Japānas zemestrīce radīja ne tikai cunami un plašus postījumus, bet arī izprovocēja avāriju Fukušimas AES.
Pagaidām par avāriju ir ļoti daudz neskaidrību. Savukārt tie, kuru bizness un mārketings balstās uz dažādu fobiju izmantošanu, jau ir sākuši savas mārketinga kampaņas.
Vispirms par pašu AES darbības principu. Atomelektrostacijas reaktors izmanto urāna kodolu dalīšanās siltumu. Kodoliem daloties, reaktors sasilst, un uzkarsēts ūdens tvaiks darbina turbīnas, ražojot elektrisko strāvu. Reaktora temperatūra tiek regulēta, ieceļot vai izceļot palēnināšanas stieņus. Stieņi ir veidoti no materiāla, kas absorbē neitronus, nepieļaujot kodolu dalīšanās turpināšanos (un reaktora sakaršanu). Lai apturētu reaktoru, visi palēnināšanas stieņi ir jāiegremdē reaktorā. Tradicionālā reaktoru konstrukcija paredz, ka, ja notiek kas neparedzēts (sprādziens vai zemestrīce), tad reaktoram ir vairākas drošības sistēmas. Ja visas sistēmas nenostrādā, tad ir jādarbojas gravitācijas spēkam un visiem palēnināšanas stieņiem ir vienkārši jāiekrīt reaktorā un jāsamazina līdz minimumam reaktora siltuma izdalīšanās.
Fukušimas AES gadījumā nenostrādāja drošības sistēmas. Proti, pēc tam, kad zemestrīce pārrāva elektrolīnijas un AES dzesēšanas sistēmas, cirkulācijas sūknis apstājās, automātiski ieslēdzās drošības sistēma un sāka darboties elektrības ģeneratori. Tikai pēc vienas stundas darba ģeneratori nesaprotamā veidā apstājās. Pašlaik nav skaidrības, vai visi palēnināšanas stieņi ir iegremdēti reaktorā un kāpēc drošības sistēmas nedarbojās vai nenostrādāja.
Fukušimas AES atrodas seismiskā ziņā visbīstamākajā pasaules reģionā, kurā iespējamas visspēcīgākās zemestrīces. Šeit celtai AES un drošības sistēmai bija jābūt pakāpi pārākām par tām AES, kuras darbojas Latvijas tuvumā. 600 km attālumā no Rīgas ir Lovisas AES (Somijā) un Sanktpēterburgas AES (Krievijā).
Šobrīd speciālisti gaida atbildi no ASV un šīs valsts uzņēmuma General Electric. Visus Fukušimas AES reaktorus un reaktoru drošības sistēmas projektēja General Electric. Fukušimas AES pirmais, otrais un sestais reaktors ir General Electric ražojums, trešo un piekto ražoja Toshiba, bet ceturto – Hitachi.
Jautājums par to, kādus pārsteigumus var gaidīt no drošības sistēmām, var kļūt aktuāls arī mums. Vispirms par Baltijas valstu kopējās AES projektētāju un ražotāju tika doti mājieni, ka tam ir jābūt nevis vislabākajam (visdrošākajam un lētākajam), bet gan atbilstošam Baltijas valstu ārpolitiskajam – atlantiskajam vektoram. Otrkārt, Latvijā TEC 2 modernizācijas galvenos agregātus piegādās General Electric.
No Fukušimas AES stāsta tomēr ir jāizdara principiāls slēdziens, ka ASV transnacionālas korporācijas izvēle atomenerģētikā nav simtprocentīga drošības garantija. Atomenerģētikas nozarē primāriem ir jābūt drošības jautājumiem. Privātiem uzņēmumiem, kuriem virspeļņa un akciju vērtība ir svarīgāka par drošību, nav vietas atomenerģētikā.
Diemžēl, lai kā mums visiem nepatiktu atomenerģija un reaktori, Eiropas Savienībai nav lielas izvēles brīvības. Francijā 80% elektroenerģijas tiek saražots AES. Atjaunojamo resursu izmaksas un pieejamie resursi nespēs kompensēt AES iztrūkumu.
Vienīgā alternatīva, lai atteiktos no AES izmantošanas enerģētikā, ir radikāla un principiāla elektroenerģijas patēriņa samazināšana. Tā nav izeja – uz patērētāju rēķina finansēt neefektīvas elektrības ražotnes. Ja visa Eiropas Savienības sabiedrība vienoti spēs samazināt elektrības patēriņu, tad mēs varēsim dzīvot bez atomelektrostacijām. Zināmi soļi ES jau ir sperti, jo vienkārša pāreja no kvēlspuldzēm uz energotaupošām spuldzēm var samazināt mājsaimniecības elektrības patēriņu pat par ceturtdaļu. Tomēr elektrības patēriņa samazināšana nozīmēs arī atteikšanos no vairākām ērtībām. Ja Eiropas ļaudis to nevēlēsies, tad būs jādzīvo, saprotot, ka mūsu ledusskapji un veļas mazgājamās mašīnas palielina komfortu, bet tam līdzi nāk zināma drošības riska piedeva.