Katrā valstī ir savs Vladimirs Žirinovskis, kurš iegūst popularitāti, nediplomātiskā formā izsakot ķecerīgas domas.
Latvijā līdz šim šī niša bija vakanta, bet izskatās, ka savas ambīcijas kļūt par latviešu žirinovski ir pieteicis aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
6. septembrī, kad notika diskusija Rīgas konferences laikā, Artis Pabriks visai dīvainā formā pauda savu nožēlu par to, ka Vācijas armijas karavīri nepiedalīsies NATO militārajās mācībās Steadfast Jazz 2013. Ministra replika angliski skanēja: «We are welcoming German boots on the ground here in Latvia ever since 1940», ko varētu tulkot kā paziņojumu, ka kopš 1940. gada Vācijas karavīri Latvijā vienmēr ir laipni gaidīti.
Pēc dienas ministrs apjēdza, ka kaut kas nav labi, un aģentūrai LETA skaidroja, ka «neizpratne par ierakstu Twitter radusies, jo mikroblogu vietnē var izteikties ļoti īsi un nereti ierakstītais tiek saprasts ārpus konteksta, un tāpēc rodas šādi pārpratumi.
«Vācu zābaki» pieminēti saistībā ar rudenī gaidāmajām NATO mācībām Latvijā un Polijā, kur Vācija, kas ir viena no lielākajām NATO dalībvalstīm, netiks pārstāvēta». Viņš šo minējis diskusijas laikā par to, «kādām valstīm jābūt pārstāvētām mācībās. 1940. gada pieminēšana bijusi saistīta ar to, ka Latvijā tā gada vēsturiskie notikumi, proti, PSRS veiktā Latvijas okupācija, nebūtu risinājušies, ja Latvijai būtu palīdzējuši sabiedrotie».
Lai kā ministrs tagad skaidrotos, bet teiktais ir nepārprotams. Ministrs pauda viedokli, ka Latvija kopš 1940. gada būs priecīga savā zemē uzņemt vācu armijas karavīrus.
Respektējot demokrātiskas valsts pilsoņa tiesības brīvi paust jebkādus uzskatus, tomēr ir jāatgādina, kādus labumus Latvijas pilsoņiem atnesa vācu armijas zābaku parādīšanās Latvijas teritorijā jau nākamajā gadā pēc ministra piesauktā 1940. gada. 1941. gada 1. jūlijā Rīgā iesoļoja vācu armija, un jau pēc nedēļas praktiski visa Latvijas teritorija bija vācu karaspēka kontrolē. Nekavējoties Latvijas teritorijā tika sākta, no nacistu viedokļa, nepilnvērtīgo, cilvēku masveida iznīcināšana. Vai vācu karavīri Latvijā bija «laipni gaidīti», lai 1941. gada 4. jūlijā Rīgā, sinagogā, dzīvus sadedzinātu tur sadzītos ebrejus? Vai vācu karavīri Latvijā bija «laipni gaidīti», lai no 1941. līdz 1945. gadam iznīcinātu lielāko daļu Latvijas ebreju un čigānu? Vai vācu karavīrus Latvijā «laipni gaidīja» romāna Vārnu ielas republika autora Jāņa Grīziņa (Griķa) (1900–1941) tuvinieki, lai 1941. gadā kāds vācu karavīrs šim latviešu rakstniekam iešautu lodi pakausī tikai par to, ka viņš bija psihiatriskās slimnīcas pacients?! «Laipni gaidītai» vācu armijai ienākot, tika apšauti t. s. neproduktīvie cilvēki – tostarp Latvijas psihiatrisko slimnīcu pacienti.
Vai vācu karavīri bija «laipni gaidīti», kad to palīgspēki 1942. gada 3. un 4. janvāri Ančupānos un Rēzeknes tirgus laukumā nošāva 200 (visus) Audriņu ciema vīriešu, kas bija vecāki par 12 gadiem?!
Atbilstoši ministra teiktajam, vācu okupācijas laikā nogalināto ebreju, čigānu, latviešu un citu Latvijas piederīgo piemiņa ir pelnījusi «nelielu ironijas devu».
Galu galā atcerēsimies, ka šī nav pirmā reize, kad Arta Pabrika izteikumu pērles izraisa lielu sašutumu. Par Arta Pabrika paziņojumu 2011. gadā, ka «...konsolidācija nenozīmē to, ka valsti var vadīt tikai muļķi. Par 100 latiem var strādāt tikai muļķi», sākās tiesvedība. Taču Latvija ir demokrātiska valsts un atbilstoši 2011. gada 14. novembrī pieņemtajam Jūrmalas tiesas spriedumam Artis Pabriks drīkst visus Latvijas iedzīvotājus neatkarīgi no to ienākumiem dēvēt par muļķiem.
Izskatās, ka Latvijas aizsardzības ministrs tagad sācis īstenot dzīvē Jūrmalas tiesas doto atļauju un pēc tam, kad ir slavinājis vācu okupāciju, sāk taisnoties, ka tviters ir vainīgs, jo pārāk maz teksta var ierakstīt viena tvītā.
Brīvs pilsonis brīvā valstī var paust jebkurus uzskatus. Taču uz jautājumu, vai Aizsardzības ministrijas vadību var uzticēt personai, kuras zināšanas par 20. gadsimta vēsturi atbilst nacistu propagandas brošūras līmenim, atbildi vajadzētu sniegt Ministru prezidentam un partijai, kas šādus ministrus izvirza un atbalsta.