Andis Beitāns / Autori

Vaicājām Saeimas frakciju vadītājiem par paveikto 2025. gadā – kas izdevies, kas, iespējams, nesanāca kā plānots un kādi būs galvenie izaicinājumi 2026. gadā.

Aptaujājam Saeimas frakciju vadītājus par aizvadītajā gadā paveikto. Harijs Rokpelnis (ZZS) atzīst, ka vēl nav paspējis izvērtēt savus personīgos sasniegumus, taču politiskajā darbā īpaši uzsver frakcijas kolēģu un nozaru pārstāvju ieguldījumu.

Partijas “Apvienotais saraksts” (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsver, ka nozīmīgākais aizvadītā gada sasniegums gan viņam personīgi, gan frakcijas kolēģiem ir spēja palikt uzticīgiem kopīgajām vērtībām.

Jaunās vienotības (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics starp svarīgākajiem gada laikā paveiktajiem darbiem min jaunu amatpersonu izvēli atbildīgos valsts amatos.

Šā gada 9. decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (24-TA-3000), kas līdz galam vēl nav izvērtēts Saeimā. Grozījumi aptver vairākas jomas, taču viena no būtiskākajām izmaiņām līdz šim palikusi plašākai sabiedrībai gandrīz nepamanīta – iespēja ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un tiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.

Valstij un pašvaldībām joprojām nevedas ar savu kapitālsabiedrību uzraudzīšanu. Vājo uzmanīšanu ātri vien izmanto “apķērīgās peles” – kapitālsabiedrību vadītāji, kas aizvazā sabiedrības aktīvus “privātās alās”. Zaudējumus galu galā kompensē valsts vai attiecīgā pašvaldība. Jautājums, kāpēc valsts vai pašvaldību ieceltie pārstāvji, kas ir kapitāla daļu turētāji, to neredz? Varbūt tomēr visu labi redz un kaut kādu iemeslu dēļ ir tik neredzoši.

Intervijā ar Saeimas deputātu, bijušo labklājības un satiksmes ministru Uldi Auguli runājam par valsts budžeta izvēlēm un politisko atbildību laikā, kad naudas trūkums un regulāra aizņemšanās kļuvušas par politikas ikdienu.

Agris Lungevičs ir Madonas novada domes priekšsēdētājs kopš 2017. gada, un viņa vārds cieši saistīts ar novada pēdējās desmitgades attīstību. Politologs pēc izglītības un Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis, Lungevičs aktīvi piedalās arī visas Latvijas sporta dzīvē, darbojoties motosporta un biatlona federācijās.

Valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis un īpaši izredzētie darbinieki sava īpašnieka paspārnē 20 gadus dzīvojuši uz nebēdu: strādājuši ar zaudējumiem, valdes loceklis bez konkursa pārapstiprināts amatā, vienlaikus gan pats, gan viņa īpaši izredzētie darbinieki un to radinieki cītīgi piepelnījušies citās līdzīgās koncertu nodrošināšanas struktūrās. Vēl kompetentajām iestādēm jāšķetina daudzās neskaidrības ar VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumiem.

Turpmāk lielāku uzmanību plānots veltīt ģimenēm ar bērniem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem un audžuģimenēm. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver – valstij vairāk jādomā par bērniem, nevis par prokuroru un diplomātu privilēģijām. Bet kā šis atbalsts izskatīsies reālos skaitļos?

Statistika rāda, ka Ķīnas investīcijas Latvijā ir tikai 43 miljoni eiro, kamēr Vācijā un Zviedrijā šī summa ir ap 17–18 miljardiem, pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Ķīnu sasniedza 209 miljonus eiro, kamēr imports no Ķīnas bija 831 miljons eiro – šie skaitļi liecina par Latvijas uzņēmumu neizmantotajām iespējam gūt labumu sadarbībā ar Austrumu ekonomikas milzi uz abpusēja izdevīguma pamatiem (win-win solutions).

Kad bērna acīs spoguļojas kara šausmas, sabiedrība gaida patiesu stāstu. Tomēr britu dokumentālā filma “Gaza: How to Survive a Warzone” nonākusi uzmanības centrā ne tikai kara dēļ, bet arī tāpēc, ka filmas galvenā stāstītāja tēva politiskās saites tika noklusētas. Vai tā bija neuzmanība, mediju nolaidība vai taktisks PR gājiens? Šis ir stāsts par trauslo robežu starp žurnālistikas ētiku, cenzūru un mārketingu, ar kuru iespējams iepazīties britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC mājaslapā.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi vēsts par kādu noslēpumainu 2023. gada 19. decembra Latvijas Ministru kabineta sēdes informatīvo ziņojumu "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu", pēc kā pieņemti attiecīgie lēmumi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) tirgojamo zāģbaļķu pārdošanas cenām. Valdības lēmums esot izrāvis robu valsts budžetā, palīdzējis tikt uz zaļa zara dažiem uzņēmējiem, šausmās no tolaik pieņemtā valdības lēmuma nule kā atkāpies LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš – šāds priekšstats veidojas, caurlūkojot publiskajā telpā izskanējušo.

