Bens Latkovskis / Autori

Krieviem ir tāds parupjš teiciens, kurš, pārtulkojot pieklājīgā valodā, skan – nepatikšanas piezagās nemanāmi. Situāciju Rīgā, šķiet, vislabāk raksturo kāds cits neliterārs vārds, kurš vismaz nav rupjš – bardaks jeb literārā valodā – haoss.

Tirdzniecības centra Alfa jaunās piebūves atklāšana iezīmējās ar skandālu. Ne viens vien šā centra apmeklētājs piedzīvoja nepatīkamus brīžus, ieraugot veikaliņu, kurā tirgo krekliņus ar Putina ģīmetni, ar divdomīgiem, Krievijas agresīvi impērisko politiku cildinošiem uzrakstiem un apģērba gabalus, kuri marķēti ar Krievijas armijas simboliku.

Lai arī ārā spīd saule un gaiss vēl vasarīgi silts, rudens tuvums jau jaušams. Arī politiskajā dienas kārtībā. Tuvojas gada galvenā politiskā likuma – Valsts budžeta – pieņemšana un arvien skaļāk tiek spriests – kam dot un kam nedot naudu?

Var jau piesaukt dažādus it kā racionālus, juridiskiem terminiem pārbagātus argumentus. Var izlikties, ka diskusija notiek zinātniski tiesiskā plaknē. Taču, ja gribam (cits jautājums, vai gribam?) būt godīgi pirmām kārtām paši pret sevi, tad jāatzīst, ka attieksme pret Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām jau sen kā pārvērtusies primitīvas ticības jautājumā. Katra puse tic savai patiesības versijai un otras puses argumentos pat neklausās, lai cik juridiski korekti tie būtu noformulēti. Jo jebkuri argumenti šajā strīdā ir tikai plāni šķidrauti, kas vāji nosedz zem tiem redzamās himeras.

Jaunais Rīgas mērs ir ievēlēts, un viņam ir visas iespējas sevi parādīt. Kā Oļegs Burovs izmantos šo iespēju, redzēsim jau tuvākajā nākotnē. Vai Rīga iegūs jaunu attīstības uzrāvienu, tas lielā mērā būs atkarīgs tieši no viņa.

Uzmanīgāks vērotājs varētu padomāt, ka virsrakstā minētajā latīņu izteicienā ieviesusies sīka drukas kļūda. Taču tā nav kļūda, bet gan apzināta dažu burtu pārbīde. Oriģinālā šī frāze patiešām rakstās nedaudz citādi – Ubi bene ibi patria – kur labi, tur tēvzeme. Mūsdienu Latvijas politikā šis teiciens jāpārfrāzē, burtus t un r samainot vietām, – Ubi bene ibi partia – kur labi (izdevīgi), tur mana partija.

Nesen satiksmes ministrs Tālis Linkaits veica izbraukumu ar dīzeļvilcienu līdz Bolderājai un atpakaļ. Pēc šīs labās gribas demonstrācijas ministrs pavēstīja, ka pasažieru pārvadājumi vilciena maršrutā Rīga–Bolderāja varētu tikt uzsākti tuvāko divu līdz trīs gadu laikā.

Pirmdien izšķirsies Rīgas domes (RD) liktenis. Vai nu tiks ievēlēts jauns Rīgas mērs, vai arī tiks pavērts ceļš uz RD atlaišanu un jaunām, ārkārtas vēlēšanām.

Putinam atkal paveicies, varēja padomāt ne viens vien notikumu vērotājs Krievijā, redzot, kādi ir laika apstākļi sestdienas rītā Maskavā pirms Saharova prospektā iecerētā opozicionāru mītiņa. Nepārejošais lietus droši vien daudziem lika padomāt – iet uz mītiņu vai palikt mājās. Tomēr, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem (dienas otrajā pusē tie ievērojami uzlabojās), mītiņā piedalījās apmēram 50 000 cilvēku, kas ir lielākais protestētāju skaits Krievijā kopš 2011. gada decembra.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce ir noslēdzis konsultācijas ar pašvaldību deputātiem par sabiedriskai apspriešanai izvirzīto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, teikts VARAM izplatītajā preses relīzē ar nosaukumu «J. Pūce konsultāciju laikā ATR apspriedis ar vairāk nekā tūkstoti pašvaldību pārstāvjiem».

Trešdien Stradiņa slimnīca saņēma telefona zvanu ar brīdinājumu, ka tur novietos spridzeklis. Pieaicinātie psihologi, izvērtējot sarunas ierakstu, atzinuši, ka draudi esot jāuztver kā pietiekami nopietni. Tāpēc pieņemts lēmums no slimnīcas evakuēt pacientus un darbiniekus. Vēlāk gan nekāds spridzeklis netika atrasts.

Viens no populārākajiem Latvijas videoblogeriem, kura uzņemtajiem sižetiem interneta vietnē Youtube gandrīz vienmēr ir vairāk par 100 000 skatījumu, ir motoblogeris ar segvārdu PilotZX6R. Braucot uz motocikla, viņš visu filmē ar pie ķiveres piestiprinātu videokameru un stāsta par dažādiem ar motocikliem un motobraukšanu saistītiem piedzīvojumiem. Bet ne tikai par to. Viņš stāsta arī par dzīvi dzimtajā Latvijā un Rīgā. Tā kā viņš savos sižetos runā krieviski, viņa skatījums iegūst īpašu nozīmi, jo viņa auditorija pārsvarā ir ārpus Latvijas dzīvojošie krievvalodīgie.

Krievijas spēka struktūras (tā saucamie siloviki) sestdien brutāli izdzenāja demonstrantus, kuri pulcējās pie Maskavas mērijas, lai protestētu pret to, ka ar acīmredzami sadomātiem ieganstiem Maskavas domes vēlēšanās netika reģistrēti varai nelojālie deputātu kandidāti. Dienas garumā tika aizturēti vairāk nekā tūkstoš cilvēku.

