Krišjānis Kariņš: "Politiskās barotavas" jēdzienam ir jāizzūd

 
©F64

Par finanšu sistēmas kapitālo remontu, par nākamā gada budžetu, algām un uzņēmumu pārvaldību saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība).

- Kā vienu no svarīgākajiem savas valdības jautājumiem jūs pieteicāt finanšu sistēmas kapitālo remontu. Cik tālu tas ir? Vai nākamais Moneyval būs jau pozitīvs, un Latvija ir attālinājusies no nonākšanas pelēkajā zonā?

- Šobrīd likumdošanas jomā ir izdarīts viss, ko mēs varējām. Valdība ir iniciējusi visas nepieciešamās likumu izmaiņas, un tās ir Saeimā pieņemtas. Vēl viens svarīgs punkts bija neatkarīgo finanšu uzraudzības institūciju savstarpējā sadarbības uzlabošana.

Ja salīdzina situāciju janvārī un šodien, tad jāsaka, ka situācija ir būtiski uzlabojusies. Kurss ir labi un pareizi uzņemts, tagad ir jautājums, vai vērtētāji to saredzēs. Jebkurā gadījumā vērtēšanā ir svarīgs arī politiskais aspekts - vai mūsu valdībai starptautiski uzticas, vai novērtē tās pūliņus, vai uzticas mūsu iestādēm.

- Vai FKTK vadītāja Pētera Putniņa nomainīšanas centieni ir saistīti ar mēģinājumiem atjaunot šo starptautisko uzticēšanos?

- Nē. Jāņem vērā, ka Moneyval ziņojums tapa vēl pirms notikumiem ap ABLV banku. Jau vēlāk pār Latviju gāzās milzu skandāls, kurā pārmetums bija, ka viena banka sistemātiski nodarbojusies ar naudas atmazgāšanu. Es uzsveru, tas bija pārmetums, nevis mans apgalvojums. Bet uz tā fona - mūsu finanšu uzraudzības sistēma tajā brīdī nebija fokusēta uz netīrās naudas atmazgāšanas novēršanu. Ne banku uzraudzības, ne citu tiesībsargājošo iestāžu sadarbības jomās nebija skaidras sistēmas.

Esmu pārliecināts, ka, jaunpieņemtajiem likumiem stājoties spēkā un sākot darbību, mums būs izveidota viena no labākajām finanšu uzraudzības sistēmām Eiropā. Arī nostiprinot legālās prezumpcijas principus likumā, situācija uzlabosies.

­- Legālās prezumpcijas princips, jūsuprāt, likumdošanā būtu jāpastiprina vēl vairāk?

- Legālās prezumpcijas princips liek indivīdam pašam pierādīt savas naudas un mantas legālo izcelsmi, nevis valstij pierādīt, ka tā iegūta nelegāli. Līdz šim, pārvedot naudu pāri robežai, valstij, lai pierādītu, ka nauda ir, iespējams, nelegāli iegūta, bija jāsadarbojas ar kaimiņvalstu dienestiem, kuri, iespējams, nemaz nevēlas sadarboties. Tas tagad ir mainīts.

Banku uzraugam pamatuzdevums līdz šim ir bijis uzraudzīt banku likviditāti. Taču tad pāri Eiropai vēlās atskārsmes vilnis, ka naudas atmazgāšana ir milzu drošības risks, jo citu starpā tā tiek finansēts arī terorisms, bet tobrīd mūsu normatīvie akti nebija pielāgoti šī riska novēršanai. Tobrīd banku uzraugs bija tiesīgs apturēt bankas darbību tikai tad, ja tai ir likviditātes problēmas, bet ne tad, ja pastāv pamatotas bažas, ka caur to notiek naudas atmazgāšana. Ar jauno likumu šī situācija ir mainīta.

Uz priekšdienām skatoties, ir skaidrs, ka mums būs laba un caurskatāma finanšu sistēma, jo ir ielikti stingri pamati.

- Likuma izmaiņas par FKTK iekļaujas sistēmā, vai arī tās ir paredzētas tikai Pētera Putniņa nomaiņai?

