Vilka vilcieni

Pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss tika izsludināts 2010. gada 1. aprīlī. Lai gan tāda apmēra projekti reti kad iztiek bez skandāliem, brīnumainā kārtā līdz pat konkursa laimīgajām beigām nekāda spilgti skaļa kolīzija nesacēlās. Visām iespējamajām institūcijām konkursa rezultāti jau ir izgājušu cauri, ieskaitot Iepirkumu uzraudzības biroja akceptu. Ko tad vēl vajag?

Taču piepeši liela dūru vicināšana ir sākusies tagad, kad cīņa ringā jau beigusies un uzvarētājs nosaukts. Kas tad ir tas, kas augstiem amatvīriem tā nedod mieru?

Galvenā nelaime te ir tā, ka runa nav vis par šādu tādu naudu, bet par ļoti lielu naudu – par milzīgu kāpostu, kas kairināt kairina valdošo politiķu nāsis. 34 jauni elektrovilcieni plus septiņi dīzeļvilcieni nozīmē iepirkumu 144 miljonu latu apmērā. No tiem 100 miljonus latu piemaksās ES Kohēzijas fonds, bet Latvijas pusei jānodrošina līdzfinansējums 44 miljonu latu apmērā. Redzot šādus fantastiskus ciparus, virkne pašlaik pie varas esošās «tiesiskuma un reformu» koalīcijas politiķu jūtas apdalīta: «Tāds piķis! A mums no tā kas?»

Koalīcijā gan ir visādi cilvēki, un pagaidām vēl ne visi ir sajukuši prātā. Piemēram, satiksmes ministrs Aivis Ronis cenšas saglābt, kas glābjams, un virzīt lietas tā, lai Latvijas valstij nevajadzētu maksāt šausmīgas soda naudas par konkursa uzvarētāja, spāņu firmas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) gandarīšanu, ja sanāks tā, ka spāņi tiks brutāli uzmesti. Tad, protams, spāņi tiesāsies un uzvarēs, bet Latvijai būs jāmaksā.

Tikmēr cita šīs pašas valdošās koalīcijas un valdības daļa un finanšu ministrs Andris Vilks ar visiem spēkiem cenšas sabrucināt jau notikušo konkursu un izdomāt visādus ieganstus, kā nojaukt līgumu ar spāņiem, pārtaisīt visu pa jaunam, izgrozīt tā, lai uzvarētāji tiktu atšūti, jau notikušais konkurss tiktu anulēts, tiktu taisīts jauns konkurss, par kura uzvarētāju kļūtu Šveices firma Stadler Bussnang AG.

Uz vilcienu iepirkumu, kā zināms, pretendēja trīs gribētāji: Spānijas CAF, Šveices Stadler un Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR), kuras partneris ir Francijas dižfirma Bombardier. RVR ar frančiem un šveicietis Štadlers izrādījās zaudējuši, un pagājušā gada 16. augustā par konkursa uzvarētāju tika atzīta spāņu firma CAF.

Katrs no šiem spēlētājiem ir nozares milzis – piemēram, spāņu pasūtījumu apjoms ir apmēram Latvijas gada budžeta lielumā, savukārt Stadler ir relatīvi jauna firma ar ārkārtīgi agresīvu tirgus nišu iekarošanas

stilu – Stadler ir pratis iespiesties Vācijas, Austrijas, Holandes, Alžīrijas vilcienu biznesā, pirms sešiem gadiem firma iekaroja Igauniju. Tāpat vadoņa Baķkas iedibinātā kārtība nav bijusi traucēklis Štadleram iekļūt Baltkrievijā. Cīņā par valstiskiem pasūtījumiem parasti notiek skarba lobēšana ar burkāniem un pātagu, taču CAF ir daudz neizdevīgākā situācijā, ja salīdzina ar Stadler. CAF ir akciju sabiedrība, kas nozīmē diezgan smagnēju lēmumu pieņemšanu un ierobežotas manevru iespējas lobēšanā un kukuļošanā. Turpretī Stadler ir praktiski viena īpašnieka, vienas ģimenes uzņēmums, kas ļauj daudz elastīgāk manevrēt un sakārtot dažādu valstu lēmumu pieņēmējus.

