Latvijas IKP pieauguma aprēķins ir maldīgs

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka 31. augustā Latvijas CSP paziņojums par IKP izaugsmi 2016. gada otrajā ceturksnī neatbilst patiesībai.

CSP aprēķins balstās uz nepatiesas un sagrozītas skaitliskas informācijas izmantošanu par reālajām norisēm transporta nozarē. Visticamāk, ka patiesībā 2016. gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās, bet, sagrozot transporta nozares datus, tiek uzrādīta IKP izaugsme.

Kā liecina CSP IKP aprēķini par 2016. gada otro ceturksni, Latvijas transporta un loģistikas nozarē ir sācies kārtējais uzrāviens. Citēsim CSP paziņojumu: «2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni transporta un uzglabāšanas nozare palielinājusies par 3%. Tajā skaitā pasažieru transports samazinājās par 1%, kravu transports - par 2%, bet pieaugums bija vērojams pasta un kurjeru darbībās - par 11%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās - par 8%.» No CSP paziņojuma izriet, ka 2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni kravu pārvadājumi Latvijā ir samazinājušies par 2%.

Diemžēl CSP mājaslapā to pārbaudīt nebija iespējams, jo dati par autoceļu un dzelzceļa kravu pārvadājumiem 2016. gada 2. ceturksnī raksta gatavošanas laikā nebija ievietoti. Taču šī gada 8. jūlijā Latvijas dzelzceļš publiskoja informāciju par dzelzceļa pārvadājumiem 2016. gada pirmajā pusgadā. Citēsim LDz paziņojumu: «Pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru šī gada sešos mēnešos pārvadāts 24,1 miljons tonnu kravu, kas ir 80,2%, salīdzinot ar pagājušajā gadā šajā periodā pārvadāto kravu apjomu.» Savukārt CSP mājaslapā ir norādīts, ka 2016. gada 1. ceturksnī kravu pārvadājumos dzelzceļa transportā ir transportēti 13 miljoni tonnu. Elementārs matemātisks aprēķins liecina, ka 2016. gada otrajā ceturksnī LDz pārvadāja 11,1 miljonu tonnu. Tā kā 2015. gada otrajā ceturksnī, atbilstoši CSP datubāzē esošajai informācijai, pa dzelzceļu tika pārvadāti 13,6 miljoni tonnu kravu, tad elementārs matemātisks aprēķins liecina, ka 2016. gada otrajā ceturksnī pa dzelzceļu ir pārvadāts par 2,4 miljoniem tonnu mazāk kravu nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

No tā izriet, ka 2016. gada otrajā ceturksnī pa dzelzceļu ir pārvadāts par 18,4% mazāk kravu nekā 2015. gada otrajā ceturksnī. Praktiski visam dzelzceļa pārvadājumu samazinājumam ir jāparādās arī kā ostu kravu apgrozījuma samazinājumam.

Tā arī ir. Atbilstoši Rīgas brīvostas publiskotajiem datiem, 2016. gada otrajā ceturksnī Rīgas brīvosta pārkrāva 10 miljonus tonnu kravu, kas bija par 9% mazāk nekā 2015. gada otrajā ceturksnī. Vēl sliktāki ir Ventspils brīvostas publiskotie kravu pārkraušanas apjomi. 2015. gada pirmajā pusgadā Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 13,4 miljonus tonnu, bet šogad pirmajā pusgadā tikai 10 miljonus tonnu. Ja salīdzinām otros ceturkšņus, tad situācija nav iepriecinoša. 2015. gada otrajā ceturksnī tika pārkrauti 5,9 miljoni tonnu, bet šogad tikai 3,9 miljoni tonnu. Samazinājums ir 33,9%!

Ja ticam Ekonomikas ministrijai, tad arī autokravu pārvadājumi šogad strādā ar mīnusa zīmi: «2016. gada 1. ceturksnī ar autotransportu pārvadātās kravas bija par 5,8% mazākas nekā pirms gada.» Citēts no Informatīvā ziņojuma par makroekonomisko situāciju valstī 2016. gada jūlijā - 14. lpp. Kā pie šādiem 2016. gada 2. ceturkšņa kravu pārvadājumu radītajiem CSP ir ieguvusi, ka kravu pārvadājumu apjoms ir samazinājies tikai par 2%, ir liela mīkla.

Līdz ar to ir stingrs pamats secināt, ka CSP 2016. gada 2. ceturkšņa aprēķinā kravu pārvadājumu samazinājuma norādītais skaitlis (mīnus 2%) ir viltojums. Tas neatbilst lielāko nozares uzņēmumu publiskotajai statistiskai. Patiesajam samazinājumam ir jābūt robežās starp 9 un 33 procentiem.

Ja CSP veiktajā IKP aprēķinā transporta nozarē tiktu uzrādīti patiesībai atbilstoši skaitļi, tad Latvijas IKP 2016. gada otrajā ceturksnī būtu negatīvs, salīdzinot ar 2015. gada otro ceturksni, rādot, ka Latvijā ir vērojama ekonomiskā krīze.

Ir pamats uzskatīt, ka CSP tika politiski pavēlēts uzrādīt pozitīvu IKP lielumu, lai 2016. gada budžets nebūtu nopietni jāsamazina, būtiski samazinot valsts pārvaldes aparātu un atlaižot valsts budžeta iestādēs strādājošos.