Ventspils sporta infrastruktūra un vide ļauj pielāgoties izaicinājumiem

Sacensību gars: Ventspils Piedzīvojumu parka teritorijā atrodas viena no modernākajām BMX trasēm Latvijā. Šajā BMX trasē ir izveidoti dažādas sarežģītības tramplīni un virāžas, un tā ir veidota ar mērķi, lai rīkojot sacensības, varētu pēc iespējas objektīvāk novērtēt braucējus. © Publicitātes foto

Olimpiskā centra “Ventspils” pārziņā ir gan sporta bāzes, gan aktīvās atpūtas objekti. Lielākās sporta bāzes ir centrālajā kompleksā, kur vienuviet atrodas basketbola halle, ledus halle, vieglatlētikas manēža, stadions, skeitparks un viesnīca. Olimpiskā centra pārziņā ir arī atpūtas objekti: Ventspils piedzīvojumu parks, Pludmales akvaparks un Ūdens piedzīvojumu parks.

Par izaicinājumiem un turpmākajiem plāniem vairāk intervijā ar Olimpiskā centra “Ventspils” valdes priekšsēdētāju Jurģi Liepājnieku.

Sports bija viena no jomām, ko spēcīgi ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. Kā sportiskā ventspilnieku daļa uzņēma šos ierobežojumus?

Jurģis Liepājnieks atzīst, ka ventspilnieki Covid-19 ierobežojumu laikā bija salīdzinoši labā situācijā, jo pilsētā ir labi attīstīta āra sporta infrastruktūra, no stadiona līdz brīvas pieejas āra trenažieriem / F64

Periodiski bija liegts sportot telpās un grupās, tāpēc mūsu sportiskie cilvēki vairāk uzturējās ārā. Jāsaka, ka ventspilnieki bija salīdzinoši labā situācijā, jo pilsētā ir labi attīstītas āra sporta bāzes - labiekārtots vieglatlētikas stadions, ielu vingrošanas stadions, futbola laukumi, kuru infrastruktūru var brīvi bez maksas izmantot jebkurš ventspilnieks. Ir izbūvēti veloceliņi turpat 70 km garumā.

Sportošanai brīvā dabā iecienīts ir ielu vingrošanas stadions, kur ķermeņa spēka demonstrēšanas elementus pieslīpē spēcīgi jaunieši, bet citu sporta veidu pārstāvji un individuālie sportotāji veic iesildīšanās un ķermeņa stiprināšanas vingrinājumus.

Arī pludmales volejbols Ventspilī uzņem apgriezienus. Pilsētā kopumā ir izveidoti deviņi brīvpieejas pludmales volejbola laukumi, kurus ventspilnieki aktīvi izmanto no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Pieci no laukumiem ir izvietoti Pludmales volejbola stadionā pie Zilā karoga pludmales. Pludmales volejbola stadions ir pilnībā aprīkots arī starptautisku sacensību norisei, tāpēc Ventspils ne tikai nodrošina šī sporta veida pieejamību pilsētas iedzīvotājiem, bet piesaista arī augsta līmeņa sacensības.

Kādu iespaidu Covid-19 ierobežojumi un tagadējais Krievijas karš Ukrainā atstāj uz kopējo Olimpiskā centra “Ventspils” darbu?

Mēs labi saprotam, ka pandēmija un karš ir būtiski izmainījuši apstākļus. Tradicionāli mūsu sporta bāzes treniņu nometnēm izmantoja arī sportisti no Krievijas, visbiežāk tie bija daiļslidotāji, kas izmantoja mūsu ledus halli. Starptautisko treniņnometņu laikā noslogotas bija gan sporta bāzes, gan dienesta viesnīca. Jau Covid-19 laikā izjutām ārvalstu sportistu pieprasījuma kritumu, un arī tagad situācija ir līdzīga, taču mēs meklējam un izmantojam citas iespējas sportistu piesaistīšanai. Tagad mūsu pakalpojumus izmanto vairāk vietējo sportistu komandas. Piemēram, biežāk mūsu pakalpojumus pēdējos gados ir izmantojuši Latvijas kamaniņu braucēji, futbolisti u.c. Kā jaunpienācēji ir arī Lietuvas sporta vingrotāji.

Protams, lielo profesionālā sporta komandu uzņemšana centram bija ekonomiski izdevīgāka, un savā ziņā finansiāli esam zaudējuši. Tomēr esam elastīgi un optimistiski noskaņoti un pielāgojamies apstākļiem.

Bez jau pieminētās sporta infrastruktūras piedāvājam arī fizioterapijas centru un viesnīcu - sporta bāzes un viesnīca ir koncentrētas vienā vietā, tāpēc sportistiem nav jāpavada laiks ceļā. To sportisti augstu vērtē.

Pludmales volejbols Ventspilī uzņem apgriezienus, tāpēc tiek domāts par iespēju izveidot pludmales volejbola laukumus arī iekštelpās / Monta Blāze-Pētersone

Olimpiskā centra rīcībā ir četri tenisa korti ar mākslīgo segumu, kas atbilst starptautisko sacensību standartiem / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Olimpiskais centrs apsaimnieko arī aktīvās atpūtas bāzes. Vai Covid-19 ietekmēja arī to darbību?

Protams, jo telpās brīvi pulcēties varam tikai tagad, tāpēc uz laiku bija slēgts Ūdens piedzīvojumu parks, kā arī vasarā ar ierobežojumiem saskārāmies Pludmales akvaparkā. Arī Piedzīvojumu parks, kas ir lielākais aktīvās atpūtas objekts, ne vienmēr drīkstēja strādāt. Taču, līdzko ierobežojumi tika samazināti, novērojām ārkārtīgi lielu Latvijas iedzīvotāju interesi - apmeklētāju plūsma ievērojami palielinājās. Diemžēl šoziem pastāvīga sala un sniega trūkuma dēļ mūsu slēpošanas kalns “Lemberga hūte” darbojās īsu periodu, tādēļ nevarējām pilnvērtīgi izmantot ziemas aktīvās atpūtas infrastruktūru.

