Ušakovs: Daudziem darbība domē ir tikai teātris, lai startētu uz Saeimu

Saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (Saskaņa) par trešā termiņa mēra amatā uzdevumiem, kļūdu atzīšanu, Rīgas namu pārvaldnieka reorganizāciju, attiecībām ar Rīgas domes opozīciju un attieksmi pret Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēm skolu tīkla pārveidē.

- Jums ir sācies trešais termiņš Rīgas mēra amatā. Tas uzliek lielāku atbildību vai gluži otrādi - ļauj atslābt, jo viss taču zināms un pierasts?

- No vienas puses - tiešām turpinām iesāktos darbus, kā solījām pirms vēlēšanām. 99% no pašreiz Rīgā notiekošā, Rīgas domes darbiem, ir jau bijis ieplānots iepriekšējā sasaukuma laikā. No otras puses - Saskaņa un Gods kalpot Rīgai nav tikai uzvarējusi vēlēšanās, bet arī ieguvusi absolūto vairākumu, un tā jau ir visaugstākā līmeņa atbildība vēlētāju priekšā. Cik esmu runājis ar citiem mēriem, kuri ir ievēlēti vairākus termiņus pēc kārtas, viņi atzīst, ka tieši trešais termiņš amatā ir pats grūtākais. Kāpēc? Tāpēc, ka pirmajā reizē tu esi jauns un ar idejām, otrajā - tev ir izdevies daudz ko realizēt, bet trešajā - viss iepriekš izdarītais - gan labais, gan kļūdas - ir jau tikai tava atbildība, nevar vairs stāstīt, ka to ir pieļāvis kāds cits. Un bez kļūdām jau nav neviens, ja kāds ir, tad tam jādodas strādāt uz Vatikānu.

- Uzreiz pēc vēlēšanām jūs teicāt, ka sāksiet iepriekšējo kļūdu izvērtēšanu un viens no darbiem būs Rīgas namu pārvaldnieka reorganizācija. Cik tālu esat tikuši kļūdu vērtējumā?

- Nav tā, kā atklāsme - jā, kļūdas ir bijušas - parādījās tikai 4. jūnijā. Taču RNP reorganizācija ir viens no grūtākajiem uzdevumiem. Protams, mums izdevies 2010., 2011. gadā, krīzes apstākļos finansiāli noturēt 15 uz bankrota robežas esošās apsaimniekotāju biedrības, nodrošināt to, ka tiek pieslēgta apkure un nodrošināti komunālie pakalpojumi iedzīvotājiem. Stabils uzņēmums - tas ir viens jautājums, bet tā pakalpojuma kvalitātes nodrošināšana ir mūsu galvenais izaicinājums. Es atklāti atzīstu, ka RNP ir mūsu vājā vieta gan objektīvu, gan subjektīvu faktoru dēļ. Otrs jautājums, kam pievērsīsim vislielāko uzmanību, būs ielu remonti, jo tie vērsīsies plašumā ar katru gadu un zināmas neērtības būs jāpiecieš arī nākamo gadu vasarās.

- Kāpēc RNP apsaimniekotajos namos dzīvokļu īpašniekiem vidēji jāmaksā vairāk par analoģisku dzīvokli nekā dzīvokļu īpašnieku biedrību apsaimniekotajās ēkās?

- Atļaušos nepiekrist, jo vidēji RNP apsaimniekošanas maksa ir zemāka nekā biedrību apsaimniekotājiem. Taču nekādas vienotas cenas par apsaimniekošanu Rīgā un RNP ēkās vispār nav - viss ir atkarīgs no konkrētā nama, tā tehniskā stāvokļa, finansiālās situācijas, parādu līmeņa utt. Turklāt dzīvokļu īpašniekiem jau ir iespēja savākties un pateikt - mēs negribam maksāt RNP piedāvāto cenu, un samazināt to, samazinot arī piedāvāto pakalpojumu apjomu.
Tas, ko mēs tagad gribam panākt - lai dzīvokļu īpašnieki sanāk kopā un paši pieņem lēmumus par ēkas apsaimniekošanu. Diemžēl jebkuram auto īpašniekam ir augstāka atbildības pakāpe nekā dzīvokļu īpašniekiem pret ēku kā kopīpašumu. Es nepārmetu, bet cilvēkiem ir jāsaprot, ka viss, kas atrodas ēkā, kur ir viņu dzīvoklis, ir kopīpašums un neviens cits - ne pašvaldība, ne kāds vēl nevar pieņemt lēmumus par to, kā uzturēt un kopt ēku. Šī sasaukuma lielākais izaicinājums ir palīdzēt dzīvokļu īpašniekiem izveidot biedrības, piedāvājot 50% līdzfinansējumu un 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Ja trešdaļai RNP apsaimniekoto ēku tas izdosies, tad tas būs labākais, kas ar komunālo saimniecību Rīgā notiks kopš deviņdesmitajiem. Sadarbojamies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un precizējam noteikumus, bet septembrī projekts varētu sākties. Pagaidām vēl izmantojam burkāna principu, piedāvājot minētās atlaides, lai mudinātu iedzīvotājus veidot uzkrājumus apsaimniekošanai - piemēram, vienojoties, ka ēka veido uzkrājumu, lai četru gadu laikā savestu kārtībā pagrabu, kāpņu telpu un jumtu, domei piedāvājot 50% līdzfinansējumu. Ja tas izdosies, būs labi, bet jāstrādā būs intensīvi.

- Jūs pieminējāt ielu remontus. Jaunā Rīgas domes opozīcija jau ir pārmetusi jums haosu remontdarbu organizācijā Rīgas ielās.

- Haoss, kā izskatās, ir tikai opozīcijas deputātu galvās. Tēlaini izsakoties, viņu pārmetumi izskan līdzīgi kā no cilvēka, kas aiziet pie zobārsta un sāk lamāt visus, sākot no premjera un beidzot ar ārstu un medmāsām, ka viņš nevar vienlaikus ar zobu labošanu arī pīpēt, ēst un dzert. Nevar Brīvības ielā nomainīt komunikācijas, asfaltu un ietves, neradot nekādus satiksmes ierobežojumus un apgrūtinājumus iedzīvotājiem. Tad ir jāsaprot, ko mēs gribam - vai nu remontēt ielas, vai to nedarīt vispār. Ir atsevišķi aktīvisti, kas ņemas, iestudē fotogrāfijas, lai pierādītu savas tēzes par haosu organizācijā. Jā, nenoliedzu, pagājušajā gadā mums bija izgāšanās darbu organizācijā, bet esam ņēmuši vērā kļūdas un labojuši tās. Šogad arī ir uzlikti sodi būvniekiem par termiņiem un kvalitāti, lai mobilizētu viņus vēl labāk strādāt nākamgad, kad būs vēl lielāki remontdarbi.

Bet tās manipulācijas ar fotogrāfijām... Piemēram, tiek parādīts, kā kaut kur Rietumos remontdarbu vieta tiek skaisti norobežota ar lielām plastikāta barjerām un vēl izveidota gājēju josla. Un pretī - Stabu iela, kur nekā tamlīdzīga nav, ģerevņa tātad. Bet neviens nepievērš uzmanību, ka vienā fotogrāfijā ielai ir četras joslas, bet Stabu ielā - divas un objektīvi vietas šādu barjeru izvietošanai faktiski nav. Opozīcija mums prasa - kāpēc nevar? Sēž [Vilnis] Ķirsis un nesaprot, ka barjerām ir vēl arī kājas un, tās novietojot, Stabu iela būtu jāslēdz satiksmei vispār.

Mēs sekojam darbu kvalitātei un organizācijai, un nekāda haosa te nav.

- Ar Krišjāņa Barona ielas remontu joprojām esat apmierināts?

- Jā. Atbilstoši aptauju datiem, lielākā daļa rīdzinieku arī. Braucu pa šo ielu ar velosipēdu un jūtos ļoti normāli.

- Velosipēdistu ērtības vēl plānojat palielināt?

- Runājot par velosipēdistu ērtībām, jārunā arī par gājēju ērtībām, jo velojoslas nozīmē to, ka mazinās velosipēdistu iespējas uzbraukt gājējiem. Bet velojoslu ieviešana notiks bez fanātisma, jo ir neiespējami tādi projekti, par kuriem te vāc parakstus - Brīvības iela ar vienu sabiedriskā transporta joslu un vienu velojoslu.

- Pirms pašvaldību vēlēšanām vairākas partijas par savu priekšvēlēšanu platformu un lozungu izvēlējās cīņu ar korupciju Rīgas domē. Pēc ievēlēšanas no opozīcijas atmaskojumiem, izņemot to, ka esat nozadzis Vilnim Ķirsim datorvadu, neko nav nācies dzirdēt...

- Var jau organizēt tautas sapulci par tēmu «Ušakov, atdod vadu tautai!» (Smejas.) Bet ar opozīcijas priekšvēlēšanu ambīciju realizēšanu ir tā - 22. jūnijā mums tika piedāvāts «visu laiku labākais mēra kandidāts» Mārtiņš Bondars, bet pēc nedēļas mēs uzzinām, ka «labākais kandidāts» ir dabūjis tiesas spriedumu pirmajā instancē. Turklāt, kā līdz šim ir runājusi opozīcija - pie vismazākajām aizdomām vajag visus ja ne nošaut, tad vismaz atlaist no darba. Bet te par Bondaru tiek teikts - nē, nu tas taču nav tik nozīmīgi, vēl tikai pirmās tiesu instances spriedums, apstrīdēsim.

