Novadu reformas gadadiena

 

Šā gada nogalē aprit tieši viens gads, kopš Latvija ir veikusi lielākos administratīvi teritoriālos pārveidojumus pēdējo 40 gadu laikā. Formāli tika likvidēti rajoni. Tagad pamata administratīvā vienība ir novads un republikas pilsēta. Latvija ir sadalīta 109 novados un 9 republikas pilsētās. 2008. gadā, pārspīlējot ieguvumus no novadu izveides, reforma tika politiski izdzīta cauri Saeimai.

Tagad no gada distances var novērtēt reformas pirmos rezultātus.

Vispirms atbildēsim uz jautājumu: vai reforma bija nepieciešama?

Visticamāk, ka jā. Lai pilnīgi droši atbildētu uz šo jautājumu, būtu jāsagaida tautas skaitīšanas rezultāti.

Valdība iecerējusi ietaupīt naudu, atsakoties no tautas skaitīšanas, un nesaņems informāciju, kādi procesi tad patiesībā notiek Latvijas laukos. Privātas sarunas ar vietējiem ļaudīm un nu jau bijušajiem pagasta priekšniekiem liecina, ka gan Kurzemē, gan Latgalē ir pagasti, kuros ikdienā vairs neuzturas tikpat kā neviens cilvēks vecuma grupā starp 20 un 40 gadiem. Lai gan pēc papīriem šie ļaudis joprojām skaitās pagasta iedzīvotāji, bet tie dzīvo un strādā Rīgā, Ventspilī, Īrijā vai Norvēģijā. Ja lauki ir tukši no darbaspējīgajiem plašos apvidos, tad tas nozīmētu stipru argumentu administratīvās reformas nepieciešamībai. Mirušie un mirstošie pagasti bija jāapvieno lielākās vienībās, jo valsts pārvaldes mazākai administratīvai vienībai ir jāspēj pildīt savas funkcijas. Ja pagastā paliek tikai iedzīvotāji un pagasta vadība, tad reforma ir nobriedusi. Tikai apvienošanai turpinoties, bez radikālām un svaigām idejām reģionālajā attīstībā, izzūdošiem pagastiem apvienojoties vienā izzūdošā novadā, process tiks tikai attālināts.

Raugoties no laika distances, ir jāsecina, ka reforma bija objektīva un tai vajadzēja notikt. Tikai reforma notika izteikti latviski. Vajadzīgs un neatliekams process tika apkrauts ar nevajadzīgu un kaitīgu politisku uzslāņojumu.

Oranžie shēmoja, lai, apvienojot pagastus vienā novadā, pārsvaru gūtu viņu partijas ietekme. Bagāto un ietekmīgo pagastu veči aptvēra, ka, viņu bagāto pagastu iekļaujot rajonu izmēra novadā, vecā gvarde paliks bez darba un ietekmes. Lielajā rajonu izmēru novadā pat bagāta pagasta spice labākajā gadījumā varēs pretendēt uz durvju vērēja vietu. Bagātākie pierunāja (uzpirka) nabadzīgos kaimiņu pagastus, lai izveidotu savā vārdā nosaukto novadu un saglabātu savu ietekmi. Galu galā novadu karte ir raiba kā dzeņa vēders. Divi novadi pat nav teritoriāli vienoti. Raunas novads tika izveidots no pagastiem, kam nebija un nav kopīgas robežas. Savukārt Olaines novads ir divās daļās, kuras atdala Ķekavas un Ozolnieku novada koridors. Bērzpils pagasta ļaudīm līdz Rugāju novada centram ir divas reizes tuvāk nekā līdz Balviem, bet Bērzpils pagasts ir Balvu novadā. Bērzpiliešiem uz Balviem būs tik un tā jābrauc cauri Rugāju novadam utt.

Tomēr – vai var nosodīt pagasta spici, kas, lai gan savu šauri egoistisko interešu vadīti, neatļāva pagastam izkust lielā novadā, bet saglabāja kartē sava pagasta nosaukumu nu jau kā novadu? No izkušanas Rīgā paglābās visi Rīgas robežpagasti, kas pārtapa Pierīgas novados, lai gan, piemēram, Stopiņu novadā iedzīvotāju blīvums (170 cilvēku uz kvadrātkilometru) ir kā pilsētā, nevis lauku apvidū. Kā tas ir ierasts Latvijā, uzklausīja tika tos, kas kliedza, un novadu reforma ir kompromisu caurausta.

Kādas ir pirmā novadu gada atziņas? Vispirms – pirmā morāle: miroņu laulības ir neproduktīvas. Ja 5 nabadzīgus novadus sakomplektē par vienu novadu, tad iegūst nabadzīgu novadu. Plika apvienošana nerada uzplaukumu, un nabadzīgs novads bez saviem cilvēkiem, bez saviem līderiem un bez palīdzības no ārpuses paliks nabadzīgs uz visiem laikiem. Novadi, kuros bagātam, lai sevi paglābtu, pievienoja nabadzīgus novadus, ir ieguvēji. Ozolnieku novadā sākumā Ozolnieki apvienojās ar Cenu pagastu. Cenu pagasts bija faktiski bankrotējis, jo iepriekšējā pagasta vadība sarīkoja skandālu ar banku garantijām privātfirmai. Nabadzīgais pagasts bija vislielākais ieguvējs no apvienošanās. Savukārt Mērsraga un Rojas laulības jau tagad draud izvērsties skandalozā šķiršanās procesā.

Nākamā atziņa – kas citam bedri rok, tas pats tajā iekrīt. Oranžie shēmoja novadus, lai izspiestu LZS, bet pašvaldību vēlēšanas sakrita ar oranžo nepopularitātes maksimumu, un novadu karte palika tikpat zaļa, kā līdz tam izskatījās pagastu karte.

Tomēr reforma ir palikusi pusceļā. Novadi ir izveidoti, bet apriņķi nav noteikti un likums par teritoriālo iedalījumu joprojām nav īstenots.

Par novadu piederību pie viena vai otra apriņķa vēl notiks politiskās cīņas. Tāpēc teritoriālā reforma nav pabeigta – tā turpināsies.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!