Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS. Latviešu pilote ar traģisko likteni

© LĀSMAS GAITNIECES PERSONISKAIS ARHĪVS

Viņa bija vienkārša, pavisam vienkārša Liepājas meitene, kurai laimējās piedzimt aizsarga ģimenē neilgi pirms lielākās asinspirts 20. gadsimta vēsturē – Otrā pasaules kara.

Šīs meitenes tēvs Žanis Krišs Ošs viņas liktenī atstāja vismaz divus lielus nospiedumus. Pirmoreiz, kad liepājnieku Ošu ģimene bija spiesta doties bēgļu gaitās. 1949. gada 4. jūlijā visi četri Oši - divi pieaugušie un divi mazi bērni - Neapoles ostā Itālijā uzkāpa uz imigrantu kuģa «Skaugum» klāja, lai dotos uz Austrāliju. Un otrreiz, kad tēva ietekmē tika lemts par nākamās profesijas izvēli. Runa ir par Valdu Ošs-Lamondu (06.02.1915.-24.10.1968.) - pirmo latviešu izcelsmes sievieti, civilās aviācijas piloti Austrālijā.

Austrālijas ziema

Bija 1949. gada 28. jūlijs, kad laineris «Skaugum» piestāja Viktorijas pavalstī. Ošu ģimene, izkāpjot krastā, bija nokļuvusi Austrālijas ziemā! Šķita, viss sagriezies kājām gaisā. Tā arī bija, taču nevarēja atļauties nodoties grūtsirdībai: pēc nokļūšanas Bonegilas tranzītnometnē bija jāsāk domāt par meitas Valdas skolas gaitām, arī par darba meklēšanu ģimenes galvam. Pirmā mācību iestāde, kuru, pārceļoties uz zaļo kontinentu, nākamā pilote apmeklēja, bija Vestseilas vidusskola. Vienalga, vai tā būtu matemātika, angļu valoda, zīmēšana vai sports - Valdas sekmes bija spožas; viņa saņēma tikai visaugstāko vērtējumu! Paralēlklasē tikpat talantīgs skolēns bija Jānis Priedkalns. Par abiem čaklajiem latviešu jauniešiem tika rakstīts pat vietējā laikrakstā.

Marijas Leontīnes rožu dārzs

Uzlabojoties materiālajiem apstākļiem, Oši pārcēlās uz Koburgu - Melburnas priekšpilsētu. Tur viņi nopirka nelielu privātmāju, un Valdas mamma Marija Leontīne Ošs tās priekšā iekopa rožu dārzu. Viņai piemita talants, jo drīz vien vietējie iedzīvotāji atzina, ka otra tik skaista dārza Koburgā neatrast!

Liepājā palikušajiem radiem sūtot Ziemassvētku apsveikumus, Marija Leontīne allaž pierakstīja klāt, ka viņu mītnes valstī patlaban valda liels karstums un rozes dārzā esot pilnos ziedos. Lai būtu pierādījumi, aploksnē kopā ar apsveikumu ielika arī pāris fotogrāfiju, kur Oši redzami pašu dārzā.

Dāvanā - lidotāja zābaki

Pabeidzot skolu, Valdai bija jādomā par nākamās profesijas izvēli. Iespējams, tieši tēva iespaidā, kurš Latvijas pirmās brīvvalsts laikā kā aizsargs aktīvi bija darbojies aviācijas eskadriļā, izlēma mācīties lidot. Šādu iespēju tolaik un arī mūsdienās piedāvā Karaliskais Viktorijas aeroklubs, kur, maksājot lielu naudu, instruktora uzraudzībā var mācīties vadīt lidaparātu. Lai to varētu atļauties, Valda bija atradusi darbu, kur nopelnīt nepieciešamo naudu. Mācības sākās piektdienu pēcpusdienās un ilga līdz svētdienu pievakarei. 1956. gada 6. februārī, kad Valda svinēja 21. dzimšanas dienu, viņas vecāki, akceptējot meitas lielo aizraušanos, pasniedza neparastu dāvanu - lidotāju zābakus. Tajā pašā 1956. gadā, kā apliecināts Karaliskā Viktorijas aerokluba protokolā, Valda ir ieguvusi pilotes licenci.

Lidot!

Vienīgā aviokompānija, kur darbā par pilotēm pieņēma sievietes, bija «Southern Airlines». Šķita, ka viss, pēc kā tiecās Valda Ošs, sasniegts - viņa bija civilās aviācijas pilote, izpildīja iekšzemes reisus, taču 10 mēnešus pēc pieņemšanas darbā notika katastrofa. Šoreiz pārnestā nozīmē, taču tāpēc ne mazāk briesmīga. Aviokompāniju likvidēja; to pārņēma konkurenti, kuri uzskatīja, ka sievietēm pilota kabīnē nav vietas… Valdas Ošs mērķis bija sašķīdis sīkās drumstalās. Pagāja daudz gadu, līdz ar augstākās tiesas lēmumu daiļā dzimumam pārstāvēm atkal tika atļauts sēsties pie lidaparāta stūres.

Divdesmit piecu gadu vecumā Valda salaulājās ar Baironu Hjū Lamondu, kurš bija 38 gadus vecs. Ar aviāciju bija saistīts arī viņš, taču pēc diskriminējošā aizlieguma stāšanās spēkā Valda atrada sev darbu citas aviokompānijas birojā. Laulībā piedzima dēls Gregors Lamonds, kuram ārsti konstatēja autiskā spektra traucējumus.

Kas notika dvēselē?

Neviens vairs nevarēs pateikt, kas Valdas dvēselē notika liktenīgajā 1968. gada 24. oktobrī, kad viņa, pārdozējot medikamentus, izlēma noslēgt rēķinus ar dzīvi. Pēc tās dienas par Gregora vienīgo atbalstu kļuva viņa tēvs, kurš tā arī otrreiz neapprecējās. Nespēdama izturēt skaudrās sirdssāpes, 1969. gada 3. februārī - trīs dienas pirms savas nu jau mirušās meitas dzimšanas dienas - šo pašu soli atkārtoja arī viņas māte Marija Leontīne. Drīz pēc tam, kā bēgdami no postoša ugunsgrēka, Žanis Krišs Ošs ar savu dēlu pārcēlās uz dzīvi Araratā - pilsētā Viktorijas pavalsts dienvidrietumos.

Žaņa dzīvē bija ienākusi cita sieviete; šķita, ka viss vēl varētu būt labi, taču kādā reizē, braucot ar mašīnu, viņš piedzīvoja nelielu ceļu satiksmes negadījumu. Kaut fiziski ievainots netika, to nevarēja teikt par pāragri atraitņos palikušā vīra dvēseli. Žanis Krišs Ošs pēc negadījuma kļuva ļoti nomākts. 1972. gada 12. februārī arī viņš bija izlēmis no dzīves aiziet, turklāt darīja to veidā, ko bija izvēlējusies viņa meita un sieva, - pārdozējot medikamentus.