Anita Daukšte / Autori

Ceturtdien līdz plkst.11 sniega segas biezums Alūksnē pieaudzis no viena līdz 16 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.

Par finanšu sistēmas kapitālo remontu, par nākamā gada budžetu, algām un uzņēmumu pārvaldību saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība).

Eiropas Komisijas viceprezidents (atbildības jomas – eiro un sociālais dialogs, finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība) Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība) intervijā Neatkarīgajai par Eiropas finanšu reformām, banku uzraudzību, naudas atmazgāšanaas skandāliem, Eiropas Savienības budžeta perspektīvu un savām izredzēm turpināt darbu EK.

Budžeta plānošanā esam iesprostoti tajā, ko atstājusi iepriekšējā valdība, un fiskālajā disciplīnā, pauda Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Pāvesta Franciska vizītes laikā Aglonas bazilikas tuvumā būs pieejamas 18 autostāvvietas.

Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers trešdien oficiāli paziņojis par kandidēšanu uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu, vēloties nākamgad nomainīt šajā amatā Žanu Klodu Junkeru.

Par Latvijas nostāju Katalonijas jautājumā, attiecībām ar Lietuvu, nepilsoņiem Latvijā, Krievijas pozīciju, Vējoņa runu ANO un Solvitas Āboltiņas nākotni diplomātijā, kā arī Vienotības nākotni – saruna ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība).

Sicīlija tik cieši asociējas ar mafijas vārdu, ka liek katram otrajam, kurš uzzina, ka esmu bijusi šajā Vidusjūras salā atkal, vaicāt teju ar aizdomām – ko tu tur atkal darīji?

Saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (Saskaņa) par trešā termiņa mēra amatā uzdevumiem, kļūdu atzīšanu, Rīgas namu pārvaldnieka reorganizāciju, attiecībām ar Rīgas domes opozīciju un attieksmi pret Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēm skolu tīkla pārveidē.

Uz Neatkarīgās jautājumiem par Rīdzenes sarunu politiskajiem iemesliem un sekām, par nodokļu reformu, ģimenes ārstu streiku, izglītības sistēmas reformām un valdības reformu mērķiem atbild Ministru prezidents Māris Kučinskis (Latvijas Zaļo un zemnieku savienība).

«Šanhajas ugunis» – kaut kur lasītā frāze bija iespiedusies atmiņā, pirms ieraudzīt dabā megapoli, kuras iespaidīgie debesskrāpji duras mākoņos ar saviem dažādajiem kupoliem. Vakaros izgaismoto pilsētas centru Jandzi upes krastos nāk apbrīnot tūkstošiem cilvēku, kuru straumes Šanhajas Nandzinas gājēju ielā var latviešu cilvēkiem saprotami salīdzināt ja nu vienīgi ar pilsētnieku blīvi vērotu Dziesmu svētku gājienu pa Brīvības ielu, kas noslēdzas ar grandiozu tautas manifestāciju Daugavas krastmalā. Bet Šanhajā, 24 miljonu iedzīvotāju apdzīvotā pilsētā, tā ir tāda ikvakara pastaiga izklaides nolūkos.

Rīt apritēs tieši gads, kopš Turcijā notika valsts apvērsuma mēģinājums. Prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana rīcība pēc neveiksmīgā puča izraisījusi kritiku gan dzimtenē, gan Eiropā, viņam tiek pārmestas gan pārmērīgas represijas, gan situācijas izmantošana, lai koncentrētu varu savās rokās, bet Turcijas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā ir faktiski iesaldētas. Par to, ko valstij nozīmēja šis puča mēģinājums, kādēļ varasiestādēm bija jāreaģē tā, kā tās reaģēja, un citiem Turcijas politikas aspektiem Neatkarīgajai stāsta šīs valsts vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs.

Ārkārtējais un pilnvarotais Krievijas federācijas vēstnieks Latvijas Republikā Jevgeņijs LUKJANOVS intervijā Neatkarīgajai pauž savas domas par vēstnieka misiju, vērtē Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību stāvokli un perspektīvu.

Par Rīdzenes sarunu publiskošanas mērķiem, pretkorupcijas karogu vicināšanu, nākamajām Saeimas vēlēšanām un nodokļu reformu – intervija ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Augustu Brigmani.

Vikipēdija mums vēsta, ka «Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes.

Ne tikai pamazām apgriezienus uzņemošā vasara ir faktors, kas mazinājusi teju visu nule ievēlēto pašvaldību domju deputātu strādātgribu. Tiem, kam izdevies cieņpilni tikt pārvēlētiem, gribas ar labi padarīta darba apziņu pasēdēt zaļojošu koku pavēnītī, savukārt tiem, kuri, cerēdami uz pozīciju, amatiem un varu, nonākuši neapskaužamajā opozīcijas lomā, spārni nolaidušies pavisam. Vienīgi, kas aktīvi rosās, risina sarunas un mēģina sakaldināt kādu nebūt politisko nākotni, ir tie, kuru cerības uz varu vai tās saglabāšanu nav zudušas pilnīgi.

Balsošana pašvaldību vēlēšanās jau norit pilnā sparā. Rīt ir izšķirošais datums, kad būs skaidrs, vai lielākajā daļā Latvijas pašvaldību vietējā vara mainīsies, vai paliks līdzšinējā.

Par ko balsot? Šāds ir jautājums, kas pēdējo mēnešu laikā tiek ļoti bieži uzdots, satiekoties paziņām un draugiem, apspriežoties ģimenes locekļu vidū un diskutējot virtuālajā vidē.

Eiropas Savienības mazākā valsts Malta atrodas Vidusjūras ceļu krustpunktā no Eiropas uz Āfriku un Āziju. Tā allaž bijusi iekārojams kumoss visiem, kas vēlējušies iegūt ietekmi pār jūras ceļiem šajā reģionā, tāpēc Maltai pāri gāzušās neskatāmas tautas, kultūras un to ietekmes.

Sakot vārdus – dosimies uz Ziemeļkipru –, uzreiz prasās paskaidrojumi: pirmkārt – dosimies uz Vidusjūras skaistās salas Kipras ziemeļu daļu, otrkārt, dosimies uz startptautiski neatzītu valsti – Ziemeļkipras Turku republiku, treškārt, dosimies laiskā atpūtā jūras krastos un iedvesmojošās vēsturiskās ekskursijās, kur iepazīsim sengrieķu, romiešu, venēciešu, britu, Osmaņu turku vēstures un kultūras mijiedarbību. Divi vienā – tā var raksturot Ziemeļkipru, kur turku un grieķu likteņu un kultūru savijums rada savdabīgu un neatkārtojamu vidi.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic reisa atklāšana uz Tatarstānas Republikas galvaspilsētu Kazaņu ir vainagojums augstu amatpersonu vizīšu apmaiņai, lai veicinātu Latvijas un bagātā Krievijas reģiona sadarbību. Tagad ir jautājums, vai abu valstu iedzīvotāji noticēs, ka šī ir lieliska iespēja nokļūt Eiropā no Tatarstānas puses un iespēja iepazīties ar senu vēsturisku un tradīcijām bagātu tatāru kultūras vidi – no Latvijas puses.

Valdis Dombrovskis ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību. Viņš ir viena no ietekmīgākajām EK amatpersonām, kurš cieši sadarbojas ar Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES saņēma arī britu eirokomisāra portfeli. Eiropas Tautas partijas kongresa Maltā kuluāros Neatkarīgajai bija iespēja sarunai ar Valdi Dombrovski par Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu nākotni pēc Brexit, ES atbalstu Ukrainai un EK skatījumu uz Latvijas nodokļu reformu.