"Tas ir kauns – būt par Jūrmalas domes deputātu, tas jau kļuvis par lamuvārdu!" jūrmalnieku pilnajā domes zālē atskanēja neviltota sašutuma pilns sauciens, kuru domnieku virzienā raidīja kādas skolas pedagoģe. Troksnis tā saucamajā domes sēdē bija neaprakstāms. Cilvēki smējās, aplaudēja, svilpa. Gar sēžu zāles logu lēnām defilēja pašvaldības policijas auto. "Re, re, pēc mums atbraukuši," ieteicās kāds zālē sēdošais.
Juceklis domē
Šajā sanāksmē bija paredzēts skatīt budžetu, noteikt pirmpirkuma tiesības – kā jau parasti. Taču visu plānoto aveni sabojāja divi jautājumi, kurus domes sēdes kārtībā vēlējās iekļaut deputāts Aigars Tampe un "optimizējamo" skolu vecāku pārstāve Jana Priedniece. Pirmais bija par PSIA Dzintaru koncertzāle bijušā valdes priekšsēdētāja Andreja Kondratjuka atjaunošanu amatā, otrs – par Vaivaru pamatskolas, Jūrmalas alternatīvās skolas, sākumskolu Ābelīte un Taurenītis atstāšanu pašreizējā statusā, respektīvi, to nelikvidēšanu.
Kā jau bija paredzēts, domes pozīcijas balsošanas mašīna ātri vien likvidēja pirmo jautājumu, bet ar otro tik ātri negāja vis. Jana Priedniece mierīgi un loģiski izklāstīja argumentus skolu aizstāvībai, kāda pedagoģe šā nesaprotamā bardaka vaininieku nosauca konkrēti – tas bija domes vicemērs Ilmārs Ančāns, kurš bija atļāvies aizbraukt uz vienu no skolām un pateikt aptuveni tā – sak, šo skolu slēgs, jūs zaudēsiet! Un tas viss –divas nedēļas pirms mācību gada sākuma. Kad deputātam Ančānam kāds vēlētājs pajautāja, vai tā ir taisnība, deputāts mierīgi atbildēja: "Nē, nav!" Zālē atkal sākās aplausi, smiekli un saucieni: "Tu melo!"
Ar to vēl nepietika. I. Ančāns savā mūžīgi ierastajā domes klauna manierē sāka polemizēt ar zālē sēdošajiem, pajautādams, vai vecāki un skolotāji zina, cik daudz brīvu vietu ir skolās. "Kāpēc tas būtu jāzina mums? Vai jūs pats to zināt?" pamatoti sauca no zāles, kas atkal bija uzsprāgusi smieklos. Vicemērs neapjuka; viņš izslēja pirkstu un, raidīdams to zālē sēdošo virzienā, dusmīgi sauca: "Ko jūs te smejaties par tik nopietniem jautājumiem?! Vainojiet valsti, kas mūs visus novedusi tik tālu!"
Domes sēdes sakaitēto atmosfēru kaut kā mēģināja kušināt mērs Raimonds Munkevics, jo viņš gan labi, šķiet, saprata, ka blakus sēdošais vicemērs ar savu juceklību un nekompetenci dara kaunu ne tikai domei, bet arī visai Jūrmalai. "Kādi nu mums tie deputāti ievēlēti, ar tādiem jāstrādā," šo konstruktīvo domes sēdi vēlāk komentēja pilsētas galva.
Vecāku, pedagogu un bērnu pikets, kas pie domes notika dienas vidū, guva vien daļējus panākumus: audzēkņi skolas gadu sāks savās ierastajās skolās, taču – šī uzvara ir attiecināma vien uz kādu vairāk vai mazāk konkrētu laika posmu. Pozīcijas deputāts Arnis Ābelīte vēlāk bija tiešs: "Tik un tā šīs skolas tiks slēgtas – agrāk vai vēlāk. Skolu optimizāciju vajadzēja pabeigt vasarā, kā tas notika citās pašvaldībās. Protams, finansiālā situācija ir drausmīga, bet tas, ko izdarīja Ančāns – tas arī nav normāli. Tas, ka viņš stāsta – "naudas nav!" – ir patiesība, tomēr ir arī citi aspekti: piemēram, Jūrmalas skolu valdē ir 10 (!) grāmatveži plus vēl pārējie darbinieki, kas mēnesī algās saņem ap 21 000 latu, plus divi metodisti ar aldziņu tā ap tūkstoti, plus vēl septiņi (?) šoferi."
