Šodien, 11. jūnijā, svinīgi tiek atklāts jaunākais Ventspils Ostas promenādes objekts “Dzenskrūve “Cilvēciskais spēks””, tādējādi pirms dažiem gadiem pagarināto Ostas ielas promenādes iespaidīgo boju kolekciju papildinājis skatu laukums un mākslinieka Kirila Panteļejeva veidotais darbs, kam par pamatu ir jūras dzelmē atrastā kuģu dzenskrūve.
Kad pirms septiņiem gadiem Ventspils Brīvostas pārvaldes ūdenslīdējs Deniss Lapins izcēla dzenskrūvi no jūras dzelmes 22 metru dziļuma, iespējams, neviens nenojauta, cik vēl cilvēcisko spēku vajadzēs, lai šis 3,5 metrus lielais un teju trīs tonnas smagais priekšmets pārvērstos Ostas promenādes apskates objektā - kinētiskā mākslas darbā “Cilvēciskais spēks”.
Projektu realizēja Ventspils valstspilsēta sadarbībā ar idejas autoru tēlnieku Kirilu Panteļejevu, arhitektu biroju SIA “Balta istaba” (arhitekte Ilze Rukmane-Poča), Ventspils Komunālo pārvaldi, Ventspils brīvostu un Ventspils muzeju.
“Domājot par šo objektu, pirmais, kas man šķita svarīgi, ir cilvēku attieksme pret vēsturiskajiem procesiem,” stāsta tēlnieks Kirils Panteļejevs. Tēlnieka pārdomas liek meklēt viņam atbildes uz jautājumiem - cik daudz var paveikt viens cilvēks? Savā skulptūrā viņš izmanto šo metaforu, liekot cilvēkam ar reduktora palīdzību griezt divas tonnas smago un 3,5 metrus lielo kuģa dzenskrūvi.
Ūdenslīdējs Deniss Lapins atceras: “Projekts, kas bija saistīts ar dzenskrūves izcelšanu no jūras dzelmes, bija interesants un pietiekami sarežģīts. Kuģis bija ļoti bojāts un atradās dziļi zem ūdens. Lai izceltu dzenskrūvi, vajadzēja to atbrīvot no kuģa atlūzām un saskalotās grunts. Tāpat zem ūdens vajadzēja veikt metāla griešanu. Visu zemūdens darbu veikšanai vajadzēja aptuveni 23 stundas.”
Savukārt Ventspils muzejs, ielūkojoties vēsturē, atklāja, ka Ventspils dzenskrūve, iespējams, ir nākusi no vācu zemūdeņu apgādes kuģa “Mosel”. Kuģis būvēts Vācijā, Boizenburgā, Franča Jurgena Lemma (Franz Jürgen Lemm in Boizenburg) uzņēmumā, kas dibināts 1793. gadā un pirmo tērauda kuģi izgatavoja 1895. gadā. Kuģis “Mosel” nolaists ūdenī 1912. gadā. 1936. gadā tas tika piesaistīts Vācijas kara flotei. Nogrima, uzskrienot mīnai netālu no Ventspils, Vācijas - PSRS kara sākumā 1941. gada 26. septembrī.
Pati dzenskrūve, spriežot pēc uzraksta “Atlas-Werke-Bremen A.B.”, ražota Brēmenē, “Atlas Werke” fabrikā, kas tika dibināta 1902. gadā, bet kopš 1911. gada specializējās dažādu kuģu palīgmehānismu ražošanā, tostarp ražojot arī kuģu dzenskrūves.
Dzenskrūves materiāls - bronza, tās diametrs ir 3,4 metri, svars 2995 kilogrami. Laiks, ko tā pavadījusi zem ūdens, ir 74 gadi. Dzenskrūve tika izcelta no ūdens 2015. gada 17. septembrī. Lai šo darbu paveiktu, zem ūdens tika strādāts vairāk nekā 20 stundu.
Iedzīvināta rūsināta kuģa korpusā, dzenskrūve kalpos arī kā izzinošs objekts, jo aiz stikla seguma varēs vērot, kā darbojas kloķa-klaņa mehānisms, un ikviens varēs pārliecināties, kāds ir cilvēciskais spēks, kas ļauj darboties lietām un realizēt skaistas ieceres.
Ventspils Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks stāsta: “Lai atrastu piemērotāko risinājumu vides objekta izveidošanai, tika rīkots metu konkurss, kurā uzvarēja tēlnieks Kirils Panteļejevs. Ir sanācis tā, ka divi brāļi Panteļejevi šogad veido skulptūras Ventspils izrotāšanai - Kirils ir izveidojis “Dzenskrūvi”, savukārt Gļebs šobrīd strādā pie skulptūras “Lats”, kas tiks atklāta augustā. Vides objektam “Dzenskrūve “Cilvēciskais spēks”” ir uzlikts stūres rats un veikta programmēšana, lai dzenskrūve lēnām grieztos. Patstāvīgi tā griežas ar ātrumu viens apgrieziens minūtē, taču tad, ja kāds nostājas uz improvizētā kuģa klāja, griešanās ātrums
