Balsošana pašvaldību vēlēšanās jau norit pilnā sparā. Rīt ir izšķirošais datums, kad būs skaidrs, vai lielākajā daļā Latvijas pašvaldību vietējā vara mainīsies, vai paliks līdzšinējā.
Socioloģisko aptauju dati liecina, ka 68% iedzīvotāju ir apmierināti ar vietējo pašvaldību darbu, līdz ar to nav liela pamatojuma apgalvojumam, ka nu viss mainīsies radikāli - visticamāk, lielākajā daļā pašvaldību pie varas paliks tie paši, kas līdz šim. Apmierinātība ar pašvaldību darbu arī liedz «jaunajiem un lecīgajiem» izvirzīt pārliecinošas programmas, kas tad tagad tiks darīts labāk, pārliecinošāk un iedzīvotājiem draudzīgāk. Tā vietā, vismaz Rīgā, tie sacenšas vairāksolīšanā mazināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi, piešķirt veselības apdrošināšanas polises pensionāriem. Tie vēl būtu apspriežami jautājumi atšķirībā no citiem, kuri, piemēram, sola izstāties no NATO vai likt visus cietumos, it kā tas ietilptu pašvaldību kompetencē.
Ekrānšāviņš no avīzes
Varbūt atsevišķos gadījumos vēlētājiem izdosies uzķerties uz solījumu āķa, jo apmierinātība ar pašvaldības darbu vēl nenozīmē, ka iedzīvotāji kopumā ir ļoti apmierināti ar valstī notiekošo. 53% nav apmierināti ar ekonomisko stāvokli Latvijā, bet 75% - ar valdības darbu - tie ir simptomi, kas Saeimas vēlēšanu gadījumā liktu varai bailēs trīcēt, cita lieta - ka pašvaldības nav Saeima un tās arī ir spiestas dzīvot pēc tiem likumiem, kurus Saeima pieņēmusi. No šāda viedokļa raugoties, Saeimā ievēlēto spēku ievērojama pārstāvniecība parlamentā ļautu labāk izprast pašvaldību vajadzības un to iespējas strādāt iedzīvotāju labā. Toties ir citi simptomi, kas liecina par bīstamiem procesiem sabiedrībā un zemu izpratni par valsts pārvaldes darbu un demokrātijas pamatprincipiem, - 83% iedzīvotāju nav iesaistījušies vietējās pašvaldības darbā pēdējo trīs gadu laikā (BIB Latvijas barometra dati, 2017. gada maijs) gan laika trūkuma dēļ, gan uzskatot, ka to iniciatīvas netiks ņemtas vērā. Tas arī izskaidro, kāpēc pilnīgi noteikti pašvaldību vēlēšanās ir gatavi piedalīties vien 44% iedzīvotāju - pārējie īpaši netic, ka viņu balss spēj kaut ko mainīt. Iedzīvotāju iniciatīvu bremzēšana, protams, ir notikusi valstiskā līmenī - gan padarot faktiski neiespējamus referendumus, gan muļļājot vietējo referendumu likumdošanu. Varai, protams, vieglāk, ja tai nejaucas pa kājām iedzīvotājs ar savu iniciatīvu. Bet vai iedzīvotājam no tā ir vieglāka dzīve, ka viņš nekur nemaisās un ir pat tik kūtrs, lai izrādītu kaut minimālu sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu, lai piedalītos balsošanā? Sūkstīties būs tiesības tikai tiem, kas savus lēmumus pieņēmuši un pilsoņa tiesības izmantojuši, atdodot balsi vēlēšanās.
Ekrānšāviņš no avīzes
