Malta – Eiropas priekšpostenis Vidusjūrā

Eiropas Savienības mazākā valsts Malta atrodas Vidusjūras ceļu krustpunktā no Eiropas uz Āfriku un Āziju. Tā allaž bijusi iekārojams kumoss visiem, kas vēlējušies iegūt ietekmi pār jūras ceļiem šajā reģionā, tāpēc Maltai pāri gāzušās neskatāmas tautas, kultūras un to ietekmes.

Iedomājieties, Maltas garums ir tikai 27 kilometri, bet platums - 15 kilometri! Un jau kopš 8. gadsimta pirms mūsu ēras, kad tajā ieradās feniķieši no tagadējās Libānas teritorijas, līdz pat 18. gadsimtam tā pārmaiņus piederēja gan grieķiem, gan kartāgiešiem, gan romiešiem, bizantiešiem, arābiem, normaņiem un spāņiem, visilgāk - Maltas bruņinieku ordenim, no kura sala arī ieguva savu nosaukumu. Pēdējā piederība - Malta no 1814. gada līdz pat 1964. gadam bija Lielbritānijas kolonija, bet pēdējā britu jūras karabāze tika likvidēta vien 1979. gadā.

Maltas arhipelāgā ietilpst lielākās salas Malta un Gozo, tad pusapdzīvotā Komino sala, kā arī vēl četras minisaliņas. Iedzīvotāju blīvums Maltā ir liels - piektā vieta pasaulē pēc iedzīvotāju blīvuma uz kvadrātmetru, un ja vēl pieskaitīt tūristus, kas baru bariem ierodas no Eiropas baudīt Vidusjūras lielisko klimatu, tad skaties vien, ka akmenim nav kur nokrist, kā tautā saka.

Anita DAUKŠTE

Dažādu kultūru ietekme Maltai ir nākusi par labu, ja tā vispār var izteikties par kādu valsti. Katrā gadījumā - Malta var patikt ne tikai silto vasaru, kristāldzidrā Vidusjūras ūdens un pludmaļu baudītājiem, bet arī cilvēkiem, kuri interesējas par vēsturi un vēlas aplūkot lieliski atjaunotus viduslaiku nocietinājumus, barokālas baznīcas un pilis.