Neatkarīgās žurnālista Arņa Kluiņa cīņa ar Latvijas Centrālo statistikas pārvaldi ir noslēgusies ar to, ka beidzot ir atsegtas jaunākās metodes, kā mūsdienu Eiropā tiek falsificēti statistikas skaitļi. (Neatkarīgā, 9. maijs.) Izrādās – tikai līdz 2014. gada janvārim CSP rēķināja rūpniecības apjoma izmaiņas, salīdzinot kopējo rūpniecības produkcijas apjomu šogad un pērn.
Ja rēķināt šādi, tad, ņemot vērā Liepājas metalurga izzušanu no Latvijas rūpniecības ražošanas vispār (kā arī vājos siltuma un elektrības ražošanas rādītājus siltās ziemas dēļ), šogad būtu jāuzrāda aptuveni desmit procentu liels kritums. Šāds negatīvs skaitlis pilnībā sagrautu leģendu par Latvijas veiksmes stāstu. Šāds skaitlis Eurostat tabulās būtu signāls, ka šogad eirozonā ir uzņemta nevis valsts – cienīgākā pretendente uz vienotās valūtas ieviešanu, bet ekonomisks mironis, kas eirozonas pirmajā gadā demonstrēs katastrofālu rūpniecības kritumu. Šāda statistika atbaidīs ikvienu nākamo pretendentu uz iestāju eirozonā. Lūk, iestāsieties, un būs kā Latvijai – rūpniecības kolapss uzreiz pēc iestāšanās. Rezultātā Latvijai ir uzdots falsificēt rūpniecības statistiku. Gluži kā Džordža Orvela romānā 1984, Latvijas statistiķiem tagad ir jārēķina rūpniecības ražošanas dati, izdzēšot no pagātnes datiem informāciju par Liepājas metalurga ražošanas rādītājiem. Rēķinot bez metalurģijas nozares un Latvijas rūpniecības līdera datiem, Latvija atkal uzrāda apbrīnojamus panākumus rūpniecībā. Ja no pagātnes tik izdzēsts, ka Latvijā jebkad ir bijis tāds Liepājas metalurgs, ja mēs iestāstām visai pasaulei, ka latvju zemē nekad metāllūžņi nav pārkausēti un nekad, nekad, tērauda armatūra Liepājā nav ražota, tad jā, tad mēs esam Eiropas tīģeris. Var pat teikt – Austrumeiropas Singapūra! Ja mēs Liepājas metalurgu iekļaujam statistikas datos, mēs esam Eiropas lūzeri – Austrumeiropas Zimbabve!
Taču gadījums ar Latvijas rūpniecības izaugsmes falsifikāciju rada ļoti nopietnas bažas par statistikas datu falsifikācijas apjomiem Latvijā un ES. Vai viena žurnālista viens detalizēti izpētītais gadījums ir izņēmums vai plaši izplatīta prakse? Mēs nezinām, cik lieli ir falsifikācijas mērogi. Ir pamats domāt, ka tādā pašā mērā kā rūpniecības datus falsifikācija skar IKP, inflācijas, migrācijas, nodarbinātības un, iespējams, finanšu sektora rādītājus. Ja ES līderi – Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Parlaments – savus operatīvos lēmumus balsta uz šādas Eurostat informācijas bāzes, tad šāda situācija atgādina lidmašīnas vadību, kad pilotam ir jāpieņem lēmumi par lidmašīnas manevriem, balstoties uz mēraparātu informāciju, kas rāda nepatiesus datus par degvielas daudzumu, augstumu virs zemes un lidmašīnas ātrumu. Arī Eiropas pilsoņi lēmumus par saistību uzņemšanos, papildu kredītiem, darba uzteikšanu u.c. balsta uz falsificētiem un pārlieku optimistiskiem statistikas rādītājiem.
Politiskie meli par Latvijas straujo rūpniecības izaugsmi 2014. gadā ir vēl viens triepiens uzkrītošajai līdzībai starp PSRS un ES.
PSRS laikā publicētā statistika bija ideoloģisks ierocis. Publicējot statistikas datus, tie bija jāpasniedz tā, lai skaitļi pierādītu padomju ekonomiskās sistēmas pārākumu pār kapitālismu un apliecinātu nemitīgu darbaļaužu labklājības līmeņa pieaugumu. Tas tika panākts, rādot izaugsmi tad, kad patiesībā bija krīze, un aizliedzot publiskot datus, kas loģiski noved pie ideoloģiski kaitīgiem secinājumiem.
Taču Padomju Savienības politiskā vadība labi apzinājās, kādas kvalitātes statistika tiek publicēta plašo tautas masu vajadzībām. Ar darbagaldiem, kas eksistē tikai uz papīra, var saražot tankus, bet tikai uz papīra. Militārās plānošanas vajadzībām bija nepieciešama tāda statistika, kas parādītu reālo ainu ekonomikā, demogrāfijā u.c. Tāpēc PSRS bija divas statistikas. Publiskotā, kurā skaitļi bija pakārtoti kārtējai ideoloģiskai kampaņai, un slepenā statistika, kuras dati bija klasificēti un publiski nepieejami.
Kamēr tautai divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados tika pasniegti meli par ekonomikas izaugsmi, lēmumu pieņēmēji zināja, ka PSRS ir dziļā ekonomiskā krīzē.
Varbūt ES tāpat kā PSRS ir divas statistikas? Viena, kur parādās patiesā aina, ir pieejama tikai ļoti nelielam izredzēto slānim, kam ir pielaide pie Eiropas lielākajiem noslēpumiem, un otra – Eurostat tabulas, kas ir domātas kā makaroni uz Eiropas pilsoņu un starptautisko investoru ausīm.