Lai gan valdība ir devusies atvaļinājumā, premjeram Krišjānim Kariņam nekāds atvaļinājums nesanāk. Otrdien Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcija bija aicinājusi premjeru pie sevis, lai spriestu par turpmāku sadarbību valdībā. Pirms sarunām JKP līderis Jānis Bordāns vēlējās ar premjeru parunāt zem četrām acīm Jutas Strīķes kabinetā, kurš aprīkots ar pretnoklausīšanās iekārtām. Šī sīkā detaļa uzskatāmi raksturo aizdomu un neuzticēšanās atmosfēru, kādā dzīvo JKP deputāti. Saruna, kurai premjers sākotnēji atvēlēja piecas minūtes, ievilkās gandrīz uz stundu. Visu šo laiku pārējie JKP biedri un premjera biroja darbinieki gaidīja aiz durvīm.

Tiklīdz izskan aicinājumi valstī palielināt minimālo algu, tā no dažādām pusēm skan – lietderīgāk būtu palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Vēlams, pielīdzinot to minimālajai algai. Doma, ka no minimālās algas nevajadzētu vēl maksāt ienākuma nodokli, šķiet pavisam loģiska. Vairākumā attīstīto valstu tāda kārtība jau sen kā pastāv. Kas traucē šādu kārtību ieviest arī pie mums?

Par Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju ar nelielu balsu vairākumu ievēlēta Ursula fon der Leiena. Viņa šajā amatā nomainījusi daudz aprunāto Žanu Klodu Junkeru. Varam būt droši, ka Leienai nebūs problēmu ar publisko tēlu kā Junkeram, kad nelabvēļi mēļoja par viņa aizraušanos ar grādīgajiem, un arī ar bučošanos sešdesmitgadīgā septiņu bērnu māmiņa diez vai kādam uzbāzīsies. Nav šaubu, ka Leienas darbības ārējās izpausmes būs piedienīgākas. Cits jautājums, vai šo darbību saturs būs pilnasinīgāks?

Ziniet, man nekas nebūtu pretī, ja jau šoruden Latvija sasniegtu Vācijas, Zviedrijas vai vēl labāk – Luksemburgas dzīves līmeni. Kā to panākt? Nu kāda starpība, kā? Galvenais, ka es tā gribu un daudzi citi arī. Vai tad ar to nepietiek?

Nupat vienā pasēdēšanā man sanāca neliela diskusija. Saruna sākās pavisam nevainīgi: par to, kā jūtas bērns, kad vecāki viņa klātbūtnē, pērkot vilciena biļeti, būtiski (par vairākiem gadiem) samazina bērna vecumu, lai varētu ietaupīt. Kāda jauna sieviete atcerējās, ka bērnībā viņai ļoti gājis pie sirds, kad vecāmamma tā darījusi. Taču tad sarunā iesaistījās kāda cita sieviete, kura šādu rīcību uzskatīja par pašsaprotamu un neslēpa, ka arī pati tā dara, savu rīcību pamatojot ar to, ka Latvijas dzelzceļa vadībā visi esot korumpanti un blēži, tāpēc viņus apmānīt ir svēta lieta. Uz manu biklo jautājumu, bet tad jau arī nodokļus var nemaksāt, atrunājoties ar to, ka valsts pārvaldes augšgalā sēž negodprātīgi cilvēki, sekoja nekavējošs – protams. Kāpēc gan maksāt tos milzīgos nodokļus, kuri tāpat aizejot, nezin kur?

Cīņa par Rīgas mēra amatu saasinās. Līdzās Gods kalpot Rīgai (GKR) izvirzītajam kandidātam Oļegam Burovam savu kandidātu izvirzījusi arī partija Latvijas attīstībai (LA) – Viesturu Zepu. Šonedēļ, kā norādīts partijas paziņojumā, LA mēra amata kandidāts Viesturs Zeps un frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Māris Mičerevskis uzsāks sarunas ar visām Rīgas domes (RD) opozīcijas frakcijām par atbalstu V. Zepam. Ievērojiet, sarunas tiks uzsāktas tikai ar opozīcijas frakcijām.

Nesen bija iespēja pabūt Eiropas zaļās galvaspilsētas balvas pasniegšanas ceremonijā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Pasākuma laikā dažādu pasaules valstu žurnālisti tika iepazīstināti ar Norvēģijas sasniegumiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā, dabai kaitīgo izmešu samazināšanā un Parīzes vienošanās (par klimata izmaiņu novēršanu) saistību izpildē.

Daudzu rīdzinieku sašutumu izraisīja slepenā, pa nakti veiktā puķu podu aizvākšana no Krišjāņa Barona ielas malām. Tā, bez šaubām, bija Rīgas domes kārtējā sabiedrisko attiecību katastrofa, jo netika kaut cik jēdzīgi izskaidrots, kāpēc tas tiek darīts. Lai kā arī būtu, kārtējā podu gāšanas (aizvākšanas) lieta ir sekas pilnīgam Rīgas attīstības stratēģijas trūkumam. Kad nav skaidrs, kādā virzienā ejam, kad vienu dienu dara tā, bet otru šitā, tad agri vai vēlu sākas sajukums, kas apkārtējos izraisa pamatotu aizkaitinājumu.

No 1. jūlija Igaunijā par 25% samazināsies akcīze alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas nozīmē, ka tie mūsu kaimiņvalstī kļūs lētāki. Šī ziņa radījusi lielu satraukumu mūsu alkohola ražotājos, tirgotājos un pierobežas iedzīvotājos.