Neatstāt bez darba profesionāļus
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no sākta gala ir bijis tiesiski kropls veidojums, jo tā izveides patiesais mērķis bija nīcināt ārā partijas Jaunais laiks konkurentus un piesegt pašu Jauno laiku.
Tagad Jaunā laika ideoloģiskā stafetes kociņa pārņēmējai partijai Vienotība KNAB moris vairs nav vajadzīgs. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks partijiskajam diktātam nepakļaujas, KNAB sāk celt no atvilktnēm vecas, «noraktas» lietas, kurās Vienotība parādās ne visai pievilcīgā gaismā.
Mūslaikos Vienotība ir atradusi mazāk asiņainu un vienkāršāku veidu, kā neitralizēt jebkuru konkurentu – Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atņem pielaidi valsts noslēpumam, un sāncensis no spēles ārā.
Ar joni KNAB nevar likvidēt, tāpēc manevri notiek pamazām un paslepeni. Jau top jauns korupcijas apkarošanas superbirojs pie Iekšlietu ministrijas, kurp, iespējams, dosies virkne Jutas Strīķes komandas dalībnieku.
Kuluāros gan runā, ka Strīķe un Co. atradīšot jaunu piestātni Saeimas iekšējās drošības birojā jeb tā dēvētajā «Āboltiņas drošības dienestā». Dienests tika izveidots tajā laikā, kad Solvita Āboltiņa bija Saeimas priekšsēdētāja. Saeimas drošības dienests atbild par Saeimas noslēpumu sargāšanu, un nākotnē, iespējams, tam var tikt piešķirts daudz stiprāks statuss un pilnvaras – varbūt pat operatīvās. Pašlaik ir modē ar «ģeopolitisko situāciju» un «hibrīdkaru» pamatot jebko, tāpēc var pamatot arī, ka Saeimai vajag zināt visu, kas notiek valstī. Āboltiņa tagad ir Saeimas Nacionālas drošības komisijas vadītāja, un, stiprinot Saeimas drošības dienestu, augs arī viņas ietekme. Principā nav nekas slikts, ja notiek informācijas analīze. Tikai nevajadzētu, piesedzoties ar Krievijas draudiem, dienestu izmantot iekšpolitiskās spēlītēs.
Ir amizanti, kā partija rūpējas par savu draugu darbā iekārtošanu, bet tajā pašā laikā lieta ir nopietna un darbā iekārtošana ir svarīga lieta – kopā ar netīro ūdeni nevajag izliet bērnu. Ne jau visi specdienestos ir politiski angažēti, lielākā daļa ir vienkārši, godprātīgi profesionāļi.
Premjera Aigara Kalvīša laikā jau bija Informācijas un analīzes dienests, kas apgādāja valdību ar informāciju un analīzi. Politisku kašķu dēļ tas tika likvidēts. Tā allaž tiek izšķiesti Latvijas cilvēkresursi. Dienestā bija kādi desmit augstas klases profesionāļi, kas pēc tam ir bijuši spiesti strādāt teju vai gadījuma darbus. Piemēram, Andrejs Panteļejevs nedaudz strādāja SAB, tad laikrakstā Diena par komentētāju, līdz beidzot kļuva par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru. Valdošajiem politiķiem ir bijis vienalga, kas notiek ar cilvēkiem, kur viņi paliek. Turpinās apmēram tas pats, kas pagājušā gadsimta beigās, kad no tiesībsargājošajām struktūrām tika iztīrīti simtiem profesionāļu – sākumā par to, ka tiem VDK uzpleči vai neprot valsts valodu, pēc tam jau kā iekšpolitisku spēļu upuri. Cik izcilu policistu un militāristu nav padzīts un aizsūtīts pensijā tāpēc, ka mainās vara un nāk jauns iekšlietu ministrs! Padzītie dažkārt ir cilvēki ar izcilu izglītību, studējuši un stažējušies ārzemēs. Kur, piemēram, tagad ir bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Eihmanis? Savulaik viņam piekāra dzīvokļa dabūšanu. Tagad viņš Igaunijā pasniedz zinības topošajiem policistiem. Līdzīgi varētu nosaukt daudzu izstumtu augstas klases profesionāļu vārdus. Kurp viņiem doties? Uz apsardzes firmām? Kā privātdetektīviem izsekot neuzticīgas sievas? Uz organizēto noziedzību?
Ja bijušais SAB, KNAB vai DP darbinieks iet pieteikties darbā par sētnieku, pat tad viņam ir lielas problēmas iekārtoties darbā. Jo namu pārvaldes priekšnieks varbūt zog un pārdod slotas, tāpēc pārbīstas, ka bijušais izmeklētājs varbūt ir tiesībsargājošo iestāžu «iesūtīts kazačoks».
Ikvienam augstas klases profesionālim ir jādod viņa kvalifikācijai atbilstoša darba vieta. Ja kāds ir bijis politiski tendēts vai kādu citu iemeslu dēļ nederīgs tādam darbam kā korupcijas apkarošana, arī tad viņu nedrīkst izmest mēslainē. Darbs ir jādod arī Jutai Strīķei, jo viņai ir milzīga zināšanu un pieredzes bagāža. Ja tas nav korupcijas superbirojs, tad kāpēc ne Saeimas drošības dienests? Lai rūpējas par drošību, lai analizē informāciju! Jo kurp lai Strīķe dodas, ja viņai nepiedāvās solīdu darbu, – vai uz Krieviju, kur viņa agrīnā jaunībā jau studējusi?