Krievija pie Lietuvas robežas būvē spiegošanas bāzi

© Pixabay.com

Satelītattēli atklāj, ka Krievijai ir milzīga spiegošanas bāze Kaļiņingradas apgabalā, tieši blakus NATO robežām. Tiek uzskatīts, ka šī ierīce varētu kalpot par stratēģisku instrumentu Kremlim, lai uzraudzītu NATO aktivitātes Baltijas reģionā, raksta “Newsweek”.

Bāze atrodas Kaļiņingradas rajonā, uz dienvidiem no Baltijas flotes gaisa spēku bāzes. Tā tiek raksturota kā "militārs antenu komplekss, kas paredzēts radio izlūkošanai vai sakariem".

Šāda tipa iekārtas un tīkli, kurus aukstā kara laikā plaši izmantoja gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Padomju Savienība, ir paredzētas, lai palīdzētu militārajiem un izlūkošanas dienestiem noteikt signālu virzienu, veikt elektronisko uzraudzību, kā arī sazināties ar zemūdenēm.

Krievija, visticamāk, izmanto šo iekārtu, lai pārtvertu NATO radiosakarus un noteiktu to atrašanās vietu.

Satelītattēli liecina, ka antenu sistēma, kas atrodas aptuveni tikai 100 kilometrus no Baltijas jūras krasta, varētu būt līdz pat ar 1600 metrus lielu diametru, kas ievērojami pārsniedz zināmos šāda veida iekārtu izmēra standartus.

Lai gan eksperti norāda, ka nav iespējams izdarīt galīgus secinājumus par šo objektu, vairāki apstākļi liecina, ka tā patiešām ir izlūkošanas iekārta - par to liecina gan apļveida konfigurācija ar vienādi izvietotiem izrakumu punktiem, kur varētu būt uzstādītas vertikālas antenas, gan radiāli izrakumi no centrālā punkta, kas liecina par iespējamu pazemes kabeļu vai signāllīniju uzstādīšanu, kā arī perimetra drošības sistēmas uzstādīšana.

Šāda bāze ļautu Krievijai uzraudzīt NATO sakarus Austrumeiropā un Baltijas reģionā, uzturēt kontaktu ar savām zemūdenēm Baltijas jūrā un atbalstīt pasīvo izlūkošanas informācijas vākšanu.

“Lai gan objekts vēl atrodas būvniecības stadijā, šī jaunā iekārta Kaļiņingradā, visticamāk, kļūs par vienu no galvenajiem Krievijas stratēģiskās signālu izlūkošanas un sakaru arhitektūras mezgliem,” norāda analītiķi.

Satelītattēli liecina, ka Krievija pēdējos gados ir paplašinājusi un modernizējusi vismaz piecas ar kodolenerģētiku saistītas iekārtas pie Eiropas robežām.

Svarīgākais