Mudina Latvijas uzņēmējus izmantot Ķīnas ekonomikas iespējas
Statistika rāda, ka Ķīnas investīcijas Latvijā ir tikai 43 miljoni eiro, kamēr Vācijā un Zviedrijā šī summa ir ap 17–18 miljardiem, pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Ķīnu sasniedza 209 miljonus eiro, kamēr imports no Ķīnas bija 831 miljons eiro – šie skaitļi liecina par Latvijas uzņēmumu neizmantotajām iespējam gūt labumu sadarbībā ar Austrumu ekonomikas milzi uz abpusēja izdevīguma pamatiem (win-win solutions).
Piektdien, 7. novembrī, Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā Latvijā notika ekskluzīva informatīva sanāksme, kas veltīta Ķīnas pašreizējai ekonomiskajai situācijai un politikas virzieniem. Pasākuma laikā Ķīnas vēstnieks Latvijā Tangs Songgens iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm valsts ekonomikā, valdības īstenotajām reformām un iespējamajiem tirgus attīstības virzieniem. Savukārt klātesošajiem tika dota iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā neformālā gaisotnē. Sanāksme bija iespēja arī Latvijas medijiem un interesentiem tieši no Ķīnas pārstāvjiem uzzināt par jaunākajām norisēm pasaules otrajā lielākajā ekonomikā laikā, kad globālie tirgi un politika kļūst arvien ciešāk saistīti.
Ķīna aicina Latviju un Eiropu raudzīties uz sadarbību kā iespēju, nevis draudu
Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā T. Songgens uzsver, ka Ķīna ir kļuvusi par vienu no globālajiem ražošanas un inovāciju centriem un šobrīd ir lielākais tirdzniecības partneris gandrīz 150 valstīm un organizācijām visā pasaulē.
Vēstnieks arī norādīja, ka Ķīnai ir lielākā atjaunojamo energoresursu sistēma pasaulē un jautājums, ko viņš visbiežāk dzird no Latvijas pārstāvjiem, ir - kā Ķīna to panākusi? Runājot par valsts modernizācijas koncepciju, viņš uzsvēra, ka tā nav paredzēta tikai Ķīnas vajadzībām:
“Mūsu modernizācijas koncepts nav domāts tikai Ķīnai, bet visai pasaulei. Tas visiem rada abpusēji izdevīgus scenārijus, kas pirmām kārtām ietver augstas kvalitātes izstrādi. Tas nozīmē iespējas progresīvā ražošanā, digitālajā ekonomikā un mākslīgajā intelektā. Ir milzīgs pieprasījums pēc zaļās enerģijas, vides tehnoloģijām un ilgtspējīgiem risinājumiem.”
Ķīna jau astoto gadu pēc kārtas rīko starptautisko importa izstādi, kas veltīta tirdzniecības veicināšanai un ārvalstu uzņēmumu piesaistei. Vēstnieks uzsvēra, ka valsts tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē un atvērts augstas kvalitātes preču importam no visas pasaules.
T. Songgens atgādināja, ka nesenajā Ķīnas un Eiropas Savienības līderu tikšanās reizē abas puses atzina - attiecībās starp Eiropas Savienību (ES) un Ķīnu ir vairāk vienprātības nekā domstarpību, kā arī atzīmēja, ka Eiropas un Ķīnas savstarpējās tirdzniecības apjoms ir 800 miljardi ASV dolāru gadā. Vienlaikus vēstnieks vērš uzmanību uz neskaidru Eiropas attieksmi attiecībās ar Ķīnu:
“Mēs uzskatām, ka politiskā līmenī Ķīnai un ES būtu jābūt partneriem. Jums ir ļoti sarežģīta nostāja attiecībā uz Ķīnu. Mūsu ārlietu ministrs to ir salīdzinājis ar braukšanu krustojumā, kad luksoforā vienlaicīgi mirgo visas trīs gaismas - sarkanā, dzeltenā un zaļā. Kā jūs spējat braukt? Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra - jābūt zaļajai gaismai. Mums jābūt partneriem.”
