Vēja enerģētikas nozare aicina atteikties no OIK privilēģijām

 
©F64

Pagājušajā nedēļā notika nozīmīgs pavērsiens Latvijas atjaunojamo resursu enerģētikā. Latvijas Vēja enerģijas asociācija paziņoja par izstāšanos no Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas.

Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija līdz šim apvienoja enerģētikas nozaru asociācijas - Latvijas Atjaunojamās enerģijas konfederāciju, Latvijas Bioenerģijas asociāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju, Latvijas Biomasas asociāciju LATBIO, Mazās hidroenerģētikas asociāciju, Vēja enerģijas asociāciju, Saules kolektoru asociāciju, Saules enerģijas asociāciju, kā arī Latvijas Ilgtspējīgas attīstības institūtu un vairākus uzņēmumus.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija tika izveidota, lai saskaņotu un koordinētu atjaunojamās enerģijas organizāciju rīcību attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī atjaunojamās enerģijas nozares attīstību un palielinātu atjaunojamās enerģijas apjomu.

Faktiski lielākā daļa no Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijā apvienotajiem ir ievērojami obligātās iepirkuma komponentes saņēmēji.

Atbilstoši http://www.eptirgotajs.lv datiem, kopējās obligātā iepirkuma neto izmaksas 2018. gadā bija 158,9 miljoni eiro, no kuriem 20,5% saņēma koģenerācijas stacijas ar jaudu virs 4 MW, 20% - biogāzes stacijas un 18% - biomasas elektrostacijas. Tā kā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir ļoti negatīvi noskaņoti pret veidu, kā tiek atbalstīta Latvijas atjaunojamo resursu enerģētika, un valdošās partijas vēlētājiem solīja atteikties no obligātās iepirkuma komponentes, pēdējos gados lielākā daļa no Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas biedriem kā savu galveno uzdevumu izvirzīja iegūto privilēģiju un neproporcionāli lielās naudas plūsmas nosargāšanu.

Tikai ieguvumi no OIK starp dažādiem enerģijas ražotajiem sadalās visai neproporcionāli. Vislielākie ieguvēji no valsts atbalsta politikas ir koģenerācijas, biogāzes un biomasas elektrostacijas. Savukārt tikai minimālu atbalstu saņēma vēja enerģētika. 2018. gadā vēja stacijas saražoja 114 GWh elektroenerģijas, par to obligātā iepirkuma neto apjomā (virs tirgus cenas) saņemot 6,5 miljonus eiro, kas ir mazāk par 5% no kopējām obligātā iepirkuma neto izmaksām. Savulaik ziņojumā Vēja enerģijas izmantošanas perspektīvas klimata pārmaiņu novēršanai, siltumnīcefekta gāzu samazināšanai Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Toms Nāburgs uzsvēra, ka pēdējos gados laikā Latvijā netika uzsākts neviens vēja enerģijas projekts un vairāku gadu laikā situācija attiecībā uz vēja enerģētiku nav uzlabojusies.

Tomēr vēja enerģētikai ir vairākas ievērojamas priekšrocības atjaunojamo energoresursu nozarē. Vispirms - pēc Saules enerģijas vēja enerģija ir otrs lielākais tīrās enerģijas potenciālais avots. Latvijā Saules izmantošanas iespējas elektroenerģijas ražošanai ir visai ierobežotas. Latvijā ir ļoti liels apmākušos un mākoņainu dienu īpatsvars gada laikā, bet decembrī un janvārī dienas ilgums ir mazāks par septiņām stundām, turklāt Saules maksimālas augstums dienas vidū virs apvāršņa ir tikai 10 grādi, kas nozīmē neiespējamību ražot kaut cik nozīmīgu elektrības apjomu no Saules enerģijas ziemas laikā. Savukārt vēja enerģētika ir vissenākā Latvijas enerģētikas nozare. Latvijas līdzenumos ir tik neliels upju noteces kritums, ka vēja enerģētika kļuva par noteicošo enerģijas virzienu pirms tvaika, elektrības un iekšdedzes dzinēju izmantošanas. Līdz pat 20. gadsimta vidum praktiski visu Latviju pārklāja vēja dzirnavu tīkls.

Atšķirībā no koģenerācijas, biogāzes un biomasas elektrostacijām, kuras, ražojot elektrību, rada ievērojamu pasārņojamu un ogļskābās gāzes izmešu apjomu, vēja enerģētika tiešajā elektrības ražošanā praktiski nerada nedz piesārņojumu, nedz ogļskābās gāzes izmešus. Turklāt atšķirībā no Latvijas koģenerācijas, biogāzes un biomasas elektrostacijām vēja enerģētika jau var attīstīties, īstenojot tirgus principos balstītu enerģētikas politiku. Pat vairāk, kā ir uzsvērts Latvijas Vēja enerģijas asociācijas paziņojumā: «Vēja enerģija ir sasniegusi attīstības punktu, kurā tā ir ekonomiski konkurētspējīga ar visiem enerģijas avotiem, īpaši fosilajiem, un šobrīd redzam, ka vēja nozares attīstību kavē ieilgušie atjaunojamo enerģijas resursu nozaru un valsts strīdi par OIK.»

Ilgstošā cīņa par iegūtā - neproporcionāli lielā - atbalsta mehānisma aizsargāšanu koģenerācijas, biogāzes un biomasas elektrostacijām ir būtiski kavējusi Latvijas vēja enerģētikas attīstībai. Pašlaik Latvijā ir viena no mazākajām uzstādītajām vēja enerģijas jaudām Eiropas Savienībā (mēs vēja enerģētikā apsteidzam tikai Slovēniju un Slovākiju). Lietuvā vēja enerģijas uzstādītās jaudas ir astoņas reizes lielākas, bet Igaunijā - gandrīz piecas reizes lielākas nekā Latvijā.

Tā kā Latvijas Vēja enerģijas asociācija ir pirmā no atjaunojamās enerģijas nozares, kas aicina Latvijas enerģētikā pāriet uz «tirgus principos balstītu politiku», cerams, ka tas palīdzēs politikas veidotājiem paātrināt atjaunojamo resursu nozares reformēšanu, atbrīvojot to no tik lieliem atbalsta maksājumiem, kuri jau padara visu Latvijas tautsaimniecību par nekonkurētspējīgu ES līmenī.

 

Rīgas namu pārvaldnieks