Krists Kalniņš par pārtikas cenām Latvijā: Tas ir fenomens, kā cilvēki turpina sakost zobus, un mēģina izdzīvot

"Mani pārsteidz, ka ik pa laikam cilvēki aizbrauc uz Lietuvu, nofotografē tur kādu produktu, un tad atrod to pašu produktu Latvijas veikalos. Cenu atšķirība dažreiz ir tik nesamērīga, ka nav saprotams, kā tas ir iespējams," TV24 raidījumā saka mācītājs Imants Kalniņš.

"Protams, varam saprast, ka uzņēmējs grib pelnīt, ka Latvijā ir mazs tirgus, bet tomēr tā cenu nesamērība ir par lielu. Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka Latvijā minimālā alga ir daudz mazāka nekā Igaunijas un Lietuvā," saka Krists Kalniņš.

Kalniņš min, ka sākotnēji, kad Latvijā ienācis pārtikas lielveikals "Lidl", cenas tiešām vairākās kategorijās bijušas lētākas, bet laikam ejot, tās tikušas izlīdzinātas.

" Tas ir fenomens, kā cilvēki turpina sakost zobus Latvijā un mēģināt izdzīvot," secina Krists Kalniņš.

Portāls jau rakstīja, ka amatpersonas un iedzīvotāji ir pauduši bažas par pārtikas cenām Latvijā. Pat igauņi sūkstījās, ka Latvijā viss ir dārgs: Pat igauņi sūkstās par augstajām cenām Latvijā: "Lētāks ir tikai alkohols!"

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzskata, ka Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas ar nelielām svārstībām atkarībā no produktu segmenta/

Viņa norādīja, ka pārtikas cenu līmenis būs stabils, ja nebūs jaunu satricinājumu enerģijas, izejvielu vai loģistikas tirgos.

Tomēr Šure piebilda, ka liela ietekme varētu būt izejvielu izmaksām rudenī, kad raža būs novākta. "Ja laika apstākļi un starptautiskās tirdzniecības apstākļi pasliktināsies, tas var radīt atsevišķus sadārdzinājumus, taču šobrīd izskatās, ka lielu un strauju cenu kāpumu rudenī nevajadzētu piedzīvot," viņa prognozēja.

Jautāta, kā LPUF vērtē situāciju kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas, Šure norādīja, ka memoranda mērķis bija veicināt sadarbību starp valdību, ražotājiem un tirgotājiem, lai patērētājiem nodrošinātu pieejamāku pārtiku. Tādējādi LPUF kopumā memorandu vērtē atzinīgi.

Šure norādīja, ka memoranda dalībnieki turpina memoranda ieviešanu, un tas ir "zem sabiedrības lupas". Viņa piebilda, ka zemo cenu segmentā samazinājums ir redzams, salīdzinot ar līdzvērtīgu kategoriju produktiem, kuru cenas ir palielinājušās, kā arī lielveikali nodrošina pamatpatēriņa preču grozu par zemākām cenām.

Vienlaikus viņa piebilda, ka pārtikas cenu līmenis ir atkarīgs no daudziem ārējiem faktoriem, tostarp izejvielu un enerģijas izmaksām, darbaspēka atalgojuma pieauguma, sezonālām svārstībām, loģistikas izmaksām, kā arī cenām pasaules tirgū.

"Atsevišķos segmentos cenas ir stabilizējušās, tomēr kopējais vidējais cenu līmenis nav krities, jo paralēli turpina pieaugt gan ražošanas izmaksas, gan arī ģeopolitiskie un klimatiskie ārējie riski, kas būtiski ietekmē produktu cenas patērētājam," piebilda Šure.

Viņa sacīja, ka pārtikas ražotāji un pārstrādātāji gaida izvērtējumu, vai memoranda izpildes gaitā vietējo ražotāju pārtikas produktu sortiments tirgotāju plauktos ir palielinājies.

Jau vēstīts, ka Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieauga par 2,9%.

Jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%, bet gada laikā - par 6,9%.

Šogad 27.maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.

Zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā tiek nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā, un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.

Savukārt cenu salīdzināšanas rīks paredzēts, lai tirgotāji reizi dienā nodotu informāciju par zemākajām cenām CSP, kas tās publicēs. Dati būs pieejami gan dažādiem cenu salīdzināšanas rīkiem, gan tie tiks publiskoti Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā.

LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiska organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāvot vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus.