Medicīnas māsai Salacgrīvā uzbrūk pacientes suņi un saplosa ķermeni līdz nepazīšanai
Cietusī: “Jutos kā kara apstākļos; tajā brīdī domāju tikai par to, ka vēl gribu redzēt savu meitu.”
Par to, cik bīstams veselībai un pat dzīvībai var būt mediķu, pastnieku, kurjeru darbs, liecina nesens šausminošs notikums Salacgrīvā. Medmāsai Ilzei, kura savas darba devējas - doktorāta ārstes - uzdevumā bija devusies izbraukumā pie pacientes uz mājām, tur pagalmā uzbruka divi liela auguma bezšķirnes suņi un burtiski saplosīja mediķi.
Par piedzīvoto sieviete portālam NRA.lv saka:
“Jutos, kā kara apstākļos. Tagad zinu, ka arī smagi ievainots cilvēks šoka stāvoklī spēj nepadoties, izdzīvot, ja vien ir mērķis. Es tajā brīdī domāju tikai par savu meitu, kurai gada nogalē paliek 18 gadu. Es gribēju vēl redzēt savu bērnu un būt klāt viņas dzimšanas dienā.”
Trīs nedēļu laikā pārciestas četras operācijas
Ilze tikai nesen ir izrakstīta no slimnīcas, kur, kā stāsta pati, viņa trīs nedēļu laikā ir pārcietusi četras operācijas. Par sāpēm, par sakropļojumiem, viņa nevaino uzbrukušos suņus.
“Es pati esmu "suņiniece". Man patīk suņi. Ar šiem pašiem suņiem taču biju tikusies arī agrāk, kad kā mediķe ierados pie pacientes. Katrreiz esmu lūgusi saimniekus gādāt, lai suņi tiek norobežoti. Vienmēr tas bija problemātiski. Viens no suņiem katrreiz centās man kaut kur ieķert ar zobiem. To teicu saimniekiem. Reiz man otrs no šiem suņiem bija uzlēcis uz muguras, un tajā brīdī mēs abi bijām vienā augumā.
Bet toreiz šis dzīvnieks bija noskaņots labvēlīgi, viņš nolaizīja man seju. Taču pēdējā tikšanas ar šiem pašiem mājas sargiem izvērsās traģiski. Ko es šajā situācijā vainoju? Tikai cilvēkus. Šo suņu saimniekus, kuri regulāri pakļāva mani riskam brīžos, kad pildīju amata pienākumus.
Vēl varu teikt, ka nevienam cilvēkam pasaulē es nenovēlu tādu traumatisko pieredzi un tādas sekas, ar ko esmu saskārusies es. Visos sīkumos to, kā mani plosīja suņi, kādus miesas bojājumus guvu un kādu trauksmi pārciešu joprojām, cenšos saviem tuviniekiem nestāstīt. Tas ir pārāk briesmīgi. Vēlos pasaudzēt savus mīļos. Vienīgais, ko saku, jūtos kā otrreiz piedzimusi. Labi, ka esmu vēl dzīva.”
Pacientes suņi brīvi pārvietojās neiežogotā pagalmā
Īsumā par notikušā apstākļiem Ilze NRA.lv stāsta to, ko ir arī rakstījusi iesniegumā Valsts darba inspekcijai (personu vārdus un adreses NRA nemin): “Ierodoties darbā šā gada 12. novembrī, doktorāta ārste mani informēja par veicamo mājas vizīti pie pacientes (aprūpējamas seniores - red.) sakarā ar viņas veselības stāvokli. Ar savu automašīnu devos uz turieni apmēram piecu kilometru attālumā no doktorāta. Ierodoties norādītajā adresē, kur jau vairākkārt esmu bijusi, arī šoreiz abi suņi (kuri pieder pacientes ģimenei - red.) brīvi pārvietojās pagalmā neiežogotas privātmājas teritorijā.
