Saistībā ar augsto gaisa temperatūru visā Latvijā vismaz uz tuvākajām divām dienām LVĢM centrs ir izplatījis sarkano brīdinājumu, kas definēts kā ļoti bīstami apstākļi cilvēka veselībai un dzīvībai. Par pareizu rīcību karstajā laikā tiek daudz runāts, taču vēl arvien cilvēku neapdomība noved pie traģiskām sekām.
NMPD mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam pakļauts ikviens, kurš nepietiekami uzņem šķidrumu, karstumā ir pārāk silti saģērbies, uzturoties saulē, nelieto galvassegu un ilgstoši uzturas tiešos saules staros vai karstumā. Bet īpaši riskam pakļauti:
gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni, tāpēc šajās dienās biežāk piezvaniet saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī apraugiet kaimiņu vientuļos seniorus;
mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu, kuriem vēl nav pilnībā nostabilizējusies fizioloģiskā termoregulācija.
Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par “siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var arī pārkarst, guļot smacīgās un karstās iekštelpās;
slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību, kā arī cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem, un cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus, un cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas;
īpaši jāuzmanās cilvēkiem, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīva un ilgstoša sportošana, strādā smagu, fizisku darbu, tostarp arī darbu uz lauka) - darbam vai sportošanai labāk izvēlēties vēlas vakara vai agras rīta stundas;
cilvēki, kuri strādā telpās, ja tās netiek vēdinātas, atdzesētas, jo arī pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt risku cilvēka veselībai.
Pirmais padoms ir pasargāt telpas no pārkaršanas, lai vismaz pēc atgriešanās mājās, ja ir bijusi absolūta nepieciešamība doties ārā, mūs sagaidītu iespējami komfortablāki apstākļi. Visbiežākā kļūda ir logu atvēršana visas dienas garumā, taču speciālisti iesaka pretējo - aizvērt logus un aizsegt tos ar bieziem aizkariem vai žalūzijām. Veikalos pieejamas arī specializētas žalūzijas telpu pasargāšanai no saules taru ietekmes. Vēlās vakara stundās un naktīs logi jāatver un kārtīgi jāvēdina, iespējams, pat jārada caurvējš, kas ātrāk izvēdinās un atdzesēs telpas. Līdz ar sauli logi atkal jāizver.
NMPD iesaka:
Uzņem šķidrumu vairāk nekā parasti, padzeries, vēl pirms parādās slāpes. Lai kompensētu svīšanas dēļ zaudēto šķidrumu, vēlams dzert ūdeni, negāzētu vai vāji mineralizētu minerālūdeni. Nav ieteicams dzert saldinātos dzērienus. Nelieto alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju - ķermeņa atūdeņošanos.
Plāno savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturies ilgstoši atklātā saulē. Atrodoties uz ielas, izvēlies iet pa ielas ēnas pusi.
Nodrošini vēdināšanu/atdzesēšanu dzīvojamās un darba telpās. Dabisko vēdināšanu (atverot logus) vislabāk veikt vakarā, naktī. Dienas laikā iesakām aizvērt un aizklāt logus, lai samazinātu telpu sakaršanu.
Ja tomēr jādodas ārā, velc gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Lai nepieļautu galvas sakaršanu, lieto gaišu plāna auduma galvassegu. Gādā, lai vienmēr līdzi būtu dzeramais ūdens - jāpadzeras ir regulāri visas dienas garumā. Ja uz ielas kļūst pārāk karsti, mēģini atrast vēsāku vai ēnaināku vietu, kur jūtama vēja pūsma, un padzeries ūdeni. Karstajā laikā palīdz arī regulāra noskalošanās viegli vēsā ūdenī - nekautrējies izmantot brīvkrānus un strūklaku veldzi.
Ievēro piesardzību peldoties. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī! Šādās reizēs gaidītā veldze var nomainīties ar pēkšņiem sirds ritma traucējumiem un kļūt pat par pēkšņas nāves cēloni.
Bieži vien pārkarsis cilvēks objektīvi nenovērtē situāciju, tāpēc, atrodoties uz ielas vai atpūtas vietā, jāvēro ne tikai savs veselības stāvoklis, bet jāpievērš uzmanība arī apkārtējiem. Ja rodas aizdomas par pārkaršanu:
Cilvēku atgulda ēnā vai vēsākā vietā pusguļus un atbrīvo no silta vai spiedoša apģērba. Ieteicams likt vēsas mitras kompreses uz pieres, krūtīm vai apslacīt ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis un jācenšas radīt vēja plūsmu, dzesējot cilvēku - vēdināšanai izmantot var jebkuru pieejamu priekšmetu, kaut vai kreklu vai koka zaru.
Ja pārkarsušajam nav vemšanas, tad jādod daudz dzert - veselam pieaugušajam var dot pat 1-2 litrus dzeramā ūdens dažu stundu laikā, bet tas jādara pakāpeniski.
Ja pēc uzturēšanās karstumā rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni66016001 (darbdienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, brīvdienās un svētku dienās - visu diennakti).
Ja minētie pasākumi nepalīdz vai vājums ir izteikts, it īpaši, ja ķermeņa temperatūra sākusi strauji paaugstināties, ir vemšana, sākas apziņas traucējumi, krampji, tad izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz ārkārtas tālruni 113.
