Ja nopietnā valsts iestādē izceļas konflikts un ja valsts vara līdz ar iestādes darbiniekiem paši taisa no tā publisku cirku, tad valsts vara pati grauj šīs iestādes prestižu un uzticību tās politiskai neatkarībai.
Ikvienai publiskai atklāsmei, kura skar šādas iestādes un kura nāk no valsts vadītāju vai iestādes darbinieku mutēm, manuprāt, būtu jābūt ne tikai apgalvotai, bet arī vispusīgi pamatotai. To nosaka iestādes statuss. Medijos patlaban atrodamais priekšnieku un priekšnieciņu izteikumu kopums par kārtējo iekšējo konfliktu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā liecina vien par kārtējo priekšvēlēšanu bābu tirgu šajā iestādē. Nav ko pēc tam pārmest medijiem, ka tie samuldēs par šo konfliktu velns zina ko, uzpūtīs no tā ziloni u.tml. Jo medijiem sniegtā oficiālā informācija ir tik nekvalitatīva un neprofesionāli argumentēta, ka tās pietiek tikai dažādi pozicionētu, simpātiju un politiskas angažētības noteiktu, versiju tiražēšanai. Nevis pienācīgai publiskai situācijas analīzei.
Pirmkārt, ja premjerministrs pārmet KNAB vadītājam, ka tas vairo iestādē funkciju dublēšanos, tad viņa preses dienestam, manuprāt, vajadzētu arī paskaidrot, kāpēc premjerministrs tā domā. Nevis teikt – premjeram šitas piegājiens nepatīk, premjers aptur KNAB reorganizāciju, jādara citādi, bet kā – tas nu gan ir paša KNAB vadītāja ziņā. Galvenais – uzminēt, kā premjeram patīk. Pieļauju, ka manā rīcībā nav pilnīga KNAB funkciju un struktūru apraksta. Bet no tā, kas ir, izriet, ka funkcijas gluži mierīgi var dalīt nedublējot. Un, ja saskaņā ar attiecīgās Saeimas komisijas rekomendācijām biroja darbs reģionos jātaisa par prioritāti, kāpēc gan priekšnieks nevar pieņemt lēmumu izdalīt šīs funkcijas un ņemt šo darbu savā pārraudzībā? Savukārt, ja viņa vietniece bijusi aktīvāka par priekšnieku un jau veikusi attiecīgas izmaiņas savas kompetences ietvaros, kas gan var liegt viņai sacīt: "Vilnīt, vēlu pamodies, Juta jau visu izdarīja!" Un nevis publiski attraukt: "KNAB jau nodarbojas ar reģioniem", bet lietišķi raksturot, kāpēc esošā kārtība ir visefektīvākā un produktīvākā. Tiesa, tad nebūtu iespējams iztēlot, ka KNAB atkal ir "upuri", atkal ir "cietēji". Tad nebūtu iespējams "īstajā brīdī" atdzīvināt un publiskot iekšējās domstarpības KNAB kā "slikto" un "labo" spēku cīņu par tiesiskumu. Tad premjera partijai nebūtu iespējams pa pieskari pievilkt Jutu Strīķi savas kampaņas kapitālam. Tad nebūtu tik lielu izredžu, ja ne citādi, tad vismaz virtuāli izmantot KNAB un vārīšanos ap to kā politiskās regulēšanas sviru. Caur amatpersonu medijos tiražētu bābu tirgu tas viss jauki izdodas.
Savukārt, ja KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis izteicies, ka KNAB nevajag uzraudzīt politisko partiju priekšvēlēšanu tēriņus, tad viņš šķiet vai nu izteicies neprecīzi, vai neprecīzi interpretēts. Jo, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, precīzāk būtu bijis sacīt – KNAB nevajag uzraudzīt vienu partiju priekšvēlēšanu tēriņus un laist gar ausīm citu partiju priekšvēlēšanu tēriņus (atceramies kaut vai politiskos dančus ar KNAB 2003. gada nogalē vai 2007. gada diskusijas par KNAB "politisko krāsu"). Savulaik Diena, pasūkstījusies, ka Vilnītis nav uzreiz ieliekams kādā plauktā, proti – ir "jebkurš", tomēr secināja, ka laikam taču šis nav intrigants. Iespējams, nav arī. Ja te būtu normāla vadības vide, ja tajā nedominētu partejisks purvs, brīnumainā kārtā atklātos, ka mums ir lērums spožu birokrātu, administratoru, operatīvo darbinieku... Jo tad tie varētu strādāt (izdzīvot) bez maisa galvā. Ar savu profesionalitāti. Diemžēl prokuratūrai, operatīvās darbības iestādēm, VID..., nerunājot par ministrijām, jādzīvo ar vienu kāju politiskā purvā. Pārāk īstā laikā KNAB atkal saceltas kaislības, lai domātu citādi. Atceros intervējis Vilnīša kungu neilgi pēc viņa stāšanās amatā. Tad viņš starp saviem nodomiem minēja arī to, ko viņam tagad pārmet. Pagājis lērums laika. Jājautā, kāpēc Vilnīša uzskatu revīzija nenotika uzreiz, iekšējā biroja diskusijā, kāpēc tā nenotika, stājoties amatā jaunam premjeram? Pilnīgi pieļauju, ka "miera dienas" Vilnītim beigušās politiska spiediena dēļ. Piemēram, viņam varētu būt izteikts piedāvājums "pareizi" orientēties kaut vai saistībā ar tiem pašiem partiju priekšvēlēšanu tēriņiem. Un publikai tiek dots signāls, kāds Vilnītis būtu pareizais. Vai arī – kurš tur KNAB ir pareizais, kurš – ne.
Atgādinu, ka KNAB pēc amerikāņu ieteikuma tika taisīts, kā "no politiķiem, ierēdņiem un policijas neatkarīga institūcija".