Suņus atvairot, pacientes meita (pieaugusi sieviete - red.) mani aicināja ienākt mājā. Sākot gatavoties medicīniskajai manipulācijai, konstatēju, ka neesmu paņēmusi līdzi nepieciešamo medicīnisko ierīci. Pacientes meitas pavadībā devos atpakaļ uz savu automašīnu, lai aizbrauktu līdz doktorātam. Kamēr gāju uz auto, viens no suņiem man iekodās virsdrēbēs, par ko tūlīt informēju savu pavadītāju. Kad doktorātā biju paņēmusi vajadzīgo medicīnas ierīci, braucu atpakaļ pie pacientes. Redzēju, ka suņi joprojām brīvi pārvietojas pagalmā.
Pacientes meitas pavadībā, viņai suņus atvairot, es iegāju mājā. Turpmāk apmēram 40 minūtes pacientei veicu medicīnisko procedūru. Paciente lūdza savu meitu, lai tā aizmāna abus suņus aiz saimniecības ēkām, kamēr es tikšu līdz savam auto. Kad pagalms bija brīvs, devos tam pāri. Nepaspēju atvērt automašīnas durvis, kad viens no suņiem mani norāva zemē, vispirms ieķerdamies manā labajā plecā. Pēc tam tas plosīja manu labo augšdelmu, bet tikmēr otrs suns man koda visās ķermeņa daļās. Netika skarta tikai mana seja, ko slēpu smiltīs, kā arī pēdas un labā plauksta. Visas pārejās mana ķermeņa daļas tika sakostas.
Suņi mani plosīja apmēram 10 vai 15 minūtes bez pārtraukuma. Tikmēr pacientes meita sunim, kurš pirmais man uzbruka, sita ar slotu, bet tas nelīdzēja, dzīvnieks kļuva vēl agresīvāks. Kādā brīdī, kad suņi bija no manis novērsušies, es paspēju ierāpot savas automašīnas aizmugurējā sēdeklī. Mana medicīnas soma, mans telefons bija iemīcīti dubļos. Pacientes meita šīs mantas ielika uz manas automašīnas priekšējā sēdekļa.
Biju šoka stāvoklī, tomēr pie skaidras apziņas, es pārrāpos savā automašīnā uz vadītājas krēslu un aizbraucu līdz darbavietai. Tur man tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Darbavietā arī tika konstatēts, ka esmu atbraukusi, vadot auto ar pārkostu, pustukšu ratu. Tas - arī man uzbrukušo suņu veikums.”
Pēc notikušā paciente nomainījusi ģimenes ārstu
Ilze teic - pēc notikušās nelaimes viņai uzbrukušo suņu saimnieki nav centušies sazināties ar viņu, nav interesējušies par viņas veselības stāvokli, nav atvainojušies, nav izteikuši nožēlu par notikušo, nav jautājuši, kā var kompensēt nodarīto kaitējumu. Toties pacientei, kuras suņi bija uzbrukusi Ilzei, tagad esot nomainīts ģimenes ārsts.
Ilze viņai nodarītos miesas bojājumus nevar nosaukt par viegliem vai vidēji smagiem. Viņa vēl ilgi būs darbnespējīga. Nav zināms, kādā apmērā turpmāk viņa vispār turpmāk varēs strādāt. Ilzei vēl ir tālu līdz vecuma pensijai, lai gan ir medicīnas māsa ar 35 gadu darba stāžu.
Viņa saka - vēlas, lai suņu saimnieki kompensē viņai gan jau esošos medicīnas izdevumus, gan samaksā par veicamo plastisko operāciju, ja Ilze sadūšosies uz to, gan atlīdzina arī nodarīto morālo kaitējumu. Ilze saka - viņas ķermeņa sakropļojumi ir tādi, ka būs jādomā, kā tos paslēpt zem ap ģērba. Par sievišķīgu kleitu valkāšanu var pat aizmirst.
Pēc Ilzes domām, šis gadījums, kas noticis ar viņu, nedrīkst tikt noklusēts, jo līdzīgā veidā var tikt apdraudēti un ciest arī citi cilvēki, ja suņu saimnieki ir bezatbildīgi un vienaldzīgi. Ilze uzskata, ka vainīgie ir saucami pie kriminālatbildības.