Pievilktie skaidrojumi
Andreja Kondratjuka jautājumu, ko pozīcija tik veiksmīgi noairēja sēdes sākumā, tomēr, šķiet, nevarēs tāpat vien nogrūst garajā atvilktnē. Tas, ka pilsētas mērs, balstīdamies uz dažādiem saistošajiem noteikumiem utt., faktiski vienpersoniski padzina no pilsētas uzņēmumu amatiem sev netīkamus cilvēkus, Jūrmalā, patiesību sakot, ir normāli: "Ar šādiem pavērsieniem politikā jārēķinās," atbildēja Raimonds Munkevics, atbildot uz jautājumu par to, vai attiecībā uz Kondratjuku tā nebija atriebība par viņa balsojumu pret Munkevicu, kad pēdējo ņēma nost no priekšsēža amata.
Taču Munkevica kungs arī, kā saka, dabūja atpakaļ: opermūzikas festivāla Summertime nobeigumā, kad, gaiši emocionālā noskaņā pilsētas mēram uz skatuves vajadzēja pasniegt ziedus festivāla zvaigznēm, zālē sēdošie nezin kādēļ sāka ūjināt tik skaļi, ka nabaga Munkevics nespēja neko pateikt pat mikrofonā...
Bet tas tāds mirkļa kauns, un viss. Daudz nopietnāk ir tas, ka Andrejs Kondratjuks, kā izskatās, ir noņemts no amata bez jebkādiem argumentiem: aiz ausīm pievilktais "pamatojums" bija nenotikušie Daiņa Kalna Operas svētki, kas pirms tam Dzintaru koncertzālē bijuši divus gadus, kā arī tas, ka uzņēmumā neesot "uzskaites par biļešu apriti un daudzajām brīvbiļetēm", kas, "iespējams, radot finansiālus zaudējumus". Pēc šiem izteikumiem Munkevica kungs papildināja, ka esot "uzdevis kapitālsabiedrību revidentam veikt koncertzālei tematisko revīziju". Vai loģiskāk nebūtu revīziju veikt "pirms tam"? "Jā, tā būtu bijis pareizāk," pēc īsa pārdomu brīža atteica deputāts Ābelīte.
Tas, ka Kondratjuku apsūdz par kaut kādu lieku biļešu iztirgošanu, ir pilnīgs sviests: nevienam no koncertzāles vadības nav iespējams reāli piekļūt biļešu tirdzniecībai. To apstiprināja arī SIA Biļešu paradīze vadītājs Ēriks Naļivaiko: "Biļešu pārdošanā strādā divi operatori, un mēs jau nu gan paši kontrolēsim, cik biļešu pārdots un cik – ne. Tas, ka privātpersonas pie kasēm dažkārt pārdod savus ielūgumus, ir tikai šo privātpersonu darīšana." Starp citu, Daiņa Kalna sūdzību par Kondratjuka "negodīgumu" pārbaudīja arī KNAB, taču neko pretlikumīgu nekonstatēja.
Alga lielāka, uz priekšu!
Ja vēl runājam par "zaudējumiem", var iesākt ar to, ka Dzintaru koncertzāles apmeklētāju skaits, sākot ar 2000. gadu, no 30 000 sezonā ir izaudzis līdz 218 000 cilvēkiem 2008. gadā. Savukārt apstiprinātā bilance uz 2009. gada 7. augustu ir 103 995 lati. Un tā, piedodiet, ir peļņa, kas arī augusi gadu no gada. Par spīti krīzēm un citām nelaimēm. Par izcilu darbu Dzintaru koncertzāles atjaunošanā un attīstībā, par koncertdzīves atdzīvināšanu Andrejam Kondratjukam tika piešķirta Djagiļeva balva. Bet nākamajā dienā Kondratjuku atlaida no darba.
