Mēs Latvijā nekad nedzīvosim tik labi kā Norvēģijā - premjerministrs Māris Kučinskis...
Nejauši noskatījos video ar šādu uzrunu, tas nu mani sadusmoja, pirmā doma: ar tādiem muļķiem valsts pārvaldē kā tagad, protams, ka nē.
Padalīšos ar savu pieredzi būvējot Ziemeļnorvēģijā 100 m2 privātmāju un būvējot 100 m2 privātmāju Mārupē. Tad arī sapratīsiet, kāpēc tad mēs nedzīvosim tik labi kā Norvēģijā.
1. Meklējam zemi privātmājas būvniecībai. Izvēlamies Mārupi, jo tuvu Rīgas centram. Cenas protams zemei nesaprotami augstas. Par tādu cenu var iegādāties īpašu jau daudz attīstītākā Eiropas valstī!
Izdodās atrast apbūves gabalu 1400 m2 par pieņemamu cenu 10 minūšu gājienā no Mārupes domes. Reģistrācijas maksa uz janā īpašnieka vārda 800 eiro.
Mārupe - piebraucamais ceļs - grantēts, pilsētas ūdens - jāvelk pašam (izmaksāja ap 1500 eiro), elektrība - jāvelk pašam un vel apakšstacijai "metāmies" ar kaimiņiem (1500 eur + projekts), ielu apgaismojums - nav un nebūs, tā pat kā asfalts, jo Mārupes dome atbild: tavs īpašums tu arī taisi , pilsētas kanalizācija - nav, sola nu jau 8. gadu. var ierīkot vietējo un elpot kaimiņu sūdu smaku tālāk, ielas nosaukuma plāksnīte - uzlika pēc 5 gadiem (nepārspīlēju, rakstīju iesniegumus Mārupes domei 5 gadus).
Ziemeļnorvēģija - apbūves gabalu mums piešķīra pa velti 1000 m2 (netālu lidosta, skola, veikali, baseins utt), pašvaldība aicina dzīvot pie sevis, šādi attīstot savu pašvaldību, piesaistot vairāk iedzīvotājus (pēc lieluma pašvaldība nedaudz lielāka par Mārupi). 650 eiro + 250 eiro reģistrācijas maksa uz jaunā īpašnieka vārda. Piebraucamais ceļš - asfaltēts, ielu apgaismojums - ir (divas lampas nestrādāja, palūdzām salabot pašvaldībai un pēc 2 dienām viss strādā), pilsētas ūdens un pilsētas kanalizācija - jau pievilkta līdz apbūves gabalam, elektropieslēgums - jau pievilkts apbūves gabalā.
2. Domājam, kādas būs saistītās izmaksas nākotnē nekustamā īpašuma nodoklis, atkritumu izvešana utt.
Mārupe - par cik māja vel nav pabeigta un, domāju arī pateicoties šādiem maniem rakstiem, nekustamā īpašuma nodoklis mums palielinājās 3 reizes, jo nebija pagarināta būvatļauja. Tagad būvatļauju gaidu jau vairāk par pusotru gadu, bet 3 reizes lielāko NĪN Mārupes dome pieprasa tik un tā un vel kaudzi ar jauniem dokumentiem kas izmaksās vairākus tūkstošus eiro. Šobrīd atnāca rēķins uz 3 000 eiro un vēstule par nodošanu parādu piedziņai. Pašvaldībā, kur domes priekšsēdētājam Mārtiņam Bojāram ir ap 300 000 eiro personīgs nodokļu parāds valstij.
Ziemeļnorvēģija - pirmos piecus gadus nav jāmaksā nekas, par komunālajiem pakalpojumiem būs jāmaksā tad, kad sāksim lietot. Pašvaldība piedāvā kredītu pirmajam mājoklim uz īpaši izdevīgiem noteikumiem. Jā, pašvaldība! Protams, vari iet arī uz bankām.
3. Kārtojam atļaujas, lai varētu sākt celt.
Mārupe - arhitektūras un plānošanas uzdevums, projekta izstrāde, topogrāfiskais plāns, uzmērīšana dabā, akts par uzmērīšanu, dokumentu iesniegšana Mārupes būvvaldē, būvatļaujas pieprasīšana, apdrošināšana. Iesniegt jābrauc arhitektam, kas izstrādāja būvprojektu, jo es taču ar savu vairāk par 25 gadus lielo pieredzi būvniecības jomā jau neko nesaprotu, žogs jāpārtaisa projektā tāpat kā piebraucamais ceļš apbūves gabalā! Vairāki mēneši, konjaki, šokolādes konfektes un tūkstoši eiro.
Ziemeļnorvēģija - aizpildām darbu uzsākšanas veidlapu un aizvedam pašvaldībai, pēc divām dienām precizējam dažus jautājumus klātienē, par cik darbu uzsākšanā ietilpst meliorācijas izbūve, kas ir diezgan nopietns jautājums, ja māju būvē kalnos. Izmantojot visvienkāršāko datorprogrammu iezīmējam mūsu apbūves gabalā plānoto darbu izmērus, pievienojam iesniegumam un gaidām atbildi. Pēc 3 dienām zvanam pašvaldībai ar lūgumu izskatīt ātrāk, jo tuvojās ziema un vajadzētu paspēt uzsākt rakšanas darbus un pa telefonu saņemam atbildi - varat sākt. Mums draudzīgi iesaka aizbraukt un aprunāties ar kaimiņiem, lai netraucētu viņu dzīvi ar saviem būvdarbiem.
Šobrīd ir ziema un mēs gatavojam mājas rasējumus (vairāk priekš sevis). Plānojam, izvēlamies un pasūtam būvniecības materiālus, iepazīstamies ar izmaksām, lai pieslēgtos komunikāciju tīkliem.
Nu kaut kā tā, centos īsumā aprakstīt starpību starp Latviju un Norvēģiju, turpinājums sekos.