimtas pēdām Gulbenes pusē

Pils arhitektūra ir spilgts eklektikas piemērs, jo to grūti iekļaut kādā no zināmajiem arhitektūras veidiem © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Volfu dzimta Gulbenes pusē ienāca 17. gadsimtā un bija viena no ievērojamākajām dzimtām visā Vidzemē. Ar to saistīts arī vācu dirižabļu izgudrotājs Ferdinands Ādolfs Heinrihs Augusts fon Cepelīns – kas zina, varbūt bez Volfu dzimtas mūsu Rīgas Centrāltirgus paviljoni izskatītos pavisam citādi. Volfu dzimtai Vidzemē piederēja 36 muižas un 50 mazmuižas ar kopējo zemes platību 2898,9 km2. Tagadējā Gulbenes novadā tādas muižas bija Vecgulbene, Stāmeriena, Kalniena, Litene, Druviena, Lizums.

Ceļošana kļuvusi dārga - meklējam alternatīvas

Degvielas cena jau pārkāpusi divu eiro litrā robežu, tāpēc daudzi atmet domu par ceļošanu. Taču degvielas dārdzība nevar būt par iemeslu, lai atpūtas brīži kļūst neaizpildīti ar pozitīvām emocijām. Domājot par braucienu uz Gulbeni, kas no Rīgas ir visai tāls gabals, jāatceras par vilcienu. Maršrutā Rīga-Gulbene pasažieru vilciens kursē nedēļas nogalēs - pirmais reiss no Rīgas uz Gulbeni ir jau piektdienas vakarpusē. Ar vilcienu uz Gulbeni doties ir ļoti izdevīgi gan vienas, gan divu dienu ekskursijās. Brauciens ilgst aptuveni trīs stundas, un biļete maksā vien nedaudz vairāk par sešiem eiro. Gulbenes stacija ir vislabākā vieta, no kuras uzsākt Gulbenes apceļošanu, jo tieši tur atrodas tūrisma informācijas centrs, kurā iegūt visplašāko informāciju par Gulbenes novada apskates objektiem un kā tur nokļūt. Stacijai ir vēl viens pluss - no tās vēl aizvien stingri pēc grafika kursē šaursliežu dzelzceļa bānītis Gulbene-Alūksne ar vairākām romantiskām pieturvietām. Viena no tām ir arī Stāmeriena ar pili un pareizticīgo baznīcu.

Volfu dzimtas īpašums - Stāmerienas pils

No Stāmerienas stacijas līdz pilij var aiziet kājām vai izmantot velosipēdu, kas nomāts turpat stacijā vai paņemts līdzi no mājām. Kopš 2019. gada novembra Stāmerienas pils ar atjaunoto fasādi ir atvērta apmeklētājiem, kā arī telpas tiek iznomātas kāzām vai citām svinīgām ceremonijām. Labiekārtots arī plašais pils parks, kurā nemitīgi skan liega mūzika. Parkā iekārtoti soliņi un galdiņi, kas ļauj pasēdēt un izbaudīt pils atmosfēru. Jaunlaulātie dodas parkā cieši blakus saaugušajiem kokiem, par ko leģenda stāsta: “Dārznieks bija iemīlējies barona meitā un iestādīja šos kokus kā mūžīgās mīlestības apliecinājumu.” Koki tiešām ir unikāli - tradicionāli viens no tuvu blakus augošiem kokiem ņem virsroku un apslāpē otra koka augšanu, taču šajā gadījumā abi koki ir pilnīgi vienādi spēcīgi.

Stāmerienas pilī, neskatoties uz ilgstošo telpu izmantošanu kolhoza kantora un tehnikuma vajadzībām, labi saglabājušās ir reprezentācijas telpas / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Johans Gotlībs II fon Volfs 1802. gadā iegādājās īpašumu Stāmerienā, lai būvētu pili saviem bērniem. Jāpiebilst, ka Gotlībam II fon Volfam bija 10 bērnu - no tiem septiņi dēli. Stāmerienas muiža ir paredzēta viņa jaunākajam dēlam. Volfu dzimtai Stāmerienas pils piederēja līdz pat 2. pasaules karam. Kā jau daudzviet Latvijā, arī Stāmerienas pili 1905. gada revolūcijas laikā nodedzināja, bet drīz vien - 1908. gadā - pils tika atjaunota.

Iespaidīgās koka kāpnes atgādina filmu “Titāniks” un ir iedvesmas avots kāzu fotogrāfiem / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pēc kara pilī tika izvietots tehnikums, bet sešdesmitajos gados ciema padome un kolhoza kantoris. No šiem laikiem ir saglabājušies vairāki interjera liecinieki, piemēram, kases durtiņas ar lodziņu algu izmaksai, kabinetu numuriņi virs durvīm. Pils iekštelpās nav veikti restaurācijas darbi, tāpēc šobrīd pilī redzams viss, kas ar šo ēku ir noticis vairāk nekā gadsimta laikā. Pils nevar lepoties ar spozmi un atjaunotu interjeru, taču no pils pirmsākumiem ir saglabājušās iespaidīgās kāpnes, kas atgādina kāpnes no leģendārās filmas “Titāniks”, taču Stāmerienas pilī - vietā, kur filmā ir pulkstenis, atrodas kamīns. Tas ir visai netipisks kamīna novietojums, jo citviet tā laika būvēs kamīni kāpņu pusstāvā nav redzami. Kopumā pils arhitektūru var dēvēt par pilnīgu eklektiku, jo ir grūti tai piedēvēt kādu no zināmajiem arhitektūras stiliem.

Pils parks ir kā radīts romantiskām pastaigām. Skanošā mūzika un soliņi ļauj izbaidīt pils gaisotni / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pareizticīgo baznīca luteriskā vidē

Edvards fon Volfs apprecēja Krievijas kņazi Sofiju Potjomkinu un pārcēlās uz dzīvi Stāmerienā. Sofija, kas bija audzināta stingrā pareizticībā, uz Stāmerienu piekrita pārcelties tikai tad, ja tur būs pieejama pareizticīgo baznīca. Tā kā šajā pusē pareizticība nav izplatīta, Edvards, pats būdams luterānis, savai sievai uzceļ pareizticīgo baznīcu ezera krastā. Tagadējā baznīca gan nav tā, ko Edvards cēla savai sievai - pirmā baznīca bija no koka un ātri savu laiku nokalpoja, tāpēc Edvarda dēli vēlāk uzceļ mūra baznīcu, kas darbojas vēl arvien un ir labi uzturēta. Divas reizes mēnesī šeit notiek arī dievkalpojumi. Baznīca ir viens no objektiem, kas Stāmerienā noteikti jāapskata.

Lasāmgabali

"Mums ir tik daudz datu par to, kā jūtas mūsu darbinieki un kā viņi uzvedas. Bet, kad kaut kas noiet greizi, mums vienmēr trūkst pietiekamas izpratnes, lai izskaidrotu, kāpēc," šādi medija “HRZone” žurnālistam Robam Heivardam pirms dažiem gadiem izteicās kāds augsta līmeņa lielas Eiropas bankas personālvadības vadītājs. Saruna izrādījusies pravietiska: gada laikā pēc šīs diskusijas banka iekūlās vairākos skandālos.

Svarīgākais