Valsts kontrole (VK) 2017. gadā izvērtēja tiesu sistēmas attīstību un sniedza Tieslietu ministrijai (TM) kopumā 22 ieteikumus. Pavisam nesen pētījumus ir veikušas arī starptautiskas institūcijas – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (CEPEJ) eksperti, kā arī organizācija Justice Scoreboard.
Tieslietu ministram Jānim Bordānam (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) vajadzētu būt darba pilnām rokām - viņam ir vietējo un starptautisko prožektoru apgaismots ceļš uz sistēmas uzlabošanu.
Ja nu tiešām kāda nianse ir vēl jāpapēta, viņa rīcībā ir TM ierēdņu resursi, ir labi atalgoti padomnieki, kuriem var uzdot mazliet pastrādāt. Taču Bordānam ir citas domas - viņš par 500 tūkstošiem eiro pasūtīs vēl vienu tiesu sistēmas auditu.
Varbūt Bordānam ir jau sarunāti kādi pazīstami auditori, kas gatavi «apgūt» pusmiljonu eiro un ar ministru arī kampienā padalīties? Summa ir liela, un tur laikam vajadzēs rīkot konkursu, taču var jau uzrakstīt konkursa noteikumus tā, lai kritērijiem atbilst kāds viens konkrēts pretendents un pārējie atšujas.
Diezin vai pat desmit reizes mazāka summa būtu attaisnojama pilnīgi nevajadzīgam auditam, pat 50 eiro būtu stipri pārmaksāts. Jo problēmas tāpat jau ir zināmas. Ir acīmredzams, ka tiesu prāvas norisinās bezdievīgi ilgi, kas savukārt neatbilst starptautiski pieņemtām cilvēktiesību normām. Ir sperti soļi, lai šo ilgumu samazinātu, iepriekšējie ministri ir izdarījuši daudz laba, bet vēl vairāk ir vēl neizdarīta. Ir arī nianses, kas vērtētājiem nav bijušas prioritāras, bet kas ir būtiskas - cilvēkiem nav pietiekamu iespēju sūdzēties par prokuroru lēmumiem, jo sūdzības izskata tikai augstākstāvošs prokurors, kā rezultātā sūdzība nonāk pie tā paša prokurora, par kuru bijusi sūdzēšanās. Pastāv diezgan apšaubāma operatīvo darbību sankcionēšanas sistēma - ir iedibināta negodprātīgu tiesībsargājošo dienestu darbinieku «taciņa» pie «sava» tiesneša, kas sankcionē nepamatotas kratīšanas, izsekošanas un noklausīšanās. Ilgie procesi un to izbeigšanās bez rezultāta ir nekvalitatīvas izmeklēšanas sekas, kas savukārt ir tādēļ, ka savulaik tika likvidēta Policijas akadēmija, bet citas augstskolas nesagatavo izmeklēšanas specifikā pietiekami «apkaltus» kadrus.
Taču ne jau šie ārzemju ekspertu ne visai dziļi izvērtētie trūkumi satrauc Bordānu. Viņam nepietiek ar svaigiem trim ārzemju un vienu vietējo izvērtējumu tādēļ, ka līdzšinējo tiesu sistēmas pētījumu un izvērtējumu mērķis ir bijis stiprināt tiesu varas neatkarību. Bet Bordānam vajag tieši pretējo - atkarību.
Viena no demokrātiskas iekārtas pamatpazīmēm ir likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas nodalīšana - lai nav tā, ka politiķi var dresēt tiesnešus, piezvanīt un pavēlēt, ko likt cietumā, ko neapsūdzēt par noziegumiem. Prasība par tiesu neatkarību izriet no pilsoņu tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Tā nodrošina tiesību sistēmas taisnīgumu, paredzamību un noteiktību. Taču JKP un Bordāns ir iezvanījuši «jaunu ēru» - paziņojuši, ka tagad būs «bezkompromisu tiesiskums». Tas ir skaisti skanošs politisks sauklis, taču, kā jau tas politikā daždien gadās, praksē jēdzienus mēdz izmantot tieši pretēji to jēgai, jēdziena pievilcīgajā ietinamajā papīrā ievietojot melīgu saturu.
Bordānam vajag tādus ekspertus un tādus audita rezultātus, ko varētu pievilkt klāt viņa vēlmēm politiski spaidīt tiesu sistēmu un izrēķināties ar amatpersonām, kas traucē izrēķināties ar konkurentiem. Vajag arī tādu Saeimas deputātu imunitāti, kas attiecas tikai uz viņa partijas biedru, par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāto Juri Jurašu, un lai tajā pašā laikā uz konkurentiem nekāda imunitāte neattiektos. JKP «spice» Bordāns, Jurašs un Juta Strīķe paranojiski uzskata, ka pret viņiem pastāv «tumšo spēku» sazvērestība un naidnieku skaitā ir KNAB vadītājs Jēkabs Straume, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Ar tukšiem visādu labumu solījumiem iekarotā politiskā ietekme un tieslietu ministra postenis JKP nav pietiekams, lai «sliktos puišus» dabūtu nost, tāpēc partija turpina aģitēt un musināt. Šajā darbā noderēs arī audits - lai radītu tādu kā teorētisku pseidoargumentāciju - pamatojumu iecerētajai tiesu sistēmas politiskai raustīšanai. Piemēram, Bordānam dziļi kremt tas, ka viņš vairs nevar atlaist apgabaltiesu vadītājus, kā tas bija laikā, kad viņš ministrēja iepriekšējo reizi Valda Dombrovska valdībā. Tagad tiesu kadru jautājumos privilēģija ir Tieslietu padomei (TP).
TP sastāvā ir prominentākie Latvijas juristi - arī tieslietu ministrs. Taču TP ir koleģiāla institūcija, tāpēc ministrs viens pats voluntāri nevar ko izlemt. TP vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Bičkovičs, pēc JKP domām, ir ļaunuma sakne, tāpēc nerimst JKP organizēta Bičkoviča dēmonizācija. Tostarp tiek izmantota arī ziņa, ka viņa vārds atrodams čekas maisos. Taču tas nav nekāds jaunums un par to viss ir izrunāts tiesas prāvā, kurā Bičkovičs pierādīja savu nesadarbību ar čeku. Atšķirībā no daudzām citām lietām, kur čekas maisos iekļautie savu nesadarbību ir pierādījuši diezgan formālos un ātros procesos, Bičkovičam nācās smagi pasvīst - viņa prāva bija pilnvērtīga, ar liecinieku pratināšanu, strīdēšanos un iešanu cauri dokumentu ķīpām.
Ja arī audita veicēji pēc Bordāna pasūtījuma sagudros aiz matiem pievilktus argumentus varas sviru pārvirzei no Tieslietu padomes uz ministru, Latvijas juristu saimi ar to nepiemānīt. Taču publikai varēs stāstīt, cik dikti nepareiza ir sistēma, nepareiza ir TP un tās vadītājs, jo izcilākie ārzemju eksperti uz to norādījuši. Būtībā 500 tūkstoši valsts naudas tiks iztērēti nevis kādai valstiski nepieciešamai lietai, bet propagandai, ministra sīkmanīgas, viendienīgas, politikāniskas kaprīzes apmierināšanai.