Kā tiek stāstīts Latvijas publikai, ķeza ar vilcienu iepirkumu esot sākusies tāpēc, ka iepriekšējā valsts a/s Pasažieru vilciens valde pretēji valdības dotajiem uzdevumiem un Eiropas Komisijas viedoklim līgumā ar spāņiem ierakstījusi kādas korekcijas. Bet nu tad kur ir problēma? Ir iecelta jauna valde, kurai nepareizās korekcijas jāiekoriģē atpakaļ, un nevienam vairs nevarēs būt iebildumu. Tas tā notiktu ātri un vienkārši, ja varas augstākajos ešelonos nebūtu ļaužu, kuri jau ir paguvuši nopriecāties par brīnišķo iespēju pasildīt rociņas pie konkursa rezultātu norakšanas. Tāpēc iespējami vēl visādi brīnumi – kādi tieši, to pagaidām grūti prognozēt.

Apbrīnojami hiperaktīvs šajās grūtajās dienās ir finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš ir vienīgais labais, bet viss sliktais pienākas kādiem citiem – mistiskajiem oligarhiem, Šleseram, pašreizējam satiksmes ministram Ronim utt. Te gan jāteic, ka Vilks jau divus gadus ir finanšu ministrs, kamēr Ronis ir ministrs tikai šīs Saeimas sasaukuma laikā. Bet Šlesers vispār ir pagājības tēls, kas jau sen vairs nav pie varas. Visu savu ministrēšanas laiku Vilks nebija kādā bezvēsts prombūtnē, bet varēja pārredzēt vilcienu iepirkuma procesu. Viņa vadītā ministrija vēroja, analizēja un arī apstiprināja iepirkuma tehniski ekonomisko pamatojumu. Taču Vilks tagad uzvedas tā, it kā viņš nupat šajās dienās būtu uzzinājis, ka tāds konkurss notiek. «Vai, vai, zelta vilcieni te tagad tiks pirkti!» šausminās ministrs.

Latvju ļaudīm nesen tika stāstīts, ka baismā Eiropas Komisija (EK) nepiešķirs 100 miljonus, ja Pasažieru vilciena noslēgtais līgums ar CAF nesakritīs ar agrāk izsludinātā konkursa noteikumiem. Tagad atklājas, ka patiesībā mūsu pašu Finanšu ministrija ir izsaukusi Briseles dusmu uguni uz sevi. Uz EK nosūtīts vēstījums, kurā drūmā tonī pausts viss tas sliktākais, kas var notikt ar vilcienu iepirkumu. «Ak tad ir tik slikti?» ir nobrīnījusies EK. «Ja jau jūs esat tā nobažījušies, tad arī mēs esam nobažījušies. Ja jau jums tik ļoti nevajag 100 miljonus, tad varam arī tos jums nedot,» ir paudusi samulsinātā Brisele. Vēsturiskā latvju labiešu un briseliešu tikšanās, kas notika pagājušajā nedēļā, bijusi pagalam dīvaina, jo abām pusēm bijusi atšķirīga izpratne, par ko vispār ir stāsts. «Ja grozījumi līgumā nav būtiski, tad kāda ir problēma atgriezties pie iepriekšējiem formulējumiem, kādi ir bijuši konkursā?» dziļā neizpratnē ir vaicājuši briselieši.

Finanšu ministrs Vilks ar visu savu būti jau ir parādījis, ka pretosies tam, lai konkursa vinnētājs kļūtu par vinnētāju, jo viņam ir šveiciešu iedvesmas avoti dzīvei un darbam.

Viņš pat nav centies slēpt burvīgu ideju, ka varētu noairēt iepriekšējo konkursu un ar naudām izdarīties kaut kā citādi – daļu naudas dot vilcieniem un to remontiem, bet citu daļu novirzīt autoceļiem. Tātad no vilcieniem pa taisno naudu grūti pārbirdināt savās un partijas kabatās? Tāpēc vajag daļu novirzīt uz pasaulē visnekorumpētāko nozari – uz autoceļiem, kur strādā savi džeki. Akurāt nāk virsū pašvaldību vēlēšanas, un, lūk, kur paveras iespēja tikt pie naudas priekšvēlēšanu plakātiem un klīsterim!

Kāpēc tieši Vilks ir uzņēmies misiju duļķot ūdeni, runāt blēņas, biedēt tautu ar jauniem apzeltītiem vagoniem? Acīmredzot par pasākuma runasvīru viņš ir izraudzīts tāpēc, ka ir pelēks vilks, kura kažoks vismaz pagaidām nav bijis aptraipīts kādos korupcijas dubļos. Vilkam vēl ir palicis šāds tāds sabiedrības uzticības kredīts, kuru gan, tiesa, viņš tagad ar pilnu krūti metas notērēt.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais