Eksāmens krīzes menedžmentā
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana un KNAB pret viņu ierosinātais kriminālprocess ir ne tikai pēdējā laika karstākā ziņa, kura pēc ilgiem gadiem atkal likusi Latvijas vārdu locīt pasaules mediju virsrakstos, bet arī vietējas nozīmes polittrīce, kuras sekas šobrīd vēl nav līdz galam apjaustas.
Kas īsti ir noticis? Liela mēroga kukuļa izspiešanā un pieņemšanā tiek apsūdzēta augstākā valsts amatpersona kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Situāciju vēl smagāku padara šīs amatpersonas starptautiskais stāvoklis, jo viņš vienlaikus ir Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis. Šādā situācijā gribētos redzēt valsts vadības vienotu, koordinētu redzējumu un sekojošu rīcību. Diemžēl politiskā elite demonstrē acīm redzamu apjukumu. Premjers pirmdien apgalvo, ka nevar iedomāties, ka Rimšēvičs paliek Latvijas Bankas prezidenta amatā, bet jau otrdien sāk runāt, ka Norvik bankas vadītāju izteikumi esot uzbrukums valstij. Vienotība stāsta, ka rosināšot Saeimā balsojumu par neuzticības izteikšanu Latvijas Bankas prezidentam, bet pārējās koalīcijas partijas šim aicinājumam nesteidz pievienoties.
Arī pats Rimšēvičs otrdienas preses konferencē viesnīcā Gūtenbergs apliecināja, ka no amata neatkāpsies, par spīti tam, ka iepriekš viņu uz šo soli bija mudinājis gan premjers, gan finanšu ministre, gan Valsts prezidents. Otrdienas vakarā LTV studijā pie Rēdera Rimšēvičs jau bija kripatu pielaidīgāks un pieļāva, ka no amata varētu arī atkāpties, ja Saeima pieņemšot šādu lēmumu (Saeima var pieņemt tikai rekomendējošu lēmumu). Tiesa, viņš aicināja deputātus sekot savai sirdsapziņai, kas, pārtulkojot no politiskās valodas parastajā, nozīmē - es par jums zinu tik daudz, ka, ja jūs nodosiet mani, tad arī es jutīšos tiesīgs šo to pastāstīt par jums.
Tieši šī sajūta, ka Rimšēviča lieta nav vien atsevišķs, ar pārējo politisko eliti nesaistīts korupcijas gadījums, bet gan tikai viens liela, samudžināta kamola pavediens, izraisa bažīgas priekšnojautas. Ja šis pavediens sāktu šķetināties, tad tas varētu aizvest pie ļoti daudziem. Atcerēsimies, ka vienlaikus ar Rimšēviču tika aizturēts politiskajās aprindās labi zināmais uzņēmējs Māris Martinsons, bet dienu iepriekš no cietuma izlaists (kā runā, par gatavību sadarboties ar izmeklēšanas iestādēm) arī ar politiķiem cieši saistītais Māris Sprūds. Ar šiem personāžiem ne reizi vien bija ticies arī Rimšēvičs, ar kuriem, pēc paša vārdiem, apspriedis «banku likumdošanas jautājumus».
Skaidrs, ka šobrīd Rimšēvičs ir politiski radioaktīvs, un, jo viņš vairāk uzturēsies politiskās dzīves uzmanības centrā, jo vairāk ar savu bīstamo starojumu apstaros visus tuvumā esošos. No šāda aspekta Rimšēvičs patiešām ir neērts, taču nevis «sliktajām» bankām (par banku uzraudzību viņš neatbild), bet gan politiskajai elitei, kurai, ļoti iespējams, atlēkusi pamatīga skaida no ilggadējām naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpēc politiskajai elitei ir jāatrod labākais veids, kā šo kaitīgo starojumu ekranizēt. Černobiļas parauga sarkofāgs ir pirmais, kas nāk prātā, tāpēc Rimšēvičs jau proaktīvi sāk runāt par savas dzīvības apdraudējumu. Tiesa, šāds risinājums nevar tikt uztverts nopietni, jo tas uzspridzinātu visu skudru pūzni ar vēl nelabvēlīgākām sekām. Vienkāršāk būtu mierīgi vienoties - ej labprātīgi prom no Latvijas Bankas prezidenta amata un turi muti. Izmeklēšana ies gadiem, mēs to īpaši nesteidzināsim, un atceries par kamieli, kuru Hodža Nasredins, kā bija solījis šaham, grasījās iemācīt runāt. Varbūt kamielis nobeigsies, varbūt šahs nomirs…
Kāds varētu jautāt - kāpēc es nerunāju par Rimšēviča pieminētajām bankām, par Guseļnikovu, kurš plaši izrunājies aģentūrai Associated Press? Tāpēc, ka tas neattiecas uz konkrēto lietu, par kuru Rimšēvičs tika aizturēts. Tas ir miglas aizsegs, aiz kura paslēpties. Atgādinu, ka KNAB vadītājs Jēkabs Straume preses konferencē (arī īsā intervijā CNN) skaidri norādīja, ka Rimšēviča noziedzīgās darbības nav veiktas ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā. Tās veiktas, pēc visa spriežot, ar Trasta komercbanku, kuru, visticamāk, aizklapēja un aptīrīja organizētā grupā.
Rimšēviča lieta mūsu politiskajai elitei ir kā eksāmens krīzes menedžmentā. Pagaidām tā šo eksāmenu veic neapmierinoši. Galīgā atzīme tiks likta rudenī - 6. oktobrī. Vēl ir laiks uzlabot prasmes.