Kaitniecība nacionālajām interesēm

 
©F64 Photo Agency

Pagājušās nedēļas Rīga TV 24 raidījums Nacionālo interešu klubs tika veltīts jautājumam, vai pasludinātā cīņa pret t.s. būvniecības karteļiem ir atbilstoša Latvijas nacionālajām interesēm. Pirms vairāk nekā diviem mēnešiem Konkurences padome kopīgi ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju paziņoja, ka esot aizdomas par to, ka desmit vadošie būvniecības nozares uzņēmumi ir pārkāpuši Konkurences likuma 11. pantu, jo bija iesaistīti aizliegtu karteļu darbībās.

Ir pagājuši divi mēneši, un citu oficiālu paziņojumu par šo gadījumu nav. Neviena lēmuma, kas apstiprinātu kaut viena būvniecības uzņēmuma dalību kartelī, nav, taču jau tagad izskan aicinājumi aizliegt aizdomās turētajiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos. Lai it kā mazinātu korupcijas riskus, tiek izteiktas idejas atļaut piedalīties iepirkumos tikai ārzemju uzņēmumiem, jo vietējie, Latvijas uzņēmumi ar dalību kartelī sevi ir sakompromitējuši. Šie bija galvenie problēmu jautājumi, par kuriem izteicās raidījuma diskusijas dalībnieki.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja vietniece Anna Upena aizrādīja, ka par t.s. būvnieku karteli oficiāli tiek lietota forma «iespējams, ir iesaistīti». Konkurences padome nav nosaukusi nevienu konkrētu uzņēmumu. Pašlaik ir iespējamas tikai spekulācijas, jo nekāds lēmums nav pieņemts. Līdz ar to publiskā telpā ir vērojama izkropļota aina, kurā cieš publiski nosaukto uzņēmumu bizness. Ja tiks īstenotas idejas, ka iepirkumi ir jānodod ārzemniekiem, tas atstās ļoti negatīvu ietekmi uz Latvijas būvniecības nozari. Priekšlikumi par izslēgšanu no iepirkumiem tikai uz aizdomu pamata būtu linča tiesa. Piemērot sodus uzņēmumiem, pirms kaut kas ir pierādīts un secināts, ir nepareizi un degradējoši. Aizliegums tik lielam būvniecības nozares uzņēmumu skaitam piedalīties iepirkumos nozīmēs ievērojami samazināt konkurenci. Anna Upena retoriski jautāja, vai tas būtu mērķis, uz ko jātiecas?

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība aicina nepakārtot normatīvo bāzi, balstoties tikai uz vienu publiskā telpā minētu gadījumu. Būvniecības nozare pakāpeniski pilnveido savu darbību. 1. novembrī stājās spēkā būvniecības nozares ģenerālvienošanās, kas paredz noteikt būvniecības nozares minimālo mēnešalgu ievērojami lielāku par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ir sākti nozīmīgi soļi iepirkuma standartizēšanai. Viens no šādiem soļiem ir pāreja uz caurskatāmiem tipveida līgumiem valsts un pašvaldību iepirkumos. Šādas normas jau tika noteiktas 2016. gada likuma izmaiņās, bet no valsts puses joprojām nav ieviestas.

Savukārt zvērināts advokāts un BDO Latvia vadošais partneris Jānis Zelmenis norādīja uz vislielāko pretrunu skaļajos paziņojumos par t.s. būvniecības karteli. Patiesībā būvniecības nozarē ir pretēja asimetrija. Pat summējot publiski nosaukto būvnieku kopējo apgrozījumu, visi nosauktie uzņēmumi kopā neveido dominējošo stāvokli. Savukārt no valsts un pašvaldību puses var fiksēt dominējošā stāvokļa izmantošanu tajās būvniecības nozarēs, kurās valsts un pašvaldība ir ne tikai galvenais, bet vienīgais pasūtītājs. No pasūtītāja puses dominējošais stāvoklis ir izteikti vērojams, piemēram, tiltu un ceļu būvniecības nozarēs.

Problēma, kura ir vērojama valsts kā pasūtītāja pusē - valsts iepirkumos ir noteikta zemākās cenas absolutizācija. Jānis Zelmenis: «Mēs savā dzīvē ne vienmēr izvēlamies pirkt vislētākās lietas.» Jānis Zelmenis uzskata, ka pirms iepirkuma izsludināšanas ekspertu līmenī ir jānosaka reāla tāme, bet celtniekiem konkursā būtu jāpiedāvā labākais pakalpojumu komplekts, kas atbilstu reālās tāmes rāmim. Cenas kritērijs nedrīkst būt vienīgais!

Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze aizrādīja uz to, ka Latvijā pašlaik notiek ārvalstu uzņēmumu nepamatota idealizācija: «Ārzemnieki nav nekādi eņģeļi.» Iekļaujot iepirkuma noteikumos prasību pretendentu apgrozījuma apjomam daudzos miljonos eiro vai iekļaujot iepirkuma noteikumos pretendentiem obligātu prasību par pieredzi noteiktā būvobjektu skaitā, var pieskaņot iepirkumu noteikumus tā, lai neviens Latvijas būvnieks šos kritērijus nevar sasniegt, bet būtu ārzemju uzņēmumi, kuriem šādi iepirkuma noteikumi (apgrozījums simtos miljonu, ir pieredze vairākās līdzīgās būvēs) tiek speciāli sagatavoti.

No tā izriet, ka, atbīdot no dalības iepirkumu konkursos vai speciāli sagatavojot iepirkuma noteikumus tā, lai tajos nevarētu piedalīties vietējie būvnieki, iespējams, tiek veikti priekšdarbi noteiktu ārvalstu būvniecības uzņēmumu interesēs.

Armands Krauze, uzsverot, ka politikās cīņas un valsts intereses nav viens un tas pats, aicinājumus valsts pasūtījumus nodot tikai ārzemju uzņēmumiem nosauca par «kaitniecību nacionālajām interesēm».

Kopumā diskusijas dalībnieki vienojās, ka nozarei, kas regulē valsts kā pasūtītāja attiecības ar būvniecības nozari, ir nepieciešams kapitāls remonts, jo slimība ir ļoti ielaista.

 

Abonē