Teju puse jeb 47% iedzīvotāju apģērbu iegādājas ne biežāk kā vienu līdz divas reizes gadā, secināts "Eco Baltia grupa" piederošā uzņēmuma "Latvijas zaļais punkts" un pētījumu kompānijas "Snapshots" veiktajā aptaujā.
Tajā noskaidrots, ka, šis rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadā veikto aptauju, palielinājies par 12 procentpunktiem. Izmaiņas skārušas galvenokārt aktīvo apģērbu pircēju bāzi, tai skaitā par 12 procentpunktiem sarucis to pircēju skaits, kuri 2019.gadā bija atzinuši, ka jaunu apģērbu iegādājās vismaz piecas reizes gadā.
Vienlaikus summa, ko Latvijas iedzīvotāji vidēji gadā izdod par jauna apģērba iegādi, nav ievērojami mainījusies un visbiežāk svārstās 100 līdz 300 eiro robežās.
Tāpat aptaujā secināts, ka Latvijas iedzīvotāju tekstila iegādes paradumi pēdējo gadu laikā mainās - iedzīvotāji kļūst atbildīgāki, jaunu apģērbu iegādājas retāk, labprāt izvēlas lietotu apģērbu un izkopj tekstila šķirošanas paradumus, taču vienlaikus daudz retāk pārskata savu skapju saturu.
Tai skaitā sabiedrības informētība par iespējām nodot lietoto apģērbu otrreizējai apritei divu gadu laikā augusi no 40% 2019.gadā līdz 47% šogad, tomēr 37% iedzīvotāju uzskata, ka pagaidām tekstila šķirošanas konteineri atrodas pārāk tālu un ir grūti pieejami. Tas gan nav vienīgais iedzīvotāju paradumu maiņas iemesls, un sava loma ir arī Covid-19 pandēmijai.
"Kopumā šādas izmaiņas, visticamāk, veicinājusi Covid-19 pandēmija un tās radītie ierobežojumi, ienākumu samazinājums un ilgstoša atsevišķu preču grupu, tajā skaitā apģērba, klātienes tirdzniecības aizliegumi. Tomēr ne mazāk būtisks faktors ir arī plašāka iedzīvotāju informētība, par ko liecina arī aptaujas dati," aptaujas rezultātus komentēja "Latvijas zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.
Viņš arī atzīmēja - tā kā internetā apģērbu iegādājas tikai trešā daļa aptaujāto, klātienes iepirkšanās Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir būtiska. "Vienlaikus summa, kas tiek tērēta apģērba iegādei, nav sevišķi mainījusies, liecinot, ka cilvēki labprātāk dod priekšroku kvalitātei, nevis kvantitātei, un iegādājas vai nu labu lietotu apģērbu, kas izmaksā mazāk, vai arī dārgāku un kvalitatīvāku jaunu apģērbu," skaidroja Zakulis.
Lietotu apģērbu un tekstilijas Latvijas iedzīvotāji pašreiz iegādājas tikpat bieži kā pirms diviem gadiem - tā norādījuši 60% aptaujāto.
Kā liecina aptauja, sabiedrības kopējā informētība par iespējām dot apģērbam otro dzīvi, nododot to otrreizējai pārstrādei, ir augusi no 40% 2019.gadā līdz 47% šogad.
Vienlaikus pēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji kļuvuši kūtrāki sava skapja satura regulārā pārskatīšanā. Kopumā savu garderobi vismaz reizi gadā pārskata 83% iedzīvotāju, kas ir par 11 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gadā, kad to darīja 94%. Turklāt iedzīvotāji skapja revīzijai pievēršas aizvien retāk: to īpatsvars, kuri skapja revīziju veic vismaz trīs reizes gadā, ir sarucis uz pusi - no 30% 2019.gadā līdz 15% šogad.
Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 37% iedzīvotāju uzskata, ka tekstila šķirošanas konteineri atrodas tālu un ir grūti pieejami (2019.gadā līdzīgi domāja 30%). Tai pat laikā aptaujas veicēji secinājuši, ka tas nemazina kopējo apņemšanos nodot apģērbu otrreizējai pārstrādei. Ja 2019.gadā šādu apņemšanos pauda 89% Latvijas iedzīvotāju, šogad rādītājs sasniedz jau 91%.
Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par tekstilizstrādājumu šķirošanas nepieciešamību un tā ietekmi uz apkārtējo vidi, "Latvijas zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu "Eco Baltia vide" līdz 31.martam rīko kampaņu "Marts - tekstila šķirošanas mēnesis", aicinot iedzīvotājus nodot nevajadzīgās drēbes un apavus 60 speciālajos tekstila šķirošanas konteineros, kas novietoti Rīgā, Salaspilī, Ādažos, Piņķos, Ogrē un citviet Pierīgā, kā arī daudzviet Vidzemē.
Papildu kampaņas laikā uzstādīti arī mobilie tekstila konteineri Mežaparkā, Vecmīlgrāvī, Čiekurkalnā, Berģos un Vecāķos.
Aptauja "Lietoto apģērbu pārstrāde" veikta 2021.gada februārī, aptaujājot 752 Latvijas iedzīvotājus 18 -74 gadu vecumā.
