Sociologu firmu pētījumos valdošās koalīcijas dalībniece Reformu partija jau ilgu laiku atrodas bezcerīgi zem piecu procentu barjeras. Šis skumjais fakts varas partijas pārstāvjiem liek gremdēties pārdomās, ko darīt.
Nekādu dižu variantu te būt nevar – viens darbības virziens ir censties kā nebūt zīmēties, lai kļūtu populārāki; otrs virziens ir atlikušajā laikā, kas vēl jāaizvada pie siles, censties grābt ar visām četrām rokām, jo pagaidām vēl ir iespējas, bet drīz to vairs nebūs.
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis un vides aizsardzības un pašvaldību reformu ministrs Edmunds Sprūdžs acīm redzami ir pievērsušies uzreiz abām problēmām. Abi ministri ir izvēlējušies maksimāli agresīvu taktiku, vēršoties nevis tur pret kādu atsevišķu personu, bet uzreiz pret gandrīz visiem nozares pārstāvjiem – Ķīlis pret grāmatu izdevējiem un augstskolu rektoriem, Sprūdžs – pret pašvaldību vadītājiem. Kas to lai zina, bet var gadīties, ka šāda taktika atmaksājas – vienā latvju tautas elektorāta daļā var pat šķist simpātiski šāda vēršanās pret «vecajiem», «veco sistēmu» un tādā garā.
Nav šaubu, ka reformas ir nepieciešamas, un augstākās izglītības sistēmai tajā skaitā. Droši vien arī augstskolu akreditācijai var būt jauna kārtība. Tiktāl viss ir pareizi, un arī augstskolas neko neteiktu pretī. Taču problēma ir tā, ka Ķīlis, laikam jau tīši, ir izturējies pret augstskolu rektoriem nevis kā pret cilvēkiem, bet cik vien iespējams augstprātīgi, aizvainojoši. Akreditācijas jaunās kārtības apspriešanā ir pilnīgi neņemti vērā augstskolu un studentu organizāciju viedokļi, ministrs ir uzsvēris, ka neviena no Latvijas augstskolām nav pasaules labāko augstskolu tūkstošniekā. Tad nu gan brīnumu pateica! Var piebilst, ka arī amerikāņu futbolā nav nevienas Latvijas komandas, kas piedalītos NFL vai ASV studentu līgā, tāpat latviešiem ir diezgan necilas sekmes kriketā, beisbolā un polo. Dabiski, ka Latvijas augstskolu nav tūkstošniekā, jo augstākā izglītība pēdējos divdesmit gados ir plicināta un badināta. Brīnums, ka mums vispār ir vēl kaut kāda augstākā izglītība un tā ir nevis kaut kāda, bet pat izcili laba. Augstskolu diskreditācijas kampaņu gan nesāka Ķīlis, bet Džordža Sorosa žurnālītis IR, kas nemitīgi strādā ar devīzi: «Jo sliktāk – jo labāk». Droši vien ne viens vien jaunietis, uzzinot, cik «bēdīgā stāvoklī» ir Latvijas augstskolas, izlēma doties studēt uz ārzemēm. Tur tad viņš arī paliks kopā ar vairāk nekā 300 tūkstošiem latvju viesstrādnieku un mājās vairs nebrauks. Tas ir lieliski! Drīz tāda Latvija kā nacionāla valsts nepastāvēs vairs nemaz. Un tas laikam arī ir mērķis.
Ķīlis tad laikam ir saodis, ka ar krusta karu pret augstskolām būs liela publicitāte un attiecīgie propagandas spēki viņu atbalstīs. Sazin ko solot, Ķīlim ir izdevies augstskolu starpā iedzīt ķīli, jo ne visi ir apvainojušies – Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, piemēram, dikti atbalsta ministru.
Paralēli otrā frontē Ķīlis tādā pat agresīvā veidā ir uzbrucis grāmatu izdevniecībām un visvairāk izdevniecībai Zvaigzne kā lielākajai mācību grāmatu izdevējai. Te stāsts ir gan par populismu, gan par naudu. Ķīlim jau ir padomā izdevniecība, kurai piešķirt nākamībā gaidāmās valsts pasūtījuma naudas mācību materiālu digitalizācijai. Ministrs nav pat kautrējies tīmekļa tviterī par šo lietu bučoties ar izdevniecības Lielvārds valdes priekšsēdētāju. Jaušams, kam aizies valsts naudas; nav tikai zināms, kādus labumus dabūs ministrs. Zvaigzne kā peramā, saprotams, ir tāpēc, ka vecāki grabināja santīmus pirms 1. septembra, lai nopirktu dārgās darba burtnīcas, un visvairāk šīs burtnīcas ir atrodamas Zvaigznes grāmatnīcās. Bet ne jau Zvaigzne ir vainīga, ka grāmatas un burtnīcas maksā tik dārgi.
Ķīļa kolēģis Sprūdžs tikmēr tādā pašā bezkaunīgā, pazemojošā formā ir uzbraucis pašvaldību vadītājiem. Pašvaldības viņam neesot jāapkalpo, viņš neesot padots kādai asociācijai. Kamēr Ķīļa augstskolu akreditācijas lietā vēl var atrast kādu nebūt jēgu un nepieciešamību, Sprūdža pašvaldību reformēšanas domas ir bez kāda prātīgi izskaidrojama satura – samazināt pašvaldību deputātu skaitu, atņemt pašvaldībām teikšanu par atkritumu apsaimniekošanu, draudi Jelgavas mēram un paziņojums nesēsties pie viena galda ar Ventspils mēru. Kāds smalks kungs! Par smalku, lai runātu ar pašvaldību vadītājiem!
Tad nu gan būs milzīgs ieguvums, ja tiks samazināts deputātu skaits pilsētās! Ietaupīs uz viņu algu rēķina. Tikmēr pašvaldības vairs nevarēs normāli strādāt, jo nebūs kas apmeklē visas visu nozaru komisijas. Vēl Sprūdža intelekta auglis ir atņemt iespēju kļūt par pašvaldību deputātiem skolu direktoriem un pašvaldības uzņēmumu vadītājiem. Tas ir priekš tam, lai deputātos būtu tikai neuzņēmīgi, neizglītoti cilvēciņi. Tad būs jauki.
Ar atkritumu apsaimniekošanu nav nemaz tik nevainīgi. Atkritumu biznesa sfēru pārdali jau labu laiku lobē daži lielveikalu tīkli. Sprūdžs ir kļuvis par šo interešu bīdītāju varas līmenī. Zināms, ka Sprūdžam ir milzīgas parādsaistības. Kaut kā taču jāizmanto brīdis, kamēr vēl pie ministrijas stūres.