Valstīs, kuru iedzīvotāji nebūt nepieder pie «zelta miljarda» un ielās redzama pabaisa nabadzība, cilvēks, kas nonācis nelaimē kādas traumas vai slimības dēļ, tomēr dabū ļoti labu veselības aprūpi pie augsta līmeņa speciālistiem. Ceļotāji stāsta brīnumus par izcilo pirmo palīdzību vai ārstēšanu Indijā, Kubā...
Tikmēr zosāda metas, iedomājoties vien, ka var nākties saskarties ar mūsu zemes veselības aprūpes sistēmu. Tas allaž ir īsts murgs - ilga nīkšana rindās, pārguruši mediķi, dārgi medikamenti.
Dīvaini, bet ikvienam politiķim, kas interesējas par sociologu pētījumiem, ir zināms, ka, ja tiek uzdoti jautājumi par to, kuras problēmas iedzīvotājus satrauc visvairāk, tad pārliecinoša līdere ir veselības joma. Taču tieši veselības jomā politiķi to vien dara, kā neko nedara un burtiski tīši kaitina savus vēlētājus. Veselības aprūpe vienmēr pabērna līmenī, tai atvēl maz finanšu, un pēc tam vēl no tai atvēlētajiem līdzekļiem tiek pasmelts, lai aizlāpītu kādas citas vajadzības. Tā tas ir noticis gadu gadiem, trejas desmitgades. Iepriekšējās valdības laikā pie premjera Māra Kučinska un veselības ministres Andas Čakšas tika atzīts, ka situācija ir tik katastrofāla, ka nerīkoties vairs nevar. Tāpēc 2018. gada budžetā tika ierakstīts vēsturiski lielākais finansējuma pieaugums vairāk nekā 230 miljonu eiro apmērā šā gada budžetā, kopumā šīs nozares budžetam pārsniedzot vienu miljardu eiro. Miljards nav maza nauda - tas ir tikpat, cik galvaspilsētas budžets. Vajadzētu būt jūtamiem šā budžeta piešķīruma augļiem - būtu jābūt mazākām rindām, priecīgākiem būtu jābūt dakteriem. Taču gan rindas joprojām ir garas, gan arī neredz nekādu lielu prieku dakteru acīs. Viņi bija sapratuši, ka, izveidojoties Krišjāņa Kariņa valdībai, gaišā nākamība beidzot būs pienākusi, turpmāk būs tikai labāk un labāk, taču ir pievīlušies - atkal nekā labāka nav.
Šogad Saeimas deputāti, tostarp vairāki esošās valdības ministri, likumā noteica, ka arī 2020. gadā algām jāaug par 20%, taču tam vajadzīgos 120 miljonus eiro valdība nav atradusi. Tagad, veidojot budžetu, valdība vienojās Veselības ministrijas (VM) prioritātēm atvēlēt 50 miljonu eiro, tostarp 43 miljoni paredzēti mediķu algām. VM mediķu algām prasīja vairāk - 120 miljonu eiro.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības līderis Valdis Keris vērsās pret valdības rīcību ar visskarbāko kritiku, bet pašlaik savu protesta kvēli ir piebremzējis, cerot, ka tālākajā budžeta veidošanas gaitā politiķi naudu tomēr atradīs. Pašreizējā Saeima un valdība nevar tā mierīgi paziņot, ka tai iepriekšējās valdības lēmumi un solījumi nav saistoši, un veselība vairs nebūs nekāda prioritāte - Jaunā konservatīvā partija priekšvēlēšanu programmā solīja nodrošināt ārstiem atlīdzību 1700 eiro apmērā, bet medmāsām 800 eiro apmērā. Attīstībai/Par! solīja, ka desmit gadu laikā veselības nozares finansējums sasniegs 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to būtu loģiski demonstrēt apņēmību par veselības paturēšanu galvenajās prioritātēs un jāpilda arī solījums par 20% algu paaugstināšanu.
Budžetā desmiti miljonu te «atrodas», te «pazūd». Diezin vai tas var radīt labu sajūtu nozarē strādājošajiem. Redzot, ka politiķiem mēdz piemirsties, ko viņi solījuši, ārsti un medmāsas pamazām pārstāj ticēt, ka iespējama viņu dzīves un darba apstākļu stabila uzlabošanās. Iznāk, ka nepārtraukti jāskatās varai uz pirkstiem, jābūt gataviem protestēt, kad atkal nākamreiz varas namos būs nodomāts kārtējais «uzmetiens». Jau tāpat veselības iestādēs dramatiski trūkst kadru - īpaši jau pietrūkst medmāsu. Medmāsas ir ilgi un cītīgi mācījušās, lai varētu strādāt profesijā, taču algas Latvijā ir daudz mazākas nekā par tādu pašu darbu Norvēģijā. Ja vēl būtu cerība, ka pamazām gadu no gada būs labāk, tas mediķus atturētu no emigrācijas. Taču, ja augšupvirzības nav, cilvēkiem rokas nolaižas kaut ko gaidīt no nākotnes un viņi dodas projām uz turieni, kur viss jau ir - gan labas algas, gan darba apstākļi un sociāla drošība.
Politiķi nedrīkst pavirši izturēties pret veselības jomu. Kādu laiku jau var uzturēt sabiedrības uzmanību pie citām tēmām - pie atkritumiem un Ušakova lamāšanas, pie būvnieku karteļa un koruptantu tvarstīšanas. Visu laiku notiek kaut kas skandalozs un pastāv iespēja uz šiem skandāliem gan pakāpties, gan pakrist. Tomēr jāpatur prātā, ka tēmu tēma tik un tā paliek veselība. Ja partija sataisa ziepes veselībā, tas izpaužas arī vēlēšanu rezultātos. Jādomā, ka ZZS savu sakāvi cieta dēļ ķibelēm ar e-veselības ieviešanu, par ministres žonglēšanu ar diviem veselības groziem. Nevērība pret veselības tēmām politiķiem var smagi atspēlēties. Bet nu… ja negribas strādāt valdībā, Saeimā un pašvaldībās, tad, protams, var tā turpināt.
