Krievija jau ir ieguvusi kontroli pār dažām Ukrainas vērtīgajām litija rezervēm, kopš tā 2022. gadā sāka visaptverošu iebrukumu, tādējādi atņemot Kijivai galveno ekonomisko resursu, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā “rferl. org”.
Krievijas spēki 2022. gada sākumā sagrāba litija atradni Zaporižjas dienvidaustrumu reģionā. Kopš tā laika Maskava ir pārņēmusi arī teritoriju kaimiņos esošajā Doneckas apgabalā, kurā, domājams, ir litijs. Tagad Krievijas karaspēks dodas uz Ševčenko, apdzīvotu vietu laukos Doneckas apgabalā, kas atrodas netālu no vienas no Ukrainas lielākajām litija atradnēm.
Eksperti saka, ka Krievijas veiktā Ukrainas litija atradņu sagrābšana varētu ietekmēt pārējo Eiropu un kontinenta centienus pāriet uz zaļo enerģiju. Litijs, kas aprakstīts kā “baltais zelts”, ir svarīgs materiāls akumulatoriem, ko izmanto ierīcēs, no viedtālruņiem un klēpjdatoriem līdz elektriskajiem transportlīdzekļiem. Tiek lēsts, ka Ukrainā ir 500 000 tonnu neizmantota litija, kas, saskaņā ar ģeoloģiskajiem pētījumiem, ir viena no lielākajām rezervēm Eiropā. Nacionālās drošības eksperts un ASV bāzētās “Ecological Futures Group” dibinātājs Rods Šonovers sacīja, ka maz ticams, ka Ukrainas litija atradņu sagrābšana ir galvenais Maskavas kara mērķis. Krievijai pašai ir ievērojamas rezerves. Tomēr Ukrainas minerālu bagātība ir viens no iemesliem, kāpēc valsts ir svarīga Krievijai, saka eksperti. Ukrainas vairogs, sena un masīva akmeņaina Zemes garozas plātne, kas aptver lielu daļu Ukrainas centrālās un dienvidu daļas, satur vērtīgus minerālus, piemēram, dzelzi un litiju, kā arī retzemju metālus.
Eiropas Savienība ir centusies nodrošināt vietējo apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, piemēram, litiju, un mazināt atkarību no ārvalstu piegādātājiem, tostarp Ķīnas. Litijs ir būtisks elements Eiropas centienos samazināt atkarību no fosilā kurināmā un pāriet uz zaļo enerģiju. “Ar savām ievērojamajām rezervēm un tuvumu Ukraina izceļas kā daudzsološs partneris,” sacīja R. Šonovers. “Krievijas iebrukums ir izjaucis jebkādu progresu Ukrainas rezervju izmantošanā, bet, ja tiks atjaunota stabilitāte, šie resursi ar laiku varētu kļūt par Eiropas stratēģiskās autonomijas stūrakmeni kritiski svarīgo minerālu jomā,” viņš sacīja.
Litijs ir sārmu metāls, jo ir ķīmiski ļoti aktīvs (reaģē ar gaisa skābekli un ūdeni), tāpēc brīvā veidā dabā nav sastopams. Litijs ir ķīmiski vismazāk aktīvais sārmu metāls. Dabā savienojumu veidā litijs ir sastopams vairākos minerālos. Tāpat kā visi sārmu metāli, litijs savienojumos var būt tikai vienvērtīgs. Kā vienkārša viela litijs ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
Zemes garozā ir apmēram 0,002% litija pēc atomu skaita, un tas nav uzskatāms par retu elementu. Svarīgākie litija minerāli ir spodumens, lepidolīts un ambligonīts.
Litijs plaši tiek lietots mobilo telefonu, elektromobiļu un portatīvo datoru akumulatoru ražošanā. Neliela litija daudzuma pievienošana sakausējumiem uzlabo to īpašības, piemēram, palielina alumīnija sakausējumu mehānisko un korozijas izturību un vara elektrovadītspēju. Litiju-6 izmanto atomenerģētikā tritija iegūšanai. Izkausēts litijs ir labs siltuma pārnesējs kodolreaktoros.