Veselības aprūpes nozarei biežās nozares politiskās vadības maiņas ir traumatiskas – tās aprauj iesākto darbu pie svarīgu normatīvo aktu izmaiņām, sistēmas sakārtošanas un tās uzlabošanas. Kā uz notiekošajām diskusijām par iespējamo vēršanos pret veselības ministru Hosamu Abu Meri un prasībām par algu celšanu raugās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols –  mūsu saruna ar ārstu un slimnīcas vadītāju.

Pasaules mediju uzmanības centrā šonedēļ ASV prezidenta Donalda Trampa miera meklējumu performace Tuvajos Austrumos, sarunas ar Vladimiru Putinu, diskusijas par kara ietekmi Eiropā; netiek apietas debates par dzimumidentitāti, cilvēktiesībām un drošību.

Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska, vērtējot situāciju veselības nozarē un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) gatavību spert radikālus soļus, pauž pārliecību, ka šobrīd nav īstais brīdis asām darbībām, demisijas pieprasījumiem. Viņasprāt, svarīgāk par politiskām cīņām ir saglabāt stabilitāti un turpināt uzsāktos darbus māsu profesijas stiprināšanā.

Ikdienas iepirkšanās – no svaigas maizes līdz pienam, gaļai, augļiem un eļļai – ir mūsu ikdienas neatņemamā eksistenciālā daļa. Produktu cenas vistiešākajā veidā ietekmē ikviena maciņu. 2025. gada augustā Latvijas patērētāji sajuta gan nelielu atvieglojumu, gan cenu svārstību ēnu, kas atspoguļojas ikdienas izdevumos. Par cenu svārstībām pārtikas produktiem tauta satraucas ne tikai Latvijā – arī kaimiņvalstīs.

Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) nav apsvērusi iespēju pieprasīt veselības ministra Hosama Abu Meri demisiju un neplāno arī streikot. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra sarunā ar “nra.lv” atgādina, ka veselības aprūpe ir neatņemama valsts drošības daļa un tās atstāšana ārpus prioritātēm ir kļūda. Viņaprāt, veselībai jābūt iekļautai kopējā drošības plānā, jo tās atstāšana novārtā apdraud gan pacientu, gan sistēmas drošību kopumā.

Elektrouzlādes stacijām papildinājums - atklāts jauns elektroauto uzlādes punkts Šampētera ielā Rīgā , kas izveidots sadarbībā starp “Elektrum” un SIA “Viada Latvia”. Jaunā stacija nodrošina uzlādes jaudu līdz 300 kilovatiem, kas ļauj 10 minūtēs uzlādēt elektroauto akumulatoru pietiekami 250 kilometru braucienam. Automašīnai ar 100–120 kWh akumulatoru pilna uzlāde aizņems aptuveni 35–40 minūtes, savukārt līdz 80% līmenim – vien 20 minūtes. Šī ir jauda, kas atbilst jaunākajām lieljaudas uzlādes tehnoloģijām Eiropā.

Plānots ka Latvijai nāksies aizņemties 3,8 miljardus eiro, lai segtu ikdienas izdevumus un atmaksātu iepriekš ņemtos aizdevumus. Valsts parāds šobrīd tuvojas pusei no mūsu ekonomikas apjoma, bet tā uzturēšana prasa simtiem miljonu eiro, kas vairs netiek novirzīti skolām, veselībai vai ceļiem. Ja šī tendence turpināsies, katram strādājošajam nāksies aizvien vairāk just uz pleciem parāda nastu, kas pieaug gan procentu maksājumu dēļ, gan tāpēc, ka valdība iepriekšējās saistības sedz ar jauniem aizņēmumiem.

Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko svētdien sasniedza sezonas pēdējā "Grand Slam" turnīra - ASV atklātā čempionāta - otro kārtu.

Par godu Ķīnā, Pekinā, notiekošajam 25. Eiropas Savienības (ES) un Ķīnas samitam, Ķīnas Tautas republikas vēstnieks Latvijā Tangs Songgens tikšanās laikā ar Latvijas žurnālistiem atklāja Ķīnas un ES attiecību nianses, nevairījās runāt par Krievijas izraisīto karu Ukrainā un Ķīnas attiecībām ar Ukrainu. Vēstnieks detalizēti skaidroja par Ķīnas ekonomisko attiecību veidošanos ar ES.