Andis Beitāns / Autori

Latvija var un tai vajag kandidēt uz augstākajiem amatiem Eiropas Centrālajā bankā (ECB), kur drīzumā atbrīvosies trīs augstāko vadītāju vakances. Latvijas Bankas prezidents sarunā ar nra.lv apstiprina gatavību uz tām kandidēt, taču atgādina, ka veiksmi nodrošinās aktīva Latvijas pozīcijas koordinācija ar citām ES dalībvalstīm.

Somijas un Norvēģijas meža īpašnieki drīkst brīvi rīkoties ar savu īpašumu, cērtot kokus, kad tie sasnieguši savu kvalitatīvo pilnbriedu un līdz ar to arī augstāko cenu tirgū. Taču Latvijas mežu īpašnieki atbilstoši tā dēvēto dabas draugu likumā ievirzītām normām spiesti zāģēt vecus, sliktākas kvalitātes kokus – liecina apkopotie dati par koku ciršanas regulējumiem Eiropas un Skandināvijas valstīs. Šobrīd arī Zviedrija virzās uz lielāku lemšanas brīvību mežu īpašniekiem.

Enerģētikas nozarē arvien biežāk runā ne tikai par jauniem projektiem un tehnoloģijām, bet arī par cilvēkiem, kas tos spēj īstenot.

Ja nebūtu Talsu uzņēmējas un politiķes Ievas Krēķes, mēs tā arī neuzzinātu, kādēļ partijas “Progresīvie” mājaslapā tik daudz uzmanības veltīts tā dēvētajam kokrūpnieku skandālam, par kuru šobrīd Ģenerālprokuratūrā uzsākts kriminālprocess.

Vācu medijs “Tichy's Insight” vēsta, ka kuģošanu caur Hormuza šaurumu šobrīd bloķē nevis militāri faktori, bet gan Eiropas Savienības regulējums apdrošināšanas nozarē, kas radījis būtiskus traucējumus globālajās piegādes ķēdēs.

Tīkla balansēšana nodrošina, ka jebkurā brīdī saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzums ir vienāds. Sistēmā, kur plaši tiek izmantota saules un vēja enerģija, šis uzdevums kļūst sarežģītāks, jo šo avotu ražošana ir atkarīga no laikapstākļiem – saule nespīd naktī, bet vējš var būt gan stiprs, gan pēkšņi norimt.

Ko nozīmē šobrīd pasaulē visvairāk apspriestā un satraukumu radījusī enerģētikas krīze? Vai patiesi tajā vainojams tikai un vienīgā karš Irānā un militārā spriedze Hormuza jūras šaurumā? Varbūt aiz izreklamētās krīzes slēpjas pavisam citi iemelsi un tie ir, kā ierasts, visai triviāli – pasaulē ietekmīgāko vīru vēlme nopelnīt vēl vairāk naudas? Šos jautājumus sākuši šķetināt mūsu kolēģi Austrijā.

Atomenerģija bieži tiek vērtēta pretrunīgi, taču no klimata viedokļa tā ir viens no videi draudzīgākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem. Tā spēj nodrošināt lielu, stabilu elektroenerģijas apjomu neatkarīgi no laikapstākļiem. Galvenie izaicinājumi gan saistīti ar augstām būvniecības izmaksām un sabiedrības drošības bažām.

Vakara stundās ieejot Viļņas vecpilsētā, aina gandrīz vienmēr ir vienāda – pilni krogi, skaļas sarunas, cilvēki stāv kājās pie bāriem un gaida brīvu galdiņu. Tikmēr Vecrīgā, īpaši darba dienu vakaros, aina bieži ir pieklusinātāka. Daļa krogu ir pustukši vai aizņemti tikai daļēji. Šī atšķirība nav tikai sajūtu līmenī. To lielā mērā veido un ietekmē arī cenas.

Rēķinot caurmērā saražoto enerģiju - viens vēja ģenerators var aizstāj vairāk nekā 10 hektāru platību ar saules paneļiem. Nevar aizmirst, ka saules parku būvniecībai nereti tiek izmantota lauksaimniecībai derīga zeme. Piemēram, vienā hektārā zemes var izaudzēt līdz 7 - 8 tonnām labības gadā.

Kāpēc elektrība dienas vidū bieži ir lētāka, bet vakarā – dārgāka? Ivars Zariņš skaidro, kā saules paneļu straujā izplatība ir mainījusi elektroenerģijas cenu loģiku un ko tas nozīmē ikdienas patērētājiem. Viņš arī dalās ar praktiskiem padomiem, kā gudrāk plānot savu elektrības patēriņu un ietaupīt.

