arrow_downwardBaiba Lulle / Autori

Valsts kontrole (VK) veikusi apjomīgu revīziju, vētījot cilvēkresursu problemātiku veselības aprūpes sistēmā, no izglītības ieguves līdz dažāda līmeņa nozares darbiniekiem. Secinājumi lieku reizi apliecina kritisko stāvokli nozarē un situācijas pasliktināšanos. Par revīzijas atklājumiem un ieteikumiem krīzes mazināšanai Neatkarīgās intervija ar VK 3. revīzijas departamenta direktori Ingu Vāravu un revīzijas grupas vadītāju Mareku Zvirgzdiņu.

Pēc nedēļas amatā tiks inaugurēts jaunais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš savu pirmo vizīti iecerējis uz draudzīgāko no draudzīgākajām kaimiņvalstīm – Igauniju. Un akurāt pēc mēneša – 1. augustā – stāsies spēkā Saeimas zibenīgi pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam premjera Krišjāņa Kariņa igauņiem pieteiktā kariņa ietvaros.

Līdz piektdienai premjers Krišjānis Kariņš (JV) gaidīs ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paskaidrojumus par Latvenergo padomes atsaukšanu un pagaidu padomes iecelšanu. Kamēr šis savējo iecelšanas akts tiek ietērpts glītās frāzēs, vienkāršā valodā ministrs jau atzinis, ka šo soli nenožēlo, diskutējamas esot vien «iecelšanas nianses».

Par to, kā Valsts kontrole (VK) izmantos tai jaunpiešķirtās tiesības piedzīt pretlikumīgi iztērētus publiskos līdzekļus un kā tas mainīs esošo attieksmi, kāda tā atklājas dažādās VK veiktajās revīzijās, kā arī par gadiem nesakārtoto vienoto atlīdzības sistēmu Neatkarīgās intervija ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu.

20. jūnijā Saeima beidza pavasara sesiju, kas gan nenozīmē, ka politiskās aktivitātes un kaislības rimušas un gaidāma mierīga politiskā vasara. Katrā ziņā pirms Jāņiem dzirksteles šķīda uz visām pusēm, jo īpaši koalīcijas iekšienē.

Par to, cik sekmīgi norit vai nenorit vairākas iesāktās reformas izglītībā, to vadītspēju un partiju politiskajām spēlītēm ar pedagogiem Neatkarīgās intervija ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti Eviju Papuli (Saskaņa), savulaik ilggadēju IZM augsta līmeņa ierēdni, 2004. gada mazākumtautību izglītības reformu līdzautori.

Jau līdz šim sabiedrība nav bijusi augstās domās par Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju (PIK) lietderību, bet komisijas izveide obligātās iepirkuma komponentes (OIK) afēras izmeklēšanai var iedzīt pēdējo nagliņu šo veidojumu daudzmaz nopietnas uztveres zārkā.

Sabiedrība nebeidz sašust par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iecerētajiem reidiem uz ceļiem, kontrolējot skaidrās naudas apjomu. Kas notiek? Vai tiešām virzāmies uz policejisku valsti, vai arī naudas atmazgāšana, kukuļošana, ēnu ekonomika uzņēmusi tādus apgriezienus, ka jārīkojas tik cilvēkus pazemojoši? Vai arī VID komunikācijas problēmas? Lai gan pat politiķi un eksperti šo vēsti komentē tā, it kā VID grasītos rīkot ko līdzīgu ceļu policijas reidam pēc Jāņiem un prasīt atskaitīties par makā esošu piecīti, tā gluži tas nav domāts. «Visdrīzāk.»

Vai skolotāji spēj pielāgoties mūsdienu prasībām, un kas notiks ar specializēto skolu padziļinātajām programmām, saruna ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku (JKP).

Politiķu izmisīgie centieni jebkādā veidā nomainīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadību, iztopot ASV mājieniem, sāk atgādināt ne vien bezgaumīgu farsu, bet jau bīstamu spēli ar tiesiskumu un valsts un tās institūciju neatkarību.

Rīgas domes opozīcijas frakcijas tuvākajās dienās plāno sasaukt ārkārtas sēdi par neuzticības izteikšanu nupat ievēlētajam Rīgas mēram Dainim Turlajam (GKR). Vai Turlais kļūs par īslaicīgāko Rīgas mēru neatkarīgās Latvijas vēsturē, vai viņam tomēr izdosies noturēties uz dreifējošā kuģa ilgāk nekā Andrim Ārgalim, kurš domes vadībā sabija vien desmit ar pusi mēnešu?

Bažas par pedagogu algu grafika pildīšanu, specializēto izglītības programmu tālāku finansēšanu, skolu tīkla reforma ar tās dilemmām, izglītības satura reforma, pāreja uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās, pedagogu trūkums un novecošanās... Izaicinājumu izglītības jomā netrūkst, un tie vēl tikai vispārējā vidējā izglītībā. Par tiem arī Neatkarīgās intervija ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP).

«Heute waehlt unser Volk... Bloedsinn, fack, Parlament! - den Staatspresidenten,»* pusstundu pirms parlamenta ārkārtas sēdes sākuma kāda gide pie Saeimas nama vācu tūristiem stāstīja par tūlīt gaidāmo notikumu.