- Mēs mainām FKTK uzdevumu un arī padomes sastāvu, atdalot to no departamentu vadībām. Līdz ar to ir jāiziet cauri procesam, kā izvēlas jaunu banku uzraugu. Saeima izvēlēsies vienu jaunu banku uzraugu, bet, kurš tas būs, mēs nezinām, jo ceru, ka starptautiskā konkursā pieteiksies latvieši, kas strādā šajā jomā ne tikai Latvijā, bet arī Frankfurtē vai Parīzē, vai Ņujorkā, vai Singapūrā. Es zinu, ka ir ļoti daudzi latvieši, kuri ir iestrādājušies pasaules banku sistēmā, un pieņemu, ka daudzus no viņiem interesētu atgriezties mājās un darīt kaut ko valsts labā. Jo viena lieta ir tikai pelnīt naudu, bet otra - strādāt arī dzimtenes labā. Tas ir liels personisks gandarījums. Mans un visas valdības uzdevums ir nodrošināt, ka šāds konkurss notiek un visi ieinteresētie banku sistēmas speciālisti pasaulē būtu par to informēti un pieteiktos. Visticamāk, tiks piesaistīta starptautiska aģentūra atlasei, jo tādi cilvēki jau apkārt nemētājas, un nekur pasaulē banku uzraugus nemāca, šādu pieredzi var iegūt, tikai šajā sfērā strādājot.

- Vai jūs ar finanšu ministru bijāt pārrunājis to, ka FKTK vadītājam Pēteram Putniņam un viņa vietniecei Guntai Razānei varētu tikt piedāvāta liela nauda, lai viņi atkāptos no amatiem?

- Jāsaprot, ka, pametot šo amatu, ir uzlikts divu gadu liegums strādāt profesijā, un ir tikai normāli, ka viņiem tiek piedāvāta kompensācija, kas līdzinās potenciāli negūstamajiem ienākumiem. Šī summa pat ir mazāka nekā viņu divu gadu alga, bet aptuveni viena gada alga. Šāda prakse ir izplatīta daudzās pasaules valstīs, tai skaitā OECD dalībvalstīs.

- Inflācijas nelielā, bet palielināšanās ļauj priekšstatīt, ka spiediens uz valdību par algu un pensiju palielināšanu pieaugs. Kā domājat šo situāciju regulēt?

- Valdības ietvaros ir notikuši jau vairāki budžeta semināri, kur gatavojamies nākamā gada budžeta izveidei. Prognozējam, plānojam, nosakām prioritātes, kā varēsim vienoties. Mani dara bažīgu tas, ko vēroju gan starptautiskā ekonomikā, gan Latvijā - notiek izaugsmes palēnināšanās. Mūsu ekonomika turpina augt, bet lēnākā tempā. Potenciālais drauds, kas ir ar Brexit, potenciālais drauds, kas nāk no ASV muitas tarifu kariem ar Ķīnu, Eiropu, Meksiku... Neviens nezina, kā būs. Bet neziņa uzņēmējdarbībā vienmēr nozīmē atliktas investīcijas. Šajos apstākļos es vēlētos, ka Latvija samazina budžeta deficītu. Labos laikos, kas mums vēl tagad nedaudz ir, vajadzētu drusku iekrāt naudu, lai tiešām palēnināšanās vai ekonomikas lejupslīdes gadījumā mums būtu lielākas rezerves sociāliem maksājumiem un rezerves, lai kompensētu sabiedrībai iespējamos zaudējumus. Protams, valdības ministri saredz attaisnojumus, kāpēc izdevumus nākamā gada budžetā vajadzētu palielināt. Lielā mērā, bet ne ekskluzīvi, ir runa par algām nozarēs, un skati, kur gribi, - visās nozarēs tā ir objektīva vajadzība - gan ārstiem, gan policistiem, gan skolotājiem. Bet visu, ko gribētu, atļauties nevar - tas sanāktu vairāk nekā līdz šim ministru pieteiktais palielinājums par 600 miljoniem. Nākamgad budžets būs aptuveni 9,9 miljardu eiro apjomā - tas ir krietni pieaudzis, jo arī ekonomika ir krietni augusi. Bet visu nevarēsim atļauties. Debates, lai neteiktu - strīdi, jau notiek. Vienā pusē ir ministri, kas argumentē, kāpēc kādā sfērā vajag ieguldīt vairāk, un otrā pusē esmu es ar finanšu ministru, kas saka, ka vajag vairāk samazināt deficītu nekā palielināt izdevumus.