Tālāk - par Jutu Strīķi. Viņa ļoti cīnījās, lai tiktu ievēlēta Izīrēšanas komisijā. Ievēlējām. Kā jūs domājat, cik no komisijas sēdēm viņa ir apmeklējusi? Nulli, nevienu.

Bondaru es vispār šotrešdien pirmo reizi redzēju domes Finanšu komitejā pēc 22. jūnija, kad viņš parādījās, lai sevi pieteiktu kā labāko mēra amata kandidātu.

Izskatās, ka ļoti daudziem jaunievēlētajiem opozīcijas deputātiem nav izpratnes par pašvaldību kompetenci un funkcijām, un mēs viņiem sniedzam palīdzību, lai ar tām iepazītos.

- Viņi vispār izrāda vēlmi ar tām iepazīties? Izskatās, ka liela daļa gatavojas Saeimas vēlēšanām un par darbu domē jau aizmirsuši.

- Ir virkne jaunu opozīcijas deputātu, kas ļoti cītīgi strādā, cīnās, un var redzēt, ka daudziem arī sanāk. Bet ir tādi, kuriem pašvaldība ir vajadzīga tikai un vienīgi tam, lai gatavotos Saeimas vēlēšanām.

- Cik lielā mērā pašvaldība vispār var būt placdarms startam Saeimas vēlēšanās?

- Labi panākumi saimnieciskajā darbā, vadot pašvaldību, var būt pamats sekmīgam startam vēlēšanās. Ja runājam par Saskaņu, tad šobrīd mums ir trīs lielo pilsētu mēri - Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē, un vēl vairāki vicemēri nozīmīgās pašvaldībās.

Rīgas pašvaldība, protams, ir specifiska - šeit 60 deputātu (nezinu gan, kāpēc Rīgai vajag 60 deputātu, bet likums tā nosaka) līdzās saimnieciskam darbam var mēģināt arī krāt popularitātes punktus, un ļoti daudziem darbība domē ir tikai teātris, lai startētu uz Saeimu. Cik tas būtu veiksmīgi - šaubos, lai gan lielākā daļa no domes opozīcijas līderiem tiks ievēlēti nākamajā Saeimā, lielās opozīcijas «zvaigznes» mūs pametīs - tā ir bijis gan 2010., gan 2011., gan 2014. gadā.

- Jūsu vārds jau tiek izmantots priekšvēlēšanu kampaņā - piemēram, uz Vienotības līdera godu pretendējošais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens izteicās, ka Vienotībai jārūpējas par to, lai tādi kā Lembergs un Ušakovs nekļūtu par premjeriem, jo tad Latvija pārvērtīšoties par postpadomju republiku.

- Izskatās, ka Ušakovs un Lembergs var nodrošināt reklāmas kampaņas vismaz sešām, septiņām partijām vienā vēlēšanu gadā. (Smejas.) Bet vispār man ir skumji, ka partija, kas tiešām bijusi ietekmīgākā valstī vairāku gadu garumā, kurai bijusi ļoti spilgta līderu komanda, degradējusi tiktāl, ka vienīgais, par ko tai parunāt, lai pārvarētu 5% barjeru, ir Ušakovs un Lembergs. Tik labs sākums un tik bēdīgas beigas.

- Bet jūs plānojat kļūt par premjera kandidātu?

- Lai ko es plānotu vai neplānotu, tam nav nekāda sakara ar to, ko domā Vienotības topošie vai esošie līderi.

- Viena no Rīgas domes problēmām ir sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju. Ne tikai skolotāju algu jautājumā, bet arī tagad jautājumā par kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem, skolēnu skaitu, kas jāizpilda skolām, lai kvalificētos 10. klases atvēršanai. Kā prognozējat šo procesu?

- Sadarbība vienmēr ir saistīta ar konkrētā ministra personību. Kārlis Šadurskis ir jau sestais izglītības ministrs pēdējo trīs domes sasaukumu laikā, un mēs nezinām, cik ilgi viņš būs ministrs - līdz budžetam, līdz nākamajām vēlēšanām...?

