Politikai vislabāk ēnā
Savāds apgalvojums – «Sabiedrība nav gatava maksāt nodokļus» (apollo.lv). Saistībā ar ēnu ekonomiku un darba ņēmēju tajā – pavisam savāds. Manuprāt, sabiedrības pilsoniskā daļa (pat ja tai varbūt negribas maksāt nodokļus) ir gatava tos maksāt. Protams, pretī jāsaņem kvalitatīvi valsts un pašvaldību pakalpojumi (veselība, izglītība, ceļi…). Taču, ja kolēģis Juris Paiders (NRA, 30.05.2016.), manuprāt, pamatoti nosauc nekustamā īpašuma nodokli par prettautisku, tad gan jājautā – vai mums, sabiedrībai jābūt gatavai šādu nodokli maksāt? Proti, vai un kāpēc valstī grasās pastāvēt ciniski, pret tautu vērsti nodokļi? Tas – pirmkārt.
Bet, otrkārt, varētu teikt, ka sabiedrība «nav gatava» maksāt nodokļus tāpēc, ka sabiedrībai ir varas «atļauja» tos nemaksāt. Jo vara ir radījusi apstākļus, kad pastāv divas izvēles: vai nu nedari neko, vai arī, lai panāktu savai, piemēram, uzņēmēja atbildības jomai (par savu ģimeni, par saviem darbiniekiem…) pozitīvu rezultātu, pārkāp noteikumus. Manuprāt, tieši to, komentējot Rīgas Stradiņa universitātes krīzes pārvarēšanai veltīto pētījumu, Neatkarīgajai sacīja profesors Sergejs Kruks. Pētījuma ietvaros veiktās aptaujas atklāja, ka nodokļus var nemaksāt, jo valsts šos iekasētos nodokļus izmanto neefektīvi. «Varas rīkojumus var nepildīt, jo nākas pārbaudīt - vai tie īsti vai ne. Tas savukārt rada mūsu divkosīgo attieksmi pret jelkādu regulēšanu. Tai skaitā arī pret valsts pārvaldes darbību. Jo esošās struktūras neatbilst jaunajiem laikmeta izaicinājumiem. Vienkārši sakot, mēs nevaram darboties šīs valsts labā, ja normatīvais akts ierobežo mūsu darbību. Tas ir pretrunā ar reālo situāciju» (NRA, 4.01.2016.).
Treškārt, ja normatīvo aktu lietojumā prioritāra nav vis Satversme, bet tas, kā to tulko un pielāgo MK normas, manuprāt, kļūst skaidrs, kāpēc valsts darba devēja un ņēmēja attiecībās var izpalikt. Aplokšņu algas ieņem otro pozīciju ēnu ekonomikā (aiz nenorādītiem uzņēmējdarbības ienākumiem). Bet… darba devēji taču paši vainīgi, ka izvēlas pelēko sektoru, ka nesaņems normālu pensiju, ka faktiski ir kalpi. Valsti tie nesatrauc.
Gluži pretēji, tie līdz ar pārējo iepriekš sacīto, ceturtkārt, liecina, ka valsts vara joprojām ir pieķērusies ēnu ekonomikai kā bezmaz galvenajam valsts attīstības faktoram, IKP uzbarotājam. Nupat izskanēja prieka vēsts, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2014. gadu varētu būt krities par 2,2% (2014. gadā - 23,5%). Taču, vērojot ainu ilgākā laikā, tā ir tikai atzīšanās, ka nekādas būtiskas konsekventas, ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanai pievērstas politikas nav bijis. Jā, ēnu ekonomikai bijuši veiksmīgie gadi (2010. gadā - 38,1%), bijuši neveiksmīgie (2012. gadā - 21,1%) gadi. 1993. gadā tā bija - 25%. Kopš tā laika Latvija saistībā ar šo parametru (neraugoties uz OECD tai nule izrādīto labvēlību) nav pūlējusies pārliecinoši tikt laukā no pārejas valstu nišas.
Manuprāt, to visai skaidri apliecina, piemēram, SSE Rīga Ilgtspējīga biznesa centra veiktais pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2014. Vismaz Baltijas valstu kontekstā. Saskaņā ar pētījumu Latvijā visvairāk uzņēmēju «izvairās no nodokļu maksāšanas tāpēc, ka tā ir vienīgā iespēja izdzīvot», Latvijā vismazāk «uzticas valdībai, zinot, ka viņu nodokļu nauda tiks pareizi izlietota», Latvijā uzņēmēji ir visvairāk neapmierināti ar valsts nodokļu politiku, Latvijā visvairāk uzņēmēju uzskata, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas drīzāk ir pareiza stratēģija, nevis tikai atruna, lai izvairītos nodokļu nomaksas… Acīmredzot Latvijā arvien ir aktuāls tas, ko rakstīja Juris Paiders grāmatā Pelēkā ekonomika
2001. gadā: «Latvijā desmit gadu laikā kā dominējošā ir nostabilizējusies pelēkā ekonomika.» Pelēkā ekonomika joprojām «ir vienīgā iespējamā tirgus ekonomikas darbības forma, pie kuras neliels Latvijas uzņēmums ir spējīgs darboties, attīstīties un nebankrotēt.» Ko te nozīmē - «sabiedrība nav gatava maksāt nodokļus?». Sabiedrība nav gatava akceptēt politiku, kura pretstata mūsu atbildību par valsti mūsu atbildībai par dzīvi. Premjerministrs piedāvāja man saderēt (NRA, 19.05.2016.), ka līdz 2020. gadam ir iespējams palielināt nodokļu ieņēmumus par miljardu eiro. Neiedomājos saderēt, ka šajā «nodokļu politikas pārskatīšanas gadā» ēnu ekonomika pārstās būt valstī noteicošā.