Redakcijas rīcībā nonākuši vairāki dokumenti, kas stāsta par Jūrmalas domes un tai pakļauto SIA finansiālo darbību. Viens no dokumentiem ir vēstule, ko pieci Jūrmalas domes deputāti 27. janvārī nosūtījuši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim.
Vēstuli parakstījuši opozīcijas deputāti Zigurds Starks, Inese Blaua, Marija Vorobjova, Aigars Tampe un Juris Visockis. Uz septiņām lapām (ar pielikumiem vēl uz 48 lapām) deputāti atklāj, pēc viņu domām, nelikumības, kā arī tādu domes rīcību, kas nav savienojama ar labas pārvaldības principiem.
Zinātkārais Visockis
Pērnā gada 16. novembrī deputāts Juris Visockis (Jaunais laiks) uzrakstīja Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim deputāta pieprasījumu, ar kuru vēlējās izzināt pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, SIA Jūrmalas attīstības projekti un SIA Dubultu šķelda saimniecisko un finanšu darbību, kā arī par minēto pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu. J. Visockis paskaidroja, ka «minētā informācija ir nepieciešama deputāta pienākumu pildīšanai atbilstoši pašvaldības vēlētāju interesēm». 2011. gada janvārī domes izpilddirektora p.i. Valdis Vītoliņš nosūtīja J. Visockim apjomīgu atbildi, kas lielākoties sastāvēja no sarežģītiem likumpantu skaidrojumiem, beigās ne bez aizkaitinājuma atgādinot, ka «deputāts ir politiķis, kas ievēlēts ar nolūku pārstāvēt noteiktas sabiedrības intereses lēmējvaras sistēmā un nav identificējams ar izziņas iestādi un tās pilnvarām». Sak, neaizmirsti, Visocki, tu neesi nekāda policija!
Bet «policists» J. Visockis, sagaidījis atbildi, īpaši nebrīnās: daudz kas jau ir zināms, bija vajadzīgs vien domes oficiāls apstiprinājums tam, par ko runā gan domes gaiteņos, gan pilsētnieku virtuvēs. Un runā par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem uzņēmumā Dubultu šķelda, par to, ka šajā sakarā ir uzsākts kriminālprocess, un par to, ka uzņēmums faktiski esot izsaimniekots, radot apmēram 165 000 latu zaudējumus.
Tomēr 24. februārī J. Visockis saņēma atbildi no Ģenerālprokuratūras, kurā teikts, ka Dubultu šķeldā nekas pretlikumīgs neesot noticis, neviena persona neesot atzīta par cietušo vai aizdomās turamo. Tik optimistisks skaidrojums raksturīgs vien mūsu tiesībsargiem, bet nezin kādēļ šķiet, ka optimismam nav pamata.
Čaklie attīstības projekti
Bet ne tikai par to vien. SIA Jūrmalas attīstības projekti, kas ar domes līdzdalību un tās ieskaitītu 30 000 latu pamatkapitālu radās 2004. gadā, līdz šim brīdim, pēc J. Visocka domām, nav izdarījusi ne tik, cik melns aiz naga. Vēl vairāk: 2005. gadā dome no pamatbudžeta ««mājokļu attīstības programmas administrēšanai» šajā SIA ieskaitīja 28 362 latus, bet no speciālā budžeta – 66 638 latus. Apstiprinot 2007. gada budžetu, dome ieskaitīja 200 000 latu, savukārt, palielinot SIA pamatkapitālu, ieguldīja tajā nekustamos īpašumus, kuru kopīgā tirgus vērtība ir vairāk nekā miljons latu, norādot, ka minētie pašvaldības īpašumi esot nepieciešami, lai realizētu pašvaldības mājokļu attīstības programmu 2006.–2011. gadam. 2010. gadā dome ir pieņēmusi lēmumu palielināt SIA pamatkapitālu par 1 999 304 latiem ar mērķi: segt daudzdzīvokļu mājas Jūrmalā, Līču ielā 2, būvniecības izmaksas. Ēkas celtniecība nesaprotami tiek noteikta kā prioritāte – par spīti krīzei, kas ir nopietni ir skārusi arī Jūrmalu.
