2024. gada 11. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā Augsta līmeņa konferencē “Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums” dalībnieki saņēma Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) pētījuma “Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas otrā cikla pirmie rezultāti Latvijā” rezultātu kopsavilkumu, kurā ir rakstīts, ka “Formālās izglītības ietvaros pieaugušajiem ir nodrošināta iespēja iekļaujoši pabeigt pamatizglītību, kā arī apgūt vispārējo vidējo izglītību, tostarp mācoties vakaros vai neklātienē (…)”. Materiāls ir tapis sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Universitātei.
Tomēr rodas jautājums - kur Rīgā pieaugušajam ir iespējas iegūt iekļaujoši otrā posma pamatizglītību neklātienē vai vakaros?
Diemžēl šāda iespēja šobrīd nepastāv. Agrāk šo funkciju pildīja vakara (maiņu) vidusskolas. 2011. gada 9. februārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzina, ka tradicionālajās vakara (maiņu) skolas ir kļuvušas par svarīgām mūžizglītības iestādēm pieaugušajiem un skolēniem ar mācību un saskarsmes problēmām. 2015. gadā seko I.Maslo pētījums par vakarskolu nozīmi Latvijā, kura rezultāti pārliecinoši pierādīja vakarskolu izglītojošo un sociālo nozīmi pieaugušo izglītībā. Neskatoties uz visu augstāk minēto, 2018. gada 21. jūnijā tika pieņemtas izmaiņas likumdošanā, kas paredzēja atteikšanos no tāda skolu tipa kā “vakarskola”. Sākot ar 2020. gada 1. septembri vakara (maiņu) vidusskolas kā tips pārstāja pastāvēt. Kā alternatīva tika piedāvāta tālmācība, kura izslēdza šo kompensējošo (pat sociāli rehabilitējošo) vidi un pārsteidza ar zemiem rezultātiem valsts pārbaudes darbos.
Pašreiz sabiedrība tiek aktīvi aicināta atbalstīt tālmācību, taču nepamatoti tiek ignorēta cita mācību realizācijas forma - neklātiene. Vēl satraucošāks ir tas, ka likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā" paredzēts izslēgt arī šo mācību formu no vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmu piedāvājuma. Šāds solis vēl vairāk sašaurinās jauniešu un pieaugušo iespējas iegūt izglītību, jo pašlaik jauniešiem, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu un paralēli mācībām strādā, neklātiene ir optimālākais veids, kā apvienot izglītības iegūšanu ar sociālo mijiedarbību.
Raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” Valsts kontroles pārstāve atklāja, ka Latvijā 300 000 pieaugušo nav pietiekamas izglītības. Savukārt partija “Progresīvie” ir rosinājuši Jaunatnes likuma grozījumus, lai paplašinātu jauniešu vecuma robežu no 13 līdz 30 gadiem, norādot, ka valstij nav informācijas par 14 000 jauniešiem, kuri ne mācās, ne strādā. Augstāk minētajā OECD pētījumā ir secināts, ka Latvijas 16-65 gadus veco patstāvīgo iedzīvotāju tekstpratības un adaptīvās problēmu risināšanas prasmju līmenis ir zemāks nekā vidēji OECD valstīs.
Šī situācija prasa pārdomātu politiku, nevis turpmāku izglītības pieejamības ierobežošanu. Piemēram, kopš 1961. gada Rīgas Raiņa vidusskola tieši neklātienes formā piedāvā izglītību jauniešiem un pieaugušajiem ar dzirdes traucējumiem, kam tālmācība nav piemērota un klātienes sesijas nedēļas ir būtisks socializēšanās aspekts.
Aiz katra pieaugušā, kurš nav ieguvis pamatizglītību, nereti slēpjas sarežģīts dzīves stāsts: grūtības ģimenē, finansiāli un sociāli nelabvēlīgi apstākļi, pāragrs darbs vai veselības problēmas. Šiem cilvēkiem ir nepieciešams valsts atbalsts, nevis vēl lielāki ierobežojumi.
Ir pēdējais brīdis pārvērtēt pieņemtos lēmumus un nepieļaut kārtējo kļūdu, izslēdzot neklātienes izglītības iespēju. Latvijai ir nepieciešams daudzveidīgs un pieejams izglītības modelis, kas veicina sabiedrības labklājību un nevis to mazina!