Ķīna ir viens no svarīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un sadarbība ar to piedāvā arvien vairāk iespēju vietējiem uzņēmējiem. Vēstnieks kā piemērus minēja “Stenders”, kura lielākā daļa produkcijas nonāk Ķīnas tirgū, un “Light Guide Optics International”, kas pēdējos gados veiksmīgi paplašinājis darbību Ķīnas medicīnas nozarē, kā arī citus Latvijas uzņēmumus. Lai gan Latvijas eksports uz Ķīnu pēdējos gados pieaug, taču tā apjoms joprojām ir neliels, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Šie rādītāji liecina par lielu izaugsmes potenciālu un aicināja Latvijas uzņēmējus aktīvāk iesaistīties Ķīnas tirgū. Svarīgs priekšnosacījums sadarbības veicināšanai ir pagarinātais bezvīzu režīms Latvijai un vēl 44 valstīm, kas atvieglo uzņēmējdarbības kontaktus Ķīnā. Latvijas uzņēmējiem tiek nodrošinātas labvēlīgas iespējas sadarboties un attīstīt biznesu Ķīnas tirgū.
“Statistika rāda, ka Ķīnas investīcijas Latvijā ir tikai 43 miljoni eiro, kamēr Vācijā un Zviedrijā šī summa ir ap 17-18 miljardiem, tas norāda uz lielu potenciālu no Ķīnas puses. Tas veicinātu nodarbinātību un nodokļu ieņēmumus Latvijai, kā arī veicinātu Latvijas eksportu. Es ceru, ka Latvijas valdība nodrošinās nediskriminējošu biznesa vidi Ķīnas uzņēmumiem.”
Vēstnieks arī reaģēja uz medijos izskanējušajām bažām par Ķīnas investīcijām Eiropā, uzsverot, ka neredz nekādus draudus un izaicinājumus, bet tikai iespējas, kā arī atgādināja, ka savulaik tieši Ķīna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību.
Runājot par globālo tirdzniecības situāciju, vēstnieks atgādināja, ka nesen notikusi arī Ķīnas prezidenta un Eiropas Komisijas prezidentes tikšanās Dienvidkorejā, kur panākta vienošanās turpināt sadarbību tirdzniecībā, ekonomikā un enerģētikā, atceļot eksporta ierobežojumus. Viņš arī komentēja ASV prezidenta D. Trampa tarifu politiku:
“Patiesībā šo “tarifu karu” iniciēja ASV. Ķīna vēlas brīvu tirdzniecību. Mēs uzskatām, ka tirdzniecības karā nav uzvarētāju. Mēs allaž meklējam abpusēji izdevīgu sadarbību un stabilas, abpusējā cieņā balstītas attiecības ar ASV. Mums nepieciešama miermīlīga līdzās pastāvēšana, citādi tā būs pasaules mēroga katastrofa. Vēsture rāda, ka dialogs vienmēr ir daudz labāks par konfrontāciju.”
Noslēgumā vēstnieks citēja Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu: “Sadarbība ar Ķīnu nozīmē iespēju izmantošanu, uzticēšanās Ķīnai nozīmē būt optimistiskam par rītdienu, bet investēšana Ķīnā nozīmē investēt nākotnē.”
Iespējas Latvijas uzņēmējiem Ķīnas tirgū
Pēc vēstnieka T. Songgena runas tika prezentēts detalizētāks ieskats Latvijas un Ķīnas tirdzniecības attiecībās un biznesa iespējās. Klātesošie varēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā par uzņēmējdarbības vidi Ķīnā, eksporta un importa iespējām un citiem jautājumiem. Prezentācijā tika uzsvērts, ka biznesa vide Ķīnā kļūst arvien pieejamāka. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību valstī, vidēji nepieciešamas četras dienas, savukārt brīvās tirdzniecības zonās šo procesu var veikt pat vienā dienā.
Pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Ķīnu sasniedza 209 miljonus eiro, kamēr imports no Ķīnas bija 831 miljons eiro. No Latvijas uz Ķīnu visbiežāk tiek eksportēta kūdra un kokmateriāli, bet importē galvenokārt elektroniku. Lai gan tirdzniecības apjoms starp abām valstīm vēl ir neliels, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, prezentācijā tika uzsvērts Latvijas stratēģiskais potenciāls kļūt par Ķīnas un Eiropas tirdzniecības centru, pateicoties ostām, dzelzceļam un attīstītai infrastruktūrai. Lielākā daļa Ķīnas preču pašlaik nonāk Rietumeiropā un pēc tam tiek vestas atpakaļ uz Latviju. Ķīnas pārstāvji uzskata, ka efektīvāks risinājums būtu preces vispirms importēt Latvijā un tad izplatīt uz citām Eiropas valstīm.
“Ķīnas ekonomika ir kā ātri un stabili braucošs vilciens. Visiem ir biļete, bet tā ir jūsu izvēle - vai to izmantot,” teikts prezentācijas noslēgumā.