Enerģētikas nozarē Latvijā izveidojusies šķietami paradoksāla situācija – saulainākajās stundās, kad saules paneļi saražo visvairāk elektroenerģijas, tās cena mēdz būt viszemākā, savukārt vakaros, kad pieprasījums pieaug un cilvēki atgriežas mājās, elektrība kļūst dārgāka. Ivars Zariņš intervijā skaidro, kāpēc ar saules paneļu uzstādīšanu vien nepietiek un kāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par enerģijas uzkrāšanu un gudru patēriņa plānošanu. Viņš norāda, ka atsevišķos brīžos Latvijā jau šobrīd tiek saražots vairāk saules elektroenerģijas, nekā nepieciešams, kas liek domāt par sistēmas balansēšanu nākotnē.

Ieilgstot karam Tuvajos Austrumos, veidojas arvien pamanāmāka spriedze minerālmēslu tirgū. Tieši šī niša lauksaimniecības nozarē tuvākajos mēnešos var kļūt par vienu no galvenajiem faktoriem, kas noteiks pārtikas cenu dinamiku Eiropā un arī Latvijā. Karadarbība Persijas līča reģionā jau sāk traucēt globālās piegādes ķēdes, un tās sekas arvien skaidrāk izjūt arī Eiropa.

Vaicājām Saeimas frakciju vadītājiem par paveikto 2025. gadā – kas izdevies, kas, iespējams, nesanāca kā plānots un kādi būs galvenie izaicinājumi 2026. gadā.

Aptaujājam Saeimas frakciju vadītājus par aizvadītajā gadā paveikto. Harijs Rokpelnis (ZZS) atzīst, ka vēl nav paspējis izvērtēt savus personīgos sasniegumus, taču politiskajā darbā īpaši uzsver frakcijas kolēģu un nozaru pārstāvju ieguldījumu.

Partijas “Apvienotais saraksts” (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsver, ka nozīmīgākais aizvadītā gada sasniegums gan viņam personīgi, gan frakcijas kolēģiem ir spēja palikt uzticīgiem kopīgajām vērtībām.

Jaunās vienotības (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics starp svarīgākajiem gada laikā paveiktajiem darbiem min jaunu amatpersonu izvēli atbildīgos valsts amatos.

Šā gada 9. decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (24-TA-3000), kas līdz galam vēl nav izvērtēts Saeimā. Grozījumi aptver vairākas jomas, taču viena no būtiskākajām izmaiņām līdz šim palikusi plašākai sabiedrībai gandrīz nepamanīta – iespēja ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un tiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.

Valstij un pašvaldībām joprojām nevedas ar savu kapitālsabiedrību uzraudzīšanu. Vājo uzmanīšanu ātri vien izmanto “apķērīgās peles” – kapitālsabiedrību vadītāji, kas aizvazā sabiedrības aktīvus “privātās alās”. Zaudējumus galu galā kompensē valsts vai attiecīgā pašvaldība. Jautājums, kāpēc valsts vai pašvaldību ieceltie pārstāvji, kas ir kapitāla daļu turētāji, to neredz? Varbūt tomēr visu labi redz un kaut kādu iemeslu dēļ ir tik neredzoši.

Intervijā ar Saeimas deputātu, bijušo labklājības un satiksmes ministru Uldi Auguli runājam par valsts budžeta izvēlēm un politisko atbildību laikā, kad naudas trūkums un regulāra aizņemšanās kļuvušas par politikas ikdienu.

Agris Lungevičs ir Madonas novada domes priekšsēdētājs kopš 2017. gada, un viņa vārds cieši saistīts ar novada pēdējās desmitgades attīstību. Politologs pēc izglītības un Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis, Lungevičs aktīvi piedalās arī visas Latvijas sporta dzīvē, darbojoties motosporta un biatlona federācijās.

Valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis un īpaši izredzētie darbinieki sava īpašnieka paspārnē 20 gadus dzīvojuši uz nebēdu: strādājuši ar zaudējumiem, valdes loceklis bez konkursa pārapstiprināts amatā, vienlaikus gan pats, gan viņa īpaši izredzētie darbinieki un to radinieki cītīgi piepelnījušies citās līdzīgās koncertu nodrošināšanas struktūrās. Vēl kompetentajām iestādēm jāšķetina daudzās neskaidrības ar VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumiem.