Ilga Šuplinska: Akūta problēma – pedagogu nomaiņa

 
VEL MEKLE. «IZM neviena bridi nav noliegusi, ka valodas vai muzikas ievirze skola butu neatbalstama – mes meklejam mehanismu, ka to sakartot,» norada Ilga Šuplinska ©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Vai skolotāji spēj pielāgoties mūsdienu prasībām, un kas notiks ar specializēto skolu padziļinātajām programmām, saruna ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku (JKP).

- Trūkst pedagogu noteiktās specialitātēs, arī mazākumtautību skolu vadītāji uztraucas par pietiekamu pedagogu nodrošinājumu saistībā ar pāreju uz mācībām latviešu valodā, kas jāsāk šogad. Jau izskanējis, ka vairāki vecāka gadagājuma mazākumtautību skolu pedagogi dodas pensijā; uz pedagogu trūkumu un nepietiekamu sagatavotību reformas ieviešanai norādījuši arī eksperti Satversmes tiesā. Redzat, ka šajā kontekstā varētu rasties problēmas ar pedagogu nodrošinājumu?

- Šobrīd reforma notiek, skolās, kurās ir gādāts regulāri par skolotāju tālākas kvalifikācijas paaugstināšanu un kurās direktors ir izturējies atbildīgi pret valodas politiku kā tādu, šādu problēmu nav. Problēmas vairāk ir Daugavpilī, pieņemu, ka arī Rīgā, tādēļ, ka vide, kur šie mazākumtautību bērni ir, ir noslēgtāka, jauniešiem nav daudz iespēju lietot latviešu valodu ārpus skolas. Runājot par pedagogiem, tiek intensificēts ne tikai kursu nodrošinājums, bet tiek arī izstrādāti digitālie rīki. Ja šobrīd tas ir valodas pamatlīmeņu apguvei, tad tiek arī domāts par C1 un C2 valodas apguvējiem, kas noderētu ne tikai skolotājiem, bet jebkuram valodas interesentam.

- Sanāk, ka to skolu vadība, kurās būs problēmas ar pedagogiem, rīkojusies bezatbildīgi?

- Tās mēs risināsim individuāli, sadarbojoties ar skolu, meklējot iespējas palīdzēt.

Latviešu valodas apmācība nākamgad sākas vidējās izglītības posmā, un joprojām no 1. līdz 6. klasei skola var izvēlēties, vai latviešu valodā tiek apgūti 50% mācību priekšmetu vai vairāk. 7.- 9. klasē no 2021. gada latviešu valodā jāapgūst 80%.

Varu minēt piemēru - Rēzeknes 6. vidusskola, kurā pamata apmācību valoda bijusi krievu valoda, jau 90. gadu beigās ieviesa vairākus eksaktos priekšmetus un arī mūziku latviešu valodā; bērni ir gan ļoti veiksmīgi startējuši olimpiādēs, gan studējuši augstskolās. Šobrīd skolotāji interesējas tikai par to, kad notiks pāreja uz apmācību latviešu valodā bērnudārzā.

- Piemēri ir dažādi, tomēr, piemēram, Re:Baltica pētījums parāda sistēmiskas problēmas ar mazākumtautību izglītības kvalitāti, pedagogu pieejamību, kā rezultātā mazākumtautību skolas ir izteiktas līderes Rīgas slikto skolu sarakstā.

- Domāju, tā ir laika - pedagogu nomaiņas - problēma. Ļoti akūta problēma ir tā, ka ļoti daudzi skolotāji strādā līdz pensijai, nevis strādā atbilstoši mūsdienu kvalitatīvas izglītības prasībām. Un tā nav tikai mazākumtautību izglītības problēma, tā ir vispār pedagogu novecošanās problēma Eiropā.

- Kā beigās paliks ar specializēto izglītības programmu finansēšanu nākamgad? Koalīcija it kā vienojusies finansējumu tai piešķirt, bet vēl tas ir tikai solījuma līmenī?

- 2019., 2020. gadā viss notiek, kā bija paredzēts, 1,2 finansējuma koeficients ir valodām, 1,3 - mūzikas novirzienam. Par nākamo gadu diskusiju nav.

- Par kuru ir?

- Par 2020. gadu, kad stājas spēkā jaunais pamatizglītības standarts, kura grozījumus pieņēma pagājušajā gadā iepriekšējā valdība. Jaunas kompetenču izglītības standarts vairs neparedz, ka skolas pašas var mainīt daļu stundu, lai izveidotu savu programmu pamatizglītībā (vidusskolā var).

Pārskatot šo lēmumu, mēs vērtējam sistēmu kopumā. 45 skolas papildus profesionālās orientācijas programmas realizēšanai kopumā ir saņēmušas valsts dotāciju 3,8 miljonus eiro. 89 skolas ir licencējušas padziļinātas programmas, un Latvijā kopā ir apmēram 650 skolu, kuras realizē jebkāda veida programmas, taču bez papildu finansējuma. Pārejot uz jauno standartu, ir dilemma, vai nodrošināt standartu tā, lai būtu iespēja licencēt savu programmu un līdz ar to saņemt papildu finansējumu visām Latvijas skolām. Šīs 45 skolas nav vienmērīgi izvietotas reģionos, tās arī nav apliecinājušas sevi ar noteiktiem kvalitātes kritērijiem vai augstākiem rādītājiem, jo skolām nekad tie nav prasīti. Tām vienkārši ir īpaša pozīcija. Jautājums ir, vai atstāt izredzētības pozīciju šīm skolām, neko nepārbaudot, turpināt to, kas ir iesākts, vai iedot iespēju visiem? Mēs izvērtējam sistēmu un saprotam: ja mainām standartu uz iespēju visiem ļaut licencēt savas programmas, līdz ar to arī pretendēt uz papildu finansējumu, valsts to nespēs nodrošināt. Ja ar papildu finansējumu atstājam tikai šīs «izredzētās» skolas, kas ir 18 mūzikas, 15 valodas un pārējās ar citiem novirzieniem, tad jautājums, vai tām neizvirzām arī augstāku sasniegumu prasības.

Arī runājot par Dziesmu svētkiem - tajos jau nepiedalās tikai tie skolēni, kuri apgūst šīs konkrētās mūzikas izglītības programmas, tur piedalās arī citu skolu audzēkņi, kuri mūzikas apguvei nepieciešamo finansējumu saņem no interešu izglītības, no pašvaldības. Tas ir cits finansējums, cita apmaksa par novadīto stundu. IZM nevienā brīdī nav noliegusi, ka valodas vai mūzikas ievirze skolā būtu neatbalstāma - mēs meklējam mehānismu, kā to sakārtot.

- Ja valsts šo papildu koeficientu nenodrošinās, esat minējusi, ka to varētu darīt pašvaldības. Kurā virzienā, jūsuprāt, jāiet?

- Nevaru paust savu viedokli. Ja būtu pietiekams finansējums, es noteikti domātu par iespēju visām skolām izvēlēties savu specializāciju, ja viņiem ir atbilstoši speciālisti un citi nosacījumi. Tā būtu līdzvērtīga iespēja katrai skolai neatkarīgi no atrašanās vietas. Bet šādas iespējas man nav.

- No izglītības satura reformas iepriekš tika izņemta iecere par skolas gaitu sākšanu sešos gados. Kāda ir jūsu attieksme pret to?

- Skola nav gatava sešgadniekam.

- Skola, nevis sešgadnieks?

- Sešgadnieks ir gatavs apgūt zināšanas un prasmes interaktīvā vidē un līdzdarboties, bet es uzskatu, ka tieši skola nav gatava. Bērnudārzā ir iespēja iegūt pirmsskolas izglītību, atsevišķās skolās ir klases, kas to nodrošina. Šis šobrīd nav IZM aktuālākais jautājums, mums pašlaik ir citi izaicinājumi.