Inflācija vēl turas zem 2%, bet algu inflācija gan ir diezgan liela. Algu inflācija ir augstāka par produktivitāti, un uzņēmumi ir spiesti vairāk maksāt algās, nekā var atļauties, un tas palēnina investīciju tempu. Tas ir negatīvs efekts un var novest uzņēmumus līdz maksātnespējai. Tā nav laba tendence. Bet es esmu drošs, ka deficītu mēs nepalielināsim. Vai būsim spējīgi būtiski budžeta deficītu samazināt, par to gan neesmu drošs.

- Ārsti, skolotāji un policisti tagad sauktu: kā, vai tad mums nekā nebūs?

- Tas nav viena cilvēka lēmums, valdībai un to veidojošām partijām būs par to jāvienojas.

Par skolotāju algām var teikt tā, ka būs, kā solījām: notiks reformas, pieliks algas. Reformas sistēmā notiek, un no septembra skolotāju algas būs palielinātas.

Tālāk jāskatās cauri visiem sektoriem. Viena lieta, ko gan es uzstāju - gan izglītībā, gan iekšlietu sistēmā, gan citur: jāatceras, ka nauda, ko izdod absolūtos skaitļos, nav maza. Iekšlietu sistēmā tie ir 430 miljoni, izglītības sistēmā - gandrīz 800 miljoni. Proporcionāli - pat vairāk nekā Igaunijā, bet viņiem, piemēram, ir lielākas algas skolotājiem, jo viņiem ir sakārtota sistēma: mazāks skolu skaits, mazāks un koncentrētāks pedagogu skaits. Tur skolotājam nav pa trim skolām jābraukā, lai salasītu slodzi.

Nav pareizi ielikt naudu sistēmā, tikai lai palielinātu algas. Es vēl neesmu redzējis analīzi, bet mēs šogad ielikām papildus gandrīz 90 miljonus eiro veselības budžetā ar domu, ka tas aizies algās - vai tiešām šī nauda ir nonākusi algu paaugstināšanā vai vienkārši ieplūdusi sistēmā. Arī veselības sistēmā nav racionāla līdzekļu izlietojuma, jo ir salīdzinoši liels slimnīcu skaits un nav koncentrētu pakalpojumu. Ja neesi ļoti bagāts, jābūt ļoti gudram. Tas attiecas uz Latviju: ja neesam ļoti bagāti, jābūt ļoti gudriem, kas nozīmē labāk saimniekot ar to naudu, kas ir. Bet mēs vēl ne visur labi saimniekojam.

- Nesenākais skandāls ir ar Latvenergo padomes atcelšanu, ko esat kritizējis un prasāt paskaidrojumus no ekonomikas ministra Ralfa Nemiro. Jūs apmierinošu paskaidrojumu trūkuma gadījumā esat solījis rīkoties asāk. Kādi varētu būt šie soļi? Kādi instrumenti ir jūsu kā premjera rīcībā?

- Kāds ir mūsu mērķis? Kļūt par pārtikušu ziemeļvalsti. Tātad, ja mēs gribam par tādu kļūt, mums jāskatās, ko Ziemeļeiropā šobrīd dara un ko mēs varētu darīt kā viņi. Viena lieta, kas viņiem ir, - tie ir labas pārvaldības principi valsts uzņēmumos. Iztulkojot latviski: uzņēmumu padomes nedrīkst būt politizētas. Punkts. Ne Latvenergo, ne Latvijas valsts mežu, ne Latvijas dzelzceļa padome, ne arī citas nedrīkst būt politizētas. Ja kādu no tām maina, tad vienīgais veids, kā to darīt, ir rīkot atklātu konkursu, piesaistot profesionāļus, kas nav politiski pietuvināti. Es to saku visiem ministriem - tai jābūt sistēmai. Ja valdība, kas balstās uz piecu partiju koalīciju, cer izdzīvot, tad nedrīkst būt situāciju, ka uzņēmumu padomēs tiek iecelti cilvēki, kas saistīti ar kādu vai visiem politiskajiem spēkiem.

