Andis Beitāns / Autori

Rēķinot caurmērā saražoto enerģiju - viens vēja ģenerators var aizstāj vairāk nekā 10 hektāru platību ar saules paneļiem. Nevar aizmirst, ka saules parku būvniecībai nereti tiek izmantota lauksaimniecībai derīga zeme. Piemēram, vienā hektārā zemes var izaudzēt līdz 7 - 8 tonnām labības gadā.

Tīkla balansēšana nodrošina, ka jebkurā brīdī saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzums ir vienāds. Sistēmā, kur plaši tiek izmantota saules un vēja enerģija, šis uzdevums kļūst sarežģītāks, jo šo avotu ražošana ir atkarīga no laikapstākļiem – saule nespīd naktī, bet vējš var būt gan stiprs, gan pēkšņi norimt.

Kāpēc elektrība dienas vidū bieži ir lētāka, bet vakarā – dārgāka? Ivars Zariņš skaidro, kā saules paneļu straujā izplatība ir mainījusi elektroenerģijas cenu loģiku un ko tas nozīmē ikdienas patērētājiem. Viņš arī dalās ar praktiskiem padomiem, kā gudrāk plānot savu elektrības patēriņu un ietaupīt.

Enerģētikas nozarē Latvijā izveidojusies šķietami paradoksāla situācija – saulainākajās stundās, kad saules paneļi saražo visvairāk elektroenerģijas, tās cena mēdz būt viszemākā, savukārt vakaros, kad pieprasījums pieaug un cilvēki atgriežas mājās, elektrība kļūst dārgāka. Ivars Zariņš intervijā skaidro, kāpēc ar saules paneļu uzstādīšanu vien nepietiek un kāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par enerģijas uzkrāšanu un gudru patēriņa plānošanu. Viņš norāda, ka atsevišķos brīžos Latvijā jau šobrīd tiek saražots vairāk saules elektroenerģijas, nekā nepieciešams, kas liek domāt par sistēmas balansēšanu nākotnē.

Ieilgstot karam Tuvajos Austrumos, veidojas arvien pamanāmāka spriedze minerālmēslu tirgū. Tieši šī niša lauksaimniecības nozarē tuvākajos mēnešos var kļūt par vienu no galvenajiem faktoriem, kas noteiks pārtikas cenu dinamiku Eiropā un arī Latvijā. Karadarbība Persijas līča reģionā jau sāk traucēt globālās piegādes ķēdes, un tās sekas arvien skaidrāk izjūt arī Eiropa.

Vaicājām Saeimas frakciju vadītājiem par paveikto 2025. gadā – kas izdevies, kas, iespējams, nesanāca kā plānots un kādi būs galvenie izaicinājumi 2026. gadā.

Aptaujājam Saeimas frakciju vadītājus par aizvadītajā gadā paveikto. Harijs Rokpelnis (ZZS) atzīst, ka vēl nav paspējis izvērtēt savus personīgos sasniegumus, taču politiskajā darbā īpaši uzsver frakcijas kolēģu un nozaru pārstāvju ieguldījumu.

Partijas “Apvienotais saraksts” (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsver, ka nozīmīgākais aizvadītā gada sasniegums gan viņam personīgi, gan frakcijas kolēģiem ir spēja palikt uzticīgiem kopīgajām vērtībām.

Jaunās vienotības (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics starp svarīgākajiem gada laikā paveiktajiem darbiem min jaunu amatpersonu izvēli atbildīgos valsts amatos.

Šā gada 9. decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (24-TA-3000), kas līdz galam vēl nav izvērtēts Saeimā. Grozījumi aptver vairākas jomas, taču viena no būtiskākajām izmaiņām līdz šim palikusi plašākai sabiedrībai gandrīz nepamanīta – iespēja ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un tiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.

Valstij un pašvaldībām joprojām nevedas ar savu kapitālsabiedrību uzraudzīšanu. Vājo uzmanīšanu ātri vien izmanto “apķērīgās peles” – kapitālsabiedrību vadītāji, kas aizvazā sabiedrības aktīvus “privātās alās”. Zaudējumus galu galā kompensē valsts vai attiecīgā pašvaldība. Jautājums, kāpēc valsts vai pašvaldību ieceltie pārstāvji, kas ir kapitāla daļu turētāji, to neredz? Varbūt tomēr visu labi redz un kaut kādu iemeslu dēļ ir tik neredzoši.

Intervijā ar Saeimas deputātu, bijušo labklājības un satiksmes ministru Uldi Auguli runājam par valsts budžeta izvēlēm un politisko atbildību laikā, kad naudas trūkums un regulāra aizņemšanās kļuvušas par politikas ikdienu.