Savā pieprasījumā Juris Visockis raksta: «Līdz šim pašvaldības SIA Jūrmalas attīstības projekti, pēc manā rīcībā esošās informācijas, nav veikusi nekādu reālu darbību, kas vērsta uz mājokļu attīstības programmas realizāciju, tādējādi rodas iespaids, ka sabiedrība neattaisno tās dibināšanas un pastāvēšanas mērķi.» Pilnīgi loģisks, protams, ir J. Visocka sekojošais jautājums: kāpēc tiek maksātas lielas algas SIA valdes locekļiem, ja nekāda saimnieciska darbība nenotiek?
Domes atbildē, ko saņēmis J. Visockis, ir ierastās frāzes par «dzīvojamā fonda attīstību», par «palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā». Un jaukākais ir tas, ka «Jūrmalas pilsētas dome 2010. gada 12. novembrī ir pieņēmusi lēmumu par daudzdzīvokļu mājas Līču ielā 2 būvniecības finansēšanu un pamatkapitāla palielināšanu. Līdz ar to SIA Jūrmalas attīstības projekti ir pamats uzsākt Jūrmalas pilsētas domes apstiprinātās mājokļu attīstības programmas īstenošanu.»
Beidzot! Nepagāja ne seši gadi, kad domes dāsni apmaksātā SIA beidzot kaut ko sāka «īstenot». Bet, piedodiet, ko tā darīja visus šos garos gadus? Neko sevišķu: galvenokārt algoja savus valdes locekļus. Valdes priekšsēdētājs Andris JankovsPriede saņem 1247 latus mēnesī, valdes locekļi Maksims Burčenko un Aleksejs Volkovs – pa 500 latiem. Uz Neatkarīgās jautājumu – «ko darīja šī SIA laikā no 2004. līdz 2011. gadam?» – īsti nevarēja atbildēt arī domes sabiedrisko attiecību uzturētājs Reinholds Pelše, mēģinādams vien skaidrot, ka šī SIA «pašlaik veic darbus saistībā ar vairākiem projektiem». J. Visockis, nebūdams mierā ar izplūdušajām atbildēm, kas viņam tika sniegtas kā deputātam, kopā ar citiem opozicionāriem nolēma rakstīt vēstuli ministram.
Vispusīgās amatpersonas
Vēstulē ministram Raimondam Vējonim īpaša uzmanība tika pievērsta pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks. «Saskaņā ar (..) tiesas spriedumu no SIA Jūrmalas namsaimnieks par labu SIA Jūrmalas ATU tika piedzīti Ls 54 438,73.» Piedziņa iestājās tālab, ka Jūrmalas namsaimnieks neievēroja abu uzņēmumu līguma nosacījumus par cieto sadzīves atkritumu izvešanu. J. Visockis interesējās, no kādiem līdzekļiem tiks samaksāta Jūrmalas namsaimnieka valdes «prettiesiskās rīcības rezultātā radusies atlīdzības summa – Ls 54 438,73», kā arī lūdza «izvērtēt konkrētajā gadījumā atbildīgā valdes locekļa (pašlaik – Jūrmalas domes deputāta R. Munkevica) rīcību un atbildību par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem».
J. Visockis atklāja šokējošus Jūrmalas namsaimnieka saimnieciskās darbības skaitļus: pērnā gada jūlijā iedzīvotāji bija parādā namsaimniekam 785 000 latu, savukārt paša namsaimnieka parāds uzņēmumam Jūrmalas ūdens bija 640 000 latu. Mīnuss finansēs, un tomēr valdes priekšsēdētājs Nauris Bērziņš mēnesī saņem atlīdzību Ls 1247, viņa vietnieks Jānis Fricsons – Ls 1122, valdes loceklis Vladimirs Maksimovs (domes deputāts) – Ls 500. Neatkarīgā interesējās, kāpēc 2011. gada budžetā paredzēta dotācija namsaimniekam 201 479 latu. Reinholds Pelše atbildēja, ka «SIA Jūrmalas namsaimnieks nesaņem dotāciju, bet gan finansējumu par Jūrmalas pilsētas domes pilnvarojumu pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamās mājas». Bet kā tad paliek ar saimniecisko darbību? Vai tad iedzīvotāji vairs itin nemaz nemaksā par māju apsaimniekošanu?
Zinot J.Visocka un R. Munkevica sirsnīgās attiecības (abi tiesājas par goda un cieņas aizskārumu), ir saprotama J. Visocka pamatoti piekasīgā attieksme pret kolēģi deputātu R. Munkevicu. Taču nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem pašvaldības uzņēmumos izvēlē valžu locekļus. R. Pelše gan skaidro, ka «par sabiedrības valdes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi». Bet, ja tā rūpīgi iedziļinās, viss ir pareizi: Aleksejs Volkovs katrā ziņā ir speciālists gan pilsētas attīstīšanā (SIA Jūrmalas attīstības projekti), gan ūdens lietās (SIA Jūrmalas ūdens, valdes priekšsēdētāja vietnieks ar algu Ls 1485). Protams, nebūsim sīkumaini un pat nepieminēsim, ka A. Volkovs ir domes priekšsēdētāja vietnieces Larisas Loskutovas dzīvesdraugs. Radu būšanu iecienījusī arī Munkevica tuvinieki: viņa znots Jānis Fricsons namsaimniekā un dēls Māris Munkevics SIA Jūrmalas siltums (valdes priekšsēdētāja vietnieks, atalgojums Ls 1485 mēnesī).
Tikpat vispusīgs ir arī deputāts Vladimirs Maksimovs (neilgi pēc pašvaldību vēlēšanām pārmetās uz Munkevica partiju Jūrmala – mūsu mājas): viņš vienlīdz labi pārzina gan Jūrmalas namsaimnieka, gan Jūrmalas gaismas specifiku, no abām SIA kopā saņemdams atalgojumu Ls 1000 mēnesī. Pēdējā laikā nav ziņu, cik labi viņš prot valsts valodu, jo vēl pirms pusgada viņam bija «zināmas grūtības» izteikties latviski. No R. Pelšes neizdevās izvilināt ziņas, kādi ir minēto amatpersonu pienākumi.
Jūsu nauda – mūsu nauda
Kaut arī vēstulē Vējonim pieci opozīcijas deputāti īpaši neuzstāja pievērst uzmanību pašvaldības SIA Jūrmalas siltums veiksmīgajai finansiālajai darbībai, novitātes uzņēmuma struktūrā iepriecina. Mēles melš, ka tur gluži nesen esot izveidotas jaunas štata vietas: ražošanas direktors (alga Ls 1480), vēl viens jurists (Ls 900), personāldaļas vadītāja (Ls 650), enerģētiķis energotehniskajā iecirknī (Ls 800), autotransporta iecirkņa priekšnieka vietnieks (Ls 800), četras katlu mašīnistu vietas (Ls 300) Dubultu katlumājā (šīs vietas pirms tam tikušas likvidētas kā nevajadzīgas). Daži amati esot pārdēvēti, līdz ar to arī algas paaugstinātas. Mēneša darba algu fonda pieaugums svārstoties ap 6130 latiem. Gadā summa var sanākt apaļa: 73 560 lati. Kāpēc jūrmalnieki tik traki brīnās par milzīgajiem apkures rēķiniem? Skaidrs – tiem ir zelta maliņa.
Uzmācīgas intereses dzīta, tomēr pajautāju, vai domnieki zina, kas notiek Jūrmalas siltumā. No R. Pelšes saņēmu Zālamana cienīgu atbildi: «Jūrmalas pilsētas domes kā SIA Jūrmalas siltums kapitāla daļu turētāja kompetencē nav jautājuma izlemšana par štatu vietām un personālsastāvu, kas ir šīs kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības jautājums.»
Jūrmalā ir 11 pašvaldības kapitālsabiedrības, kuru valžu locekļiem gadā izmaksā apmēram 400 000 latu. Locekļu krēsliem var pieskaitīt dažādus mistiskus amatus, kuru lietderība nav saprotama, bet publiskas informācijas par tiem nav. Ja minētajai summai vēl piepluso mazus, bet simpātiskus nieciņus, piemēram, budžetā paredzētus 6000 latu (!) par pilsētas himnas ierakstu, 20 000 latu par pilsētas tēla veidošanu vai 2450 latu par pašvaldības stila grāmatas izveidošanu, kļūst skaidrs, kur pazūd jūrmalnieku nauda.