Es ceru, ka būs ļoti spēcīgs atbalsts iecerei nodot visu valsts uzņēmumu pārvaldību profesionāļu rokās. Pilnībā izņemt to ārā no ministriju pakļautības un atbildības. Tik mazā valstī nemaz nav tik daudz spēcīgu profesionāļu, lai ar tādiem nodrošinātu visu uzņēmumu padomes. Tāpēc būtu jāvirzās prom no politizētām padomēm uz atklātiem, apolitiskiem atlases konkursiem un, ja skatās vidējā termiņā, jātuvinās visu valsts aktīvu pārvaldībai profesionāļu rokās. «Politiskās barotavas» jēdzienam, kāds valstī ir ilgstoši darbojies, ir jāizzūd. Jo tas ir pārvaldības modelis, kas ved uz vakardienu. Tas ir slazds. Strādājot pēc vecā modeļa, mēs gan uz āru, gan sabiedrībai dodam signālu, ka nemaz negribam doties pa bagātības ķēdi uz augšu.

- Kur tad ņemsim tos nepolitizētos kadrus? Varbūt drīzāk vispār tādas padomes nevajag? Tās taču savulaik tieši pārliekas politizācijas dēļ likvidēja.

- Jā, no Latvijas politikas viedokļa varētu likvidēt. Bet no uzņēmuma viedokļa padome veic svarīgu funkciju - uzrauga valdi. OECD ieteikums bija padomes atjaunot, un tas bija ieteikums ar mērķi uzlabot uzņēmumu pārvaldību. Padome pati par sevi nav slikta, ja tā ir profesionāla.

Kas attiecas uz jautājumu par politiski pietuvinātu personu jēdzienu - skaidrs kritērijs ir - partiju amatpersonas, ministru padomnieki un biroju, Saeimas frakciju darbinieki, vārdu sakot, politiski angažētu personu dalība valsts kapitlālsabiedrību padomēs nav pieļaujama.

- Vai satiksmes ministra Tāļa Linkaita rīcība Latvijas dzelzceļa gadījumā bija atbilstoša?

- Es līdz galam neizpratu viņa rīcību. Juridiski, izsakot neuzticību uzņēmuma valdei, tam nav nekādas nozīmes, jo visus lēmumus par valdi pieņem padome. Ministrs acīmredzot politiski vēlējās dot signālu, ka lietas neiet pareizā virzienā.

- Ministram tad arī politiski nav jāatbild par savu rīcību, ja viņš to nekādi nepamato?

- Katram ministram šajā valdībā ir ļoti skaidrs redzējums, kā vēlas attīstīt nozari, ko vēlas vērst par labu. Es arī reizēm neesmu precīzs izteikumos. Mēs neviens neesam perfekts. Linkaita kungs ir viens no pārliecinātākajiem ministriem par darāmo nozarē. Piemēram, viņa piedāvājums sabiedriskā transporta subsidēšanas sistēmas maiņā, atbalstot tieši dzelzceļa transportu, ir ļoti pārdomāts un atbalstāms.

- Vai Jaunā konservatīvā partija un KPV LV strādā koalīcijā ar diņģēšanās metodēm: mēs jums to, jūs mums šo?

- Esmu konstatējis, ka šajā koalīcijā tā nenotiek. Piemēram, kā mēs vienojāmies par Valsts prezidenta amata kandidātu Egilu Levitu: vispirms Nacionālā apvienība viņu izvirzīja, un pēc tam visi pakāpeniski piekrita. Nebija diņģēšanās - mēs atbalstām to, tad jūs - šo. Viens iemesls, kāpēc tā nenotiek, ir, ka koalīcijā ir piecas partijas, un tas ir daudz - ir ļoti grūti samērot intereses tā, lai kāds viens gūst virsroku.