Agris Lungevičs ir Madonas novada domes priekšsēdētājs kopš 2017. gada, un viņa vārds cieši saistīts ar novada pēdējās desmitgades attīstību. Politologs pēc izglītības un Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis, Lungevičs aktīvi piedalās arī visas Latvijas sporta dzīvē, darbojoties motosporta un biatlona federācijās.

Valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis un īpaši izredzētie darbinieki sava īpašnieka paspārnē 20 gadus dzīvojuši uz nebēdu: strādājuši ar zaudējumiem, valdes loceklis bez konkursa pārapstiprināts amatā, vienlaikus gan pats, gan viņa īpaši izredzētie darbinieki un to radinieki cītīgi piepelnījušies citās līdzīgās koncertu nodrošināšanas struktūrās. Vēl kompetentajām iestādēm jāšķetina daudzās neskaidrības ar VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumiem.

Turpmāk lielāku uzmanību plānots veltīt ģimenēm ar bērniem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem un audžuģimenēm. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver – valstij vairāk jādomā par bērniem, nevis par prokuroru un diplomātu privilēģijām. Bet kā šis atbalsts izskatīsies reālos skaitļos?

Statistika rāda, ka Ķīnas investīcijas Latvijā ir tikai 43 miljoni eiro, kamēr Vācijā un Zviedrijā šī summa ir ap 17–18 miljardiem, pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Ķīnu sasniedza 209 miljonus eiro, kamēr imports no Ķīnas bija 831 miljons eiro – šie skaitļi liecina par Latvijas uzņēmumu neizmantotajām iespējam gūt labumu sadarbībā ar Austrumu ekonomikas milzi uz abpusēja izdevīguma pamatiem (win-win solutions).

Kad bērna acīs spoguļojas kara šausmas, sabiedrība gaida patiesu stāstu. Tomēr britu dokumentālā filma “Gaza: How to Survive a Warzone” nonākusi uzmanības centrā ne tikai kara dēļ, bet arī tāpēc, ka filmas galvenā stāstītāja tēva politiskās saites tika noklusētas. Vai tā bija neuzmanība, mediju nolaidība vai taktisks PR gājiens? Šis ir stāsts par trauslo robežu starp žurnālistikas ētiku, cenzūru un mārketingu, ar kuru iespējams iepazīties britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC mājaslapā.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi vēsts par kādu noslēpumainu 2023. gada 19. decembra Latvijas Ministru kabineta sēdes informatīvo ziņojumu "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu", pēc kā pieņemti attiecīgie lēmumi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) tirgojamo zāģbaļķu pārdošanas cenām. Valdības lēmums esot izrāvis robu valsts budžetā, palīdzējis tikt uz zaļa zara dažiem uzņēmējiem, šausmās no tolaik pieņemtā valdības lēmuma nule kā atkāpies LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš – šāds priekšstats veidojas, caurlūkojot publiskajā telpā izskanējušo.

Veselības aprūpes nozarei biežās nozares politiskās vadības maiņas ir traumatiskas – tās aprauj iesākto darbu pie svarīgu normatīvo aktu izmaiņām, sistēmas sakārtošanas un tās uzlabošanas. Kā uz notiekošajām diskusijām par iespējamo vēršanos pret veselības ministru Hosamu Abu Meri un prasībām par algu celšanu raugās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols –  mūsu saruna ar ārstu un slimnīcas vadītāju.

Pasaules mediju uzmanības centrā šonedēļ ASV prezidenta Donalda Trampa miera meklējumu performace Tuvajos Austrumos, sarunas ar Vladimiru Putinu, diskusijas par kara ietekmi Eiropā; netiek apietas debates par dzimumidentitāti, cilvēktiesībām un drošību.

Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska, vērtējot situāciju veselības nozarē un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) gatavību spert radikālus soļus, pauž pārliecību, ka šobrīd nav īstais brīdis asām darbībām, demisijas pieprasījumiem. Viņasprāt, svarīgāk par politiskām cīņām ir saglabāt stabilitāti un turpināt uzsāktos darbus māsu profesijas stiprināšanā.

Ikdienas iepirkšanās – no svaigas maizes līdz pienam, gaļai, augļiem un eļļai – ir mūsu ikdienas neatņemamā eksistenciālā daļa. Produktu cenas vistiešākajā veidā ietekmē ikviena maciņu. 2025. gada augustā Latvijas patērētāji sajuta gan nelielu atvieglojumu, gan cenu svārstību ēnu, kas atspoguļojas ikdienas izdevumos. Par cenu svārstībām pārtikas produktiem tauta satraucas ne tikai Latvijā – arī kaimiņvalstīs.