Kad runājam par skolu tīkla optimizāciju - Rīgas dome ir optimizējusi vairāk skolu nekā visas Latvijas pašvaldības kopā pēdējo astoņu gadu laikā. Jau 2009. gadā viena mēneša laikā bija optimizēts 11 skolu. Tagad tas, ko piedāvā IZM, jau skars izglītības kvalitāti un sociālo situāciju. Pieeja, ka skolas mācību kvalitāte tiek novērtēta tikai pēc trim kritērijiem - atzīmēm eksāmenos trijos priekšmetos -, ir bezjēdzīga. Teikt, ka kāda skola ir labāka, bet kāda sliktāka, tikai pēc atzīmes matemātikā, latviešu un angļu valodā - kāpēc? Daudzās skolās bērni specializējas citos priekšmetos, netiek vērtēta dalība olimpiādēs, interešu izglītība un arī sociālā situācija rajonā. Daudzviet, lai divi bērni klasē dabūtu lieliskas atzīmes, nākas ļoti daudz strādāt, daudz vairāk nekā elitārās skolās, kur savākti labākie bērni no Rīgas un Latvijas. Tie pētījumi, uz kuriem balstās IZM, ir aizvainojoši skolotājiem - slikti strādājat, aizklapēt jūsu skolas vajag - tāda ir IZM attieksme. Es domāju tā - pārcietīsim vēl vienu ministru, sagaidīsim, kamēr Šadurskis aiziet, bet Rīgas skolas apbižot neļausim. Nevienu - ne latviešu, ne krievu.

Kas attiecas uz Bolderājas vidusskolu - pat ja neizdosies savākt vajadzīgo bērnu skaitu 10. klases atvēršanai, vidusskolas statuss šai skolai netiks atņemts. Nesanāks šajā mācību gadā, mēģināsim nākamgad. Bet vajadzīgi tikai vēl četri bērni, lai atvērtu vidusskolas klasi, es ceru, ka tas izdosies - esam runājuši ar skolas bērnu vecākiem, lai iesaista savus paziņas un draugus, izrāda iniciatīvu šo bērnu atrašanā, lai Bolderājā būtu latviešu vidusskola.

- Rīgā ir sarežģīta etniskā situācija - daudz krievvalodīgo, attiecīgi arī skolu ar krievu mācību valodu, un tagad IZM izvirza prasību par centralizēto eksāmenu kārtošanu tikai latviešu valodā. Pats par sevi tas, protams, ir pareizi, bet kā tas ietekmēs nacionālo situāciju Rīgā?

- Šī ierosme tiek virzīta tikai tāpēc, lai novērstu uzmanību no izglītības sistēmas purināšanas - tā, ka daļa skolotāju saņem mazākas algas, tiek slēgtas skolas, likvidētas vakarskolas un specializētās skolas. «Uztaisīsim nacionālās spriedzes avotu,» domā izglītības ministrs, lai citas problēmas visiem piemirstos. Lai gan principā krieviski runājošajiem bērniem problēmu jau nav - kopumā Latvijā mazāk nekā 15% mazākumtautību skolu audzēkņu izvēlas eksāmenus kārtot krievu valodā.

Salikt ar pierēm latviešus un krievus - tā ir provokācija, bet lai ar to Šadurskis ņemas pats. Mēs gaidīsim jauno ministru.

- Kādi ir lielākie Rīgas domes izaicinājumi lielo objektu būvniecībā?

- Līdz nākamā gada vasarai, uz simtgadi, pabeigt Mežaparka estrādes rekonstrukcijas pirmo posmu ar skatītāju zonu un līdz 2021. gadam pabeigt pašu estrādi. Pa vidu ir jāizlemj, ko darīt ar Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, jo ir skaidrs, ka uz to brīdi estrāde būs nojaukta. Ir jāizlemj kopā ar Kultūras ministriju, vai svētki notiks Rīgā vai citā pilsētā.

- Šajā nedēļas nogalē notiek tradicionālie Rīgas svētki. Ar ko šogad tie būs īpaši?

- Rīgas svētki šogad ir plānoti kā dārza svētki. Pilsētas parki un publiskās zonas šobrīd ir sakārtoti un ļoti piemēroti, lai pilsēta nedēļas nogalē pārvērstos par īstu svētku zonu - īstu trīsdienu festivālu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Jauni notikumi - ir Piena svētki, ko rīko Mielavs un Lagutenko, vairāki privātie svētku pasākumi ir pielāgojušies pilsētas svētku laikam. Rīgas svētki ir nozīmīgs pasākums tūristu piesaistei.

- Tūristu skaits Rīgā palielinās?

- Jā! Kopš 2009. gada, kad Rīgu apmeklēja tikai 700 tūkstoši tūristu, to skaits ir pieaudzis līdz 2, 3 miljoniem pagājušajā gadā. Krievijas tūristu skaita samazināšanos bija izdevies kompensēt ar rietumvalstu tūristiem, un nu jau pamazām palielinās arī Krievijas tūristu skaits. Piemēram, šogad atklātais Airbaltic tiešais reiss uz Kazaņu veicina tūristu plūsmu, arī uzņēmēju interesi par Latviju.