Protams, Kondratjuks bija uzsācis darbu Dzintaru koncertzālē kopā ar toreizējo vadītāju Leonīdu Aleksejevu, kurš diemžēl 2001. gadā aizgāja viņsaulē. Turpinot iepriekšējā vadītāja labās tradīcijas, Andrejs Kondratjuks attīstīja koncertzāli līdz tādam līmenim, ka vairs nevajadzēja lūgties producentus, lai viņi nāk un kaut ko uzliek uz tās skatuves. Tagad ir citādi: producenti stāv rindā pie koncertzāles vārtiem. Piedodiet, stāvēja. Jo, ieliekot par valdes priekšsēdētāju jaunu, nepieredzējušu, bet visādi citādi jauku zēnu – Svenu Renemani (26), diez vai producenti tā skries un centīsies sarunāt koncertus nākamajai sezonai...
Svens Renemanis – gluži tāpat kā visi aptaujātie, kas iesaistīti koncertzāles kļūmīgajā situācijā, bija bez sava viedokļa. "Visu izlēma Munkevica kungs," viņš konsekventi izvairījās no savu domu paušanas, kad jaunajam cilvēkam tika vaicāts, kāpēc viņš pēc nepilnas dienas pārdomām piekritis iesēsties sava muzikālā padomdevēja un laba paziņas amatvietā. "Jā, alga lielāka," puisis piekrita. Tiešām – pāri par 1200 latiem. Daudz lielāka nekā mūzikas skolā. Un kāda tad būtu koncertzāles attīstības vīzija? "Oi, par to mēs runāsim nākamās nedēļas beigās ar valdes loceklēm," profesionāli optimistisks bija jaunais valdes priekšsēdētājs. Taču zinātāji gan lēš, ka jaunais Renemanis vienkārši nolikts zem sitiena – tam laikam, kad vajadzēs atrast kādu sešnieku, kuram uzvelt koncertzāles ieņēmumu kritumu, kas neatvairāmi nāks nākamgad.
Labāk palaist ganos
Munkevica, Kondratjuka un Renemaņa privātās attiecības, protams, interesē ne visus koncertzāles apmeklētājus un jūrmalniekus. Taču īstais ieguvums, par ko varēsim jautri pasmieties, būs kārtējā pašvaldības uzņēmuma barotavā – šoreiz PSIA Dzintaru koncertzāle valdē – ieliktās jaunās sejas, kurām neapšaubāmi ir milzīga pieredze mūzikas lielpasākumu organizēšanā. Labi, nerunāsim par režisori (?) Diānu Bērzu, kuru domē neievēlēja no partijas Tev, Jūrmalai un kura savā anketā ir ierakstījusi, ka ir "grieķiete".
Daudz interesantāka valdes locekle ir deputāte Marija Vorobjova (SC), kas esot "doktors banku ekonomikā". No Vorobjovas kundzes dabūt ārā kādu loģisku teikumu bija visai grūti. Ko Vorobjovas kundze darīs valdē? "Pārbaudīšu līgumus un slēgšu jaunus. Es veidošu jaunus pasākumus, vismaz mēģināšu. Precīzi sakara ar kultūras ar kultūras darbu man nav bijis, bet es esmu mācījusies mūzikas skolā. Mēģināsim izveidot teletiltu ar Sanremo."
Uz jautājumu, vai Kondratjuks, viņasprāt, atlaists taisnīgi, viņa atbildēja: "Lemšanā es nepiedalījos, jo man bija jāpierakstās (?) par valdes locekli." Marija Vorobjova būs arī PSIA Jūrmalas gaisma valdes locekle, un par to viņai tecēs 500 lati – tāpat kā no koncertzāles "pierakstīšanās". Jaunā kultūras darbiniece un "banku doktors" bija ļoti pārsteigta, kad pieminēju, ka viņa pieteikusi tiesā savu individuālo maksātnespēju. Vorobjovas kundze gan nespēja paskaidrot dīvaino kontrastu – neprasmi vadīt savu saimniecību un prasmi vadīt divus lielus uzņēmumus.
Vērojot Jūrmalas metamorfozes, kas ved tik uz labu, tik uz labu vien, prātā tomēr iezogas nodevīga doma: varbūt visu šo savādo veidojumu, kas saucas Jūrmalas dome, palaist ganos un Jūrmalu tiešām pievienot Rīgai, bet Jūrmalā ielikt vienu kārtīgu administratoru, kas visiem šiem spečukiem piegrieztu skābekli, kas tik nepieciešams ceļā uz personīgo labklājību?