Valsts prezidents prasa argumentēt administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanu

© Romāns Kokšarovs / F64

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida pamatotus un argumentētus priekšlikumus administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanai, aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Jau ziņots, ka, izmantojot likuma atvēršanu grozījumiem, Saeimas deputāti un frakcijas rosina plaši pārskatīt neseno administratīvi teritoriālo reformu un sadalīt vairākus novadus, atjaunot Babītes, Carnikavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Kandavas un Ozolnieku novadus.

Rinkēvičs aicina rūpīgi un atbildīgi izvērtēt katru priekšlikumu un uztur spēkā iepriekš pausto viedokli, ka ar pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas labošanu nevajadzētu pārsteigties. Tāpat Valsts prezidents pauž gatavību vērtēt likuma izsludināšanu pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā.

Sākotnēji Saeimā skatāmie likuma grozījumi paredzēja tikai vienu izmaiņu - sen plānoto Varakļānu un Madonas novadu savienošanu, taču gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas atsevišķi politiskie spēki ir izrādījuši vēlmi veikt daudz plašāku pēdējās administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanu, piemēram, atsakoties no valstspilsētu savienošanas ar tuvējiem novadiem un sadalot virkni pavisam nesen izveidoto novadu.

Noslēdzoties priekšlikumu iesniegšanai likuma grozījumiem, Saeimas priekšsēdētāja, agrāk pastāvējušā Carnikavas novada bijusī priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) iesniegusi priekšlikumus par Carnikavas, Babītes, Ilūkstes un Ozolnieku novadu atjaunošanu. Arī zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) rosinājis atjaunot Ilūkstes novadu, savukārt Saeimas deputāts, bijušais Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (AS) rosinājis Carnikavas novada atjaunošanu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti Andrejs Vilks un Anita Brakovska rosina izveidot jaunu Ziemeļkurzemes novadu ar administratīvo centru Rojā. Novadu veidotu Dundagas pagasts, Kolkas pagasts, Mērsraga pagasts un Rojas pagasts.

Deputāts Juris Viļums (AS) rosina Varakļānus nevis pievienot Madonas novadam, bet saglabāt kā atsevišķu pašvaldību un paplašināt, pievienojot tam Atašienes pagastu, Dekšāres pagastu, Liepnas pagastu, Krustpils pagastu, Kūku pagastu, Mežāres pagastu, Variešu pagastu un Vīpes pagastu.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis (ZZS), deputāti Edgars Tavars (AS) un Jānis Vitenbergs (NA) rosina atjaunot Kandavas novadu, kura teritorija pašlaik atrodas Tukuma novadā. Atbilstoši priekšlikumam atjaunoto Kandavas novadu veidotu Kandavas pilsēta, Kandavas pagasts, Cēres pagasts, Matkules pagasts, Vānes pagasts, Zantes pagasts un Zemītes pagasts.

"Apvienotā saraksta" (AS) vārdā tās vadītājs Tavars, kā arī ZZS deputāti Andris Bērziņš un Gunārs Kūtris rosina Babītes novada atjaunošanu, to atdalot no pašreizējā Mārupes novada. Piedāvājums paredz, ka Babītes novada administratīvais centrs būtu Piņķi un novadu veidotu Babītes un Salas pagasti.

AS frakcija rosina arī Ikšķiles novada un Ozolnieku novada atjaunošanu. Priekšlikums paredz, ka Ikšķiles novadu veidotu Ikšķiles pilsēta un Tīnūžu pagasts, atdalot šīs teritorijas no pašreizējā Ogres novada. Savukārt Ozolnieku novadu veidotu Ozolnieku pagasts, Cenu pagasts un Salgales pagasts, kas tiktu nodalīti prom no pašreizējā Jelgavas novada.

Tavars partiju apvienības vārdā un Mieriņa rosina noteikt, ka Ādažu novadam tiktu pievienots Ropažu novadā pašlaik ietilpstošais Garkalnes pagasts.

Gan ZZS frakcijas vārdā tās priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, gan AS frakcijas vārdā tās vadītājs Tavars rosina atteikties no likumā pašlaik noteiktā plāna, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā. Priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā gan pilsētas, gan attiecīgie blakus novadi saglabātu savu patstāvību kā atsevišķas pašvaldības.

Politiķi skaidro, ka minētās lielās pilsētas jau tagad var veiksmīgi sadarboties ar savu blakus novadu visdažādāko funkciju izpildē bez vajadzības apvienoties.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.