Kā sodīt nemaksātājus?

Kopā ar Baltijas konsultantu namu līdzdarbojos ikmēneša Ideju vakariņu organizēšanā, vienkopus pulcējot sabiedrībā zināmus un idejām bagātus uzņēmējus, finansistus, politiķus, ierēdņus, pētniekus un žurnālistus.

Šīs nedēļas Ideju vakariņu dalībnieki secināja, ka maksājumu disciplīna ir viena no šobrīd visaktuālākajām Latvijas uzņēmēju problēmām, jo īpaši laikā, kad jau tā ir ierobežotas iespējas saņemt papildu finansējumu, tāpēc ir jo svarīgāk, lai uzņēmums no saviem klientiem saņem to, kas tam pienākas.

Rezumējot Ideju vakariņās apspriesto, redzu šādas problēmas un arī to risinājumus.

Uzņēmēju disciplīna

Uzņēmumi bieži vien paši ir vainīgi, ka situāciju tik tālu ielaiduši. Uzņēmējs Māris Bensons uzsvēra sistemātiskuma un neatlaidības nozīmi, jo galvenais esot nezaudēt kontroli pār klienta savlaicīgo maksāšanu, lai klientam nerastos izjūta, ka par viņa nesamaksātajiem rēķiniem var arī piemirst. Ja tiekot kavēti maksājumi, ir jāreaģē uzreiz, vispirms zvanot, tad rakstot vēstules, tad piesaistot advokātus.

Attieksmes maiņa

Jaunajos apstākļos katram, kas kaut ko pārdod, ir zināmā mērā jākļūst arī par kredītspeciālistu. Turklāt šobrīd par uzņēmuma maksātnespēju vairs nevar spriest pēc tā uzkrātās pieredzes. Šobrīd piekrāpj arī tie, kas līdz šim bija paši disciplinētākie. airBaltic viceprezidents Gregorijs Pomerancevs aicināja tirdzniecības pārstāvjus pārdēvēt par klientu menedžeriem, jo tirdzniecības pārstāvji pēc būtības ir ieinteresēti tikai preces izplatīšanā, savukārt klientu menedžeriem ir jādomā arī par to, vai klients ir varošs par to laikus samaksāt.

Konkurences kropļošana

Klātesošais Rīga Taxi vadītājs zināja teikt, ka vēl nesen bijis viens no nedaudzajiem, kas turpināja veikt ikmēneša kredīta maksājumus, kamēr daudzas citas taksometru firmas to jau bija pārtraukušas. Genādijs Aksjonovs pamatoti cerēja, ka neveiksmīgie konkurenti no tirgus pazudīs, taču banku nekonsekvences dēļ notiek pretējais – bankām nemaksājošām organizācijām ir mazāki izdevumi, kādēļ iespējams noteikt mazāku pakalpojumu cenu. Šāda situācija arī demoralizē maksātājus. Šo problēmu ideju vakariņās aktualizēja arī Poligrāfijas grupas Mūkusala direktors Visvaldis Trokša, piebilstot, ka līdzīgas problēmas varētu būt arī citās nozarēs.

Soda trūkums – rekets

Ja uzņēmējs vēlas likumīgi un tiesiski piedzīt sev pienākošos līdzekļus, bieži vien tiesāšanās var aizņemt pat vairākus gadus un kļūst bezjēdzīga. Un te nu gan ir iespēja Latvijas likumdevējam izrādīt savu rīcībspēju, lai šo procedūru paātrinātu. Citādi vara nonāks reketieru rokās. Nožēlojami, ka reketieru pakalpojumos esot vairāk ieinteresēti nevis to sniedzēji, bet gan apkrāptie uzņēmēji, kuri neatrod citus palīgus naudas atgūšanai.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais