Finanšu eksports sagājis etiķī
 
©F64

Pirmdien Krievijas vērtspapīru tirgū notika briesmu lietas – vienā dienā nobruka visu valsts lielāko uzņēmumu akciju vērtība dramatiskos apjomos.

Smagi cieta derīgo izrakteņu ieguve, metālapstrāde, pat aviācijas uzņēmums Aeroflot. Dažam uzņēmumam akciju vērtības kritums bija zem 10%, citam virs 10%, bet dažam arī virs 20% un tuvu 30%. Pasaules lielākā alumīnija uzņēmuma Rusal kontrolētājam, miljardierim Oļegam Deripaskam maciņš kļuva par piektdaļu tukšāks. Milzīgus, daudzos simtos miljonu eiro mērāmus zaudējumus cieta arī vairāki citi Krievijas prezidenta Vladimira Putina paspārnes oligarhi un viņu uzņēmumi. Arī rublis kļuva jūtami slābāks pret citām naudiņām. Burtiski vienā mirklī krievu megabagātnieki zaudēja vairāk nekā 12 miljardus dolāru. Dabiski, ka Krievijas valdības vadītājs Dmitrijs Medvedevs veiks kaut kādas manipulācijas, intervences, lai Kremlim pietuvināto personāžu zaudējumus kompensētu vai mazinātu, kas nozīmē naudas pasmelšanos valsts budžetā un ciešāku jostu savilkšanu krievu tautai. Būs moži paziņojumi, ka valdība tikusi pāri grūtiem brīžiem, lai gan grūti brīži vēl nāks un nāks arī turpinājumā.

Krievu problēmas ir radījusi ASV sankciju politika, un Vašingtona beidzot var līksmot, ka šoreiz ir izdevies ar īlenu izdurt cauri Krievijas ziloņādai, jo līdzšinējās sankcijas tik sāpīgu postu krieviem nebija spējušas nodarīt.

Kas mums, latviešiem, no tā, cik lielā mērā kaimiņvalsts finanšu šausmas var vērsties par Latvijas ķibelēm?

Skaidrs, ka Latviju Krievijas problēmas vairs neietekmēs tik lielā mērā kā pirms 20 gadiem, kad notika Krievijas defolts un Latvijas ekonomika bija vēl ļoti, ļoti saistīta, iepinusies un integrējusies kaimiņvalstī. Taču bez sekām tas nepaies arī Latvijai. Sekas jau ir redzamas un bijušas jūtamas jau avansā vēl pirms krievu «melnās pirmdienas», jo ABLV Bank pašlikvidācija ir cieši saistīta ar ASV sankciju politiku pret Krieviju. Amerikas finanšu uzraugs FinCen ar savu ziņojumu padarīja par neiespējamu šīs bankas tālāku eksistenci. Kaut kāda kaut kādas Latvijas banciņa labi pelna uz nerezidentu (Krievijas) uzņēmumu kontu un pārskaitījumu apkalpošanas rēķina? Galvu nost, lai nemaisās pa kājām!

Tā kā no Senās Romas laikiem zināms, ka vērsim nav ļauts tas pats, kas Jupiteram, vaidēt, ka citu valstu bankas vēl mierīgi turpina to pašu biznesu, nav nekādas nozīmes. Arī citiem Latvijas baņķieriem, kas diži pelnīja līdzīgā veidā kā ABLV Bank, jārēķinās, ka giljotīna skars arī viņus. Bija pavisam nesen laiks, kad latvju antilopes drasēja pa leknām, zaļām pļavām un priecīgi ēda zāli, taču globālpolitisku satricinājumu dēļ ir uznācis sausums, tuksnesis un jāmeklē citas vietas, kur baroties. Uz antilopju krišanu cerīgi veras vien maksātnespējas administratoru un likvidatoru mafijas šakāļi un hiēnas, kas jau raduši piepildīt savus vēderus no banku un uzņēmēju nelaimēm.

Te ir ļoti liela problēma valdībai, galvaspilsētai un visai politikai un ekonomikai, kā turpmāk uzvesties, kā reklamēt Latviju un ko vispār reklamēt? Bija nākamības vīzija, ka Rīgas Skanstes rajonā taps betonā un stiklā mirdzoši mūsu «Sitijas» debesskrāpji, kuriem pa vidu būs arī jauns laikmetīgās mākslas muzejs un vēl viss kas jauks. Vienbrīd pat bija gluži par nopietnu šķietoša doma, ka uz Latviju varētu vilināt Eiropas Savienības finanšu institūcijas, kurām vairs nebūs ko palikt Londonā pēc Lielbritānijas breksita. Nekas tik skaists nesanāks, un tie būs bijuši vistas cāļa sapņi, ka izdosies izaugt par ērgli. Skanstes rajons gan attīstīsies, taču tas būs ilgāk un mokošāk, nekā bija cerēts. Vienas pašas ABLV Bank sabrukšana aiznes nebūtībā vismaz 20 miljonus eiro gadā valsts budžetam turpmāk neiemaksātu nodokļu veidā, bet kopā ar «meitu» un saistītu uzņēmumu projektu aplauzienu tur būs vismaz 50 miljoni mīnusā. Ja visas bankas vairs neapkalpos nepareizos nerezidentus, tie būs pieci miljardi eiro gadā, kas vairs neies caur Latvijas komercbankām, neradīs darba vietas, nebūs Latvijas finanšu eksporta cipars. Protams, nerezidentu nauda nav jāskaita kā Latvijas nauda, jo tā diezgan virtuāli izskrien caur komercbanku kontiem elektroniski, taču no šiem pārskaitījumiem šis tas atlēca Latvijas budžetam nodokļu veidā. Nerezidentu «čaulas kompāniju» apkalpošanas apslāpēšanas rezultāts būs pat pēc vispieticīgākajām aplēsēm vismaz 100 miljoni eiro mazāk iekasētos nodokļos nekā līdz šim.

Vai tā ir liela vai maza nauda? Tas ir, kā uz to skatās. Daža futbolista transfērs bagātākajos Spānijas klubos ir apmēram tikpat. Taču Latvijai dažkārt šādas un pat daudz mazākas naudas pietrūkst, lai padarītu laimīgus izglītības vai medicīnas darbinieku tūkstošus. Par šādu summu visu gadu var braukāt Rīgas tramvaji, autobusi un trolejbusi.

Latvija diplomātiskajā un militārajā jomā vienmēr ir miera stājā ASV priekšā un ir uzticamākais amerikāņu lobijs Eiropas Savienībā, demonstrējot bezierunu pakļāvību ASV centieniem. Taču kas Latvijai no tā? ASV prezidents Donalds Tramps gan preses konferencē izteicās, ka Latvija ir laba vieta investīcijām, taču tūdaļ amerikāņu ietekmīgais ekonomikas medijs CNBC burtiski noslaucīja visu labo efektu, kas nāca no Trampa izteikuma. Latvija vēsturiski esot krievu bandītu mītnes zeme, un visi finanšu noziegumi ejot caur Latviju.

Ļoti, ļoti stipri jādomā, ar ko Latvija var pozicionēties kā laba zeme investīcijām, ko piedāvāt eksportam. Lētu darbaroku paradīze? Zeme, kas dzied? Zeme, kas nekad nestreiko? Kokmateriālu piegādātāja un atkritumu absorbētāja? Var jau būt. Taču finanšu pakalpojumu eksports no ļoti cerīgas tēmas ir kļuvis par vecu un sarūgušu, no garšīga vīna tas ir pārvērties mazvērtīgā etiķī. Diez kas nav.