Pārsteigumi un koalīcijas slepenas vai atklātas vienošanās ir pavadījušas mūsu valsts prezidentu vēlēšanas. Kurš no šiem elementiem gūs virsroku šodien, kad parlamentāriešiem būs jāizdara izvēle starp koalīcijas kandidātu, pieredzējušo juristu Egilu Levitu, opozīcijas – ZZS virzīto, sabiedrībā augstu vērtēto tiesībsargu Juri Jansonu un KPV LV iekšējo opozicionāru virzīto uzņēmēju Didzi Šmitu?

Korupcija ir baisa sērga, un par tās apkarošanu vairums sparīgi aplaudētu. Līdzīgi par augstu amatpersonu atlaišanu par to nolaidību, bezdarbību vai negodprātību, kas grauj ne tikai iestādes tēlu, bet arī cilvēku dzīves. Kā, piemēram, Ainažos deviņus gadus pamestā jaunieša dzīvi. Te gan atbildīgo nav, bet ietekmīgākos kantoros jaunā vara maina vai draud atbrīvot amatpersonas vienu pēc otras. Aplausi gan atskan tikai no dažām pietuvinātām plaudētāju grupiņām. Tauta nesaprot, ko grib, vai tomēr saprot vairāk, nekā politiķi grib, lai saprastu?

Neraugoties uz koalīcijas vienošanos par Egilu Levitu kā nākamo Valsts prezidentu, tiesībsargs Juris Jansons ir piekritis kandidēt uz šo augsto valsts amatu. Par viņa motivāciju, nepieciešamajām izmaiņām labā valsts pārvaldībā un politiskajā kultūrā Neatkarīgās intervija ar J. Jansonu.

No politiķu puses būtu paštaisni un populistiski zemajā vēlēšanu aktivitātē, kas, visdrīzāk, izpaudīsies arī nedēļas nogalē gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, vainot vēlētāju reģistru jeb vēlētāju piesiešanu konkrētam vēlēšanu iecirknim. Sava loma būtu ierādāma arī politiķu piekoptajai vēlēšanu un vēlētāju profanācijai un plaisai starp varu un tautu.

Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas klašu koncerti allaž izcēlušies ar augstu kvalitāti, ne velti arī šīs skolas meiteņu koris Spīgo uzvarējis dažādos starptautiskos koru konkursos un tālu skandējis Latvijas vārdu pasaulē. 15. maijā šajā skolā notika Ģimenes dienas koncerts, kurā vienlaikus ar muzikālajiem priekšnesumiem izskanēja arī skolas direktora, pūtēju orķestra Rota vadītāja Agra Celma aicinājums atcelt iecerētās pamatizglītības standarta reformas. Citastarp tās paredz no 2020./2021. mācību gada nefinansēt profesionāli orientēto novirzienu programmas skolās.

Vairumam politiķu esot potenciāls rīkoties saskaņā ar kristīgajām vērtībām, līdzīgi Eiropas Parlamenta deputātiem neaizmirst par vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kam klājas grūtāk, cerīgs ir Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas prāvests Andris Kravalis, kurš nesen kosekrēts par Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikāru. Savukārt KNAB pārbaude par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem katoļu baznīcās likšot bīskapu aicinājumu izplatīt vēl aktīvāk. Par baznīcas un valsts šķirtību un reizē nenodalāmību, kristīgajām vērtībām politikā Latvijā un Eiropā Neatkarīgās intervija ar A. Kravali.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nenogurstoši diskutē, cenšoties rast pamatojumu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) nepieciešamībai – šis arī būs galvenais diskusiju jautājums LPS kongresā 17. maijā. Kas rada šaubas par reformas ieguvumiem, kas ir tie LPS priekšlikumi, kurus ministrs Juris Pūce rezumējis frāzē «Neveikt reformu», un cik likumīgas ir pašvaldību rīkotās iedzīvotāju aptaujas, Neatkarīgās intervija ar pieredzējušo LPS vecāko padomnieku, Latvijas Universitātes profesoru Māri Pūķi.

Ubadzei atņemts mazs zēns, kurš vēlāk nodots adopcijā vientuļam jūrniekam, kurš zēnu iespundējis mājās, un par zēna iespējamu seksuālu izmantošanu ziņots Valsts policijai, kura lietu nav izmeklējusi, turklāt iesniegumi pazuduši. 1999. gadā zēns Juris ievietots psihoneiroloģiskajā slimnīcā Jelgavā, 2000. gadā pārvests uz bēdīgi slavenajiem Ainažiem un – aizmirsts, pamests! Deviņus gadus, neinformējot dzīvus esošos vecākus vai vecvecākus, nemeklējot tuviniekus, aizbildņus, nemēģinot bērnu skolot. Jaunietis izaudzis kā tāds Mauglis. Lai gan – nē, Mauglim klājās daudz labāk, viņu džungļos mīlēja, sargāja, mācīja, kamēr puiku smagi zāļoja un pazemoja ar seksuālu un cita veida vardarbību, kā, pēc jaunieša stāstītā, noticis arī Ainažos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem vajadzēja nevis liegt iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu, bet plānot un pasūtīt tās pašam sadarbībā ar pašvaldībām.