Līdzīgi arī ar Valda Dombrovska izvirzīšanu eirokomisāra amatam - es piedāvāju izvirzīt, un viens politiskais spēks uzreiz piekrita, bet pagāja 2-3 nedēļas, kamēr Dombrovskis apstaigāja visas pārējās frakcijas un panāca viņu piekrišanu, jo viņš taču izstaro kompetenci.

Budžeta veidošanā gan rēķinos ar to, ka parādīsies dažādi pieprasījumi un vēlmes, nebūs viegli, bet mēs panāksim vienošanos, jo citādi nevar.

- Attīstībai/Par! nesen atsauca savu priekšlikumu par ebreju īpašumu restitūciju. Vai, ņemot vērā, stratēģiskā partnera nostāju, jūsu valdības laikā notiks atgriešanās pie šī jautājuma?

- Valdība šo jautājumu nevirzīja. Jau valdības veidošanas laikā bija panākta vienošanās, ka Attīstībai/Par! ir tiesības virzīt savas iniciatīvas - par ebreju īpašumu restitūciju un dzīvesbiedru likumu - izskatīšanai Saeimā bez pārējo koalīcijas dalībnieku piekrišanas.

Manuprāt, Saeimā, nevis valdībā, ir šīs lietas jādiskutē, jo tur ir pārstāvēta visa sabiedrība. Tādi jautājumi nav viennozīmīgi un tiek jūtīgi uztverti sabiedrībā, tāpēc arī ir diskutējami Saeimā. Iespējams, ka Attīstībai/Par! meklēs vēlreiz sabiedrotos Saeimā šī likumprojekta izskatīšanai.

- Kā jūs būtu balsojis par dzīvesbiedru likumu?

- Es būtu atbalstījis šo likumu. Esmu pārliecināts, ka valstij nav jāuzspiež cilvēkiem morālās izvēles attiecībā uz ģimenes dzīvi. Latvijā pēdējos gados 40% bērnu piedzimst ģimenēs, kur vecāki nav laulāti. Kāpēc cilvēki nevēlas laulāties, tā ir viņu izvēle. Dzīvesbiedru likums varētu noregulēt tiesiskos jautājumus, kas saistās arī ar bērnu tiesībām un mantošanas tiesībām. Saeima to noraidīja. Bet, skatoties uz situāciju Eiropā, es domāju, ka ar laiku mūsu sabiedrībā būs atbalsts šādam regulējumam.

- Iedzīvotāju sašutumu nesen raisīja VARAM priekšlikums par putekļu emisijas mazināšanu, aizliedzot malkas krāsnis. Ko jūs domājat par šo priekšlikumu?

- Es varu nomierināt sabiedrību, ka šāds jautājums nav diskutēts ne valdības līmenī, ne sadarbības sanāksmes līmenī. Es pats, izlasot, ka kaut kas tāds tiek ministrijā gatavots, esmu diezgan skeptisks. Cik tad mums vispār ir siltumnesēju - gāze un mazuts, ko pērkam no ārzemēm, elektrība, ko ražojam paši, bet tā ir dārga apkurei, un tad ir pašu ražotās granulas un malka. Tas ir atjaunojams resurss. To aizliegt būtu savdabīgi. Par kādu naudu to varētu aizvietot? Ar ko? Gaisa kvalitātes uzlabošanai varētu modernizēt krāsnis, bet aizliegt Latvijā universāli pieejamu apkures avotu un turklāt uzkraut modernizāciju uz iedzīvotāju pleciem? Ja VARAM grib diskutēt par to, lai to dara, bet radikālus soļus mēs nespersim.

- Ko redzat Latvijas Bankas prezidenta amatā? Politisku personu? Kādu no esošās LB vadības?

- Domāju, ka diskusija par LB amata kandidātu būs ļoti plaša, arī koalīcijā. Šim cilvēkam ir liela nozīme starptautiskajā sadarbībā, jo LB prezidents strādā Eiropas Centrālās bankas padomē. Mana darba prakse ir - septiņreiz mērīt, vienreiz griezt. Citi saka, ka tas nozīmē lēnāku lēmumu pieņemšanu. Varbūt arī lēnāk, bet tiek pieņemti izdiskutēti un paliekoši lēmumi.