Tagad, kad ierobežojumi ir atcelti, ir atvērtas visas aktīvās atpūtas un sporta bāzes. Pamazām sākas aktīvā tūrisma sezona - mūs atkal apciemo skolēni no visas Latvijas.

Viena no populārākajām vietām, kur pulcējas spēcīgi jaunieši, ir ielu vingrošanas stadions - jaunieši savstarpēji sacenšas, mācās jaunus lēcienus un spēka demonstrēšanas elementus / Publicitātes foto

Zināms, ka ik gadu Olimpiskais centrs veic ieguldījumus infrastruktūras uzlabošanā. Vai arī šogad gaidāmi kādi darbi?

Mēs izmantojām pandēmijas ierobežojumu laiku, lai veiktu apjomīgākus remontdarbus un pēc pandēmijas visi objekti būtu sakārtoti. Ir jāsaprot, ka izveidotās bāzes ir ne tikai jāuzbūvē, bet arī jāuztur atbilstošā kārtībā. Šogad Pludmales akvaparkā norit remontdarbi vairāk nekā 100 tūkstošu eiro vērtībā. Jūnija sākumā varēsim uzņemt ciemiņus atjaunotās ģērbtuvēs, dušās un baseinos. Remontdarbi noritēja arī Piedzīvojumu parkā.

Lielu uzmanību veltām energoefektivitātes jautājumiem, kas šobrīd ir ļoti aktuāla tēma - pakāpeniski pārejam uz LED apgaismojumu visās sporta zālēs, kur apgaismojumam tiek tērēts daudz elektroenerģijas. Lielas investīcijas saistītas ar ledus halli - pienācis laiks nomainīt ledus kompresora dzesēšanas iekārtu, kas maksā vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. No malas to redzēt nevarēs, bet līdz ar iekārtu maiņu varēsim nodrošināt labu ledus kvalitāti arī ļoti karstā laikā.

Šogad plānojam atjaunot arī divus tenisa kortus, un tad labā kārtībā būs visi četri centra tenisa korti.

Piedzīvojumu parkā ir plānota arī rodeļu trase. Vai projekts šobrīd ir aktuāls?

Jā, tā ir viena no tuvākā laika iecerēm. Ventspils pašvaldība kopā ar Komunālo pārvaldi ir iesniegusi rodeļu trases projektu ārējā finansējuma saņemšanai. Ja finansējums tiks piešķirts, tad rodeļu trases būvniecībai ķersimies klāt jau šogad.

Rodeļu trases plānotais kopējais garums ir nedaudz vairāk par 800 metriem. Piebildīšu, ka Ventspilī ieplānotā rodeļu trase ir būtiski atšķirīga no Siguldā, Sabilē un citviet Latvijā redzētajām. Šajā trasē varēs doties jebkuros laika apstākļos - arī ziemā un lietū. Trases konstrukcija ir sarežģīta - tā sastāvēs no vairākām sliedēm. Līdz ar to šī trase būs ļoti droša. Esmu redzējis, kā šāda tipa rodeļu trases darbojas Čehijā un Polijā - pats izmēģināju to ziemā, tāpēc varu apgalvot, ka šāda tipa trases un kamanas ir pilnīgi drošas. Tajās iemontēta arī drošības sistēma, kas neļauj uzņemt pārāk lielu ātrumu, ja pats braucējs ir pārgalvīgs. Kamanas ir aprīkotas arī ar distances kontroli, kas neļauj ietriekties priekšā braucošajās kamanās.

Piedzīvojumu parks jauniešiem un bērniem ir pats vilinošākais objekts, jo tas piedāvā ne tikai tradicionālās izklaides, bet arī visai ekstrēmo katapultu / Monta Blāze-Pētersone

Ventspilī ir vērienīgs skeitparks, taču tam ir sezonāls raksturs. Vai tiek domāts par skeitparka izveidi zem jumta?

Tā ir infrastruktūra, kuras Ventspilī ļoti pietrūkst, tāpēc strādājam pie jauna projekta, kura ietvaros plānojam ēkā pie Ostas ielas promenādes izveidot skeitparku, ko varēs izmantot arī ziemā. Šī ēka savulaik kalpojusi ostas darbnīcām - tās ir plašas telpas ar augstiem griestiem un tādēļ pielāgojamas skeiteru vajadzībām. Ēka ir pietiekami liela, lai tajā izveidotu arī divus pludmales volejbola laukumus - tādējādi tiktu atrisināts arī jautājums par pludmales volejbolistu iespējām spēlēt un trenēties arī ziemā.

Protams, mēs domājam arī par nākotni!

Novados

Iveta Erdmane jau vairāk nekā 40 gadus pārvalda Ainažu jūrskolas muzeja valstību. Viņa saņēmusi vienu no augstākajiem valsts apbalvojumiem – Atzinības krusta IV šķiru –, ir divu vēsturisku pētījumu – "Dzelzs vīri, koka kuģi" un "Jūras vilki sarakstē un atmiņās" – autore, kā arī spiedusi roku bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš muzejā bija ieradies pa ceļam uz Igauniju. Taču šoreiz "Neatkarīgā" lūdza aprakstīt muzeja vērtības, visvērtīgākās lietas un pastāstīt par Ainažu jūras vilkiem un vienu no tiem satika klātienē.

Svarīgākais