Bens Latkovskis / Viedokļi

Latvijas krievvalodīgie, kā var noprast, pēc "Delfi" žurnālistes Olgas Dragiļevas iniciatīvas publicējuši vēstuli/uzsaukumu, kurā nosoda Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu un lūdz šogad nesvinēt 9. maiju.

Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess: “Asinis stindzinošākās reportāžas kopš Srebreņicas laikiem. Bet “liberālais” žurnālists Leonīds Ragozins stāsta, ka krievu izmešana no “Airbnb” īres servisa izraisīšot kodolkaru. Varbūt protestēt pret zvērībām? Ne-e. Ņemot vērā to, ko izdarījuši krievi, vaimanāšana par viņu tiesībām izsauc nelabu dūšu.”

Žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele Kremļa propagandas tradīcijās piesaukusi nacistus: “Pabrika vēstulei varētu nepiešķirt tik lielu svaru, ja sociālajos tīklos nedarbotos orda, kas sistemātiski vajā žurnālistus. Latvijas Radio redaktore par to, kāpēc informācijas karā ir JĀSTIPRINA neatkarīgie mediji, nevis jāseko Trampa un nacistu “melu preses” propagandai.”

Kara apstākļos gandrīz vai aizmirsies, ka pēc nepilna pusgada paredzētas Saeimas vēlēšanas.

Ārkārtīgi nežēlīgie, prātam neaptveramie Krievijas armijas kara noziegumi Bučā likuši pasaulei šausmās nodrebēt – kā tādas zvērības var pastrādāt cilvēks 21. gadsimtā. Izrādās, ka var. Un arī 21. gadsimta piesaukšana varbūt nemaz nav īsti vietā.

Latvijā ir slēgti vairāki desmiti Krievijas propagandas TV kanālu. Rodas jautājums – ko likt vietā? Risinājums tiek solīts pāris nedēļu laikā. Šādiem vārdiem LTV1 “Rīta Panorāma” piektdien pieteica interviju ar kultūras ministru Nauri Puntuli.

No šodienas – 1. aprīļa – var teikt, ka kovida ēra Latvijā ir gandrīz oficiāli beigusies. Gandrīz, jo atsevišķi ierobežojumi saglabājas. Prasība pēc vakcinācijas saglabājas ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, kā arī pedagogiem līdz šī mācību gada beigām. Sejas aizsegu obligāta valkāšana paliek ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs, kā arī sabiedriskajā transportā.

Pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām politiska zemestrīce skārusi politisko apvienību “Attīstībai/Par!”. Pagaidām vēl grūti teikt, cik tālejošas sekas tā atstās, bet plaisas šī politiskā spēka fasādē ir acīmredzamas.

Pazīstamais filozofs Artis Svece portālā “Satori” publicējis rakstu “Devītais maijs”, kurš, kā noprotams no virsraksta, veltīts Latvijas krievu un 9. maija problēmas tematikai.

Ar ko atšķiras Zelenskis no Makrona/Šolca? Atbilde ir vienkārša – Zelenskis ir nākotnes politiķis, kamēr Makrons/Šolcs iemieso aizgājušo laiku politiku.

Aizvadītās nedēļas nogalē notika vairākas augstākā līmeņa tikšanās. G-7 valstu līderu tikšanās, NATO samits, ES Padomes (valstu vadītāju) sēde un ASV prezidenta Džo Baidena vizīte Polijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību un pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā, trešdien preses konferencē paziņoja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pēc tam, kad VARAM apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu.

Pirmā kara mēneša rezultāti jāvērtē divās atsevišķās, bet savstarpēji cieši saistītās plaknēs. Krievijas – Ukrainas kara plaknē un galvenajā frontes iecirknī (atbilstoši Putina un Lavrova izteikumiem) – cīņā pret esošo pasaules kārtību.

Ilgus gadus Krievijas sabiedrībā tika kultivēta militārā psihoze, kura tur ieguva izteikta reliģiska kulta raksturu. Šīs kvazireliģijas (“pobedobesije”) galvenā svinamdiena bija 9. maijs, kad visā Krievijā notika šī kara dieva orģiju kulminācija.

“Rīgas siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš TV3 rīta pārraidē “900 sekundes” teica: “Vasarā skatīsimies, kā sagādāt gāzi. Iepirkumi tiks veidoti tā, lai gāze, ko uzņēmums patērē, nebūtu no Krievijas nekad. Iepirkumos pieļausim, ka gāzi piegādā tikai Amerika, Katara, Norvēģija.”

Sākoties Krievijas – Ukrainas karam, aktivizējās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), vispirms ierobežojot dažādu Krievijas televīzijas kanālu raidīšanas iespējas Latvijā, bet drīz pēc tam arī pieeju interneta resursiem.

Jau ceturto nedēļu rit plaša mēroga karš starp Krieviju un Ukrainu, un ir acīmredzams, ka neatkarīgi no kara iznākuma tam būs fundamentāla ietekme uz nākotnes pasaules kārtību.

Internetā parādījies ieraksts, kurā Krievijas konsulāta darbinieks Liepājā protestētājiem pret Krievijas iebrukumu Ukrainā draud tieši tādiem pašiem vārdiem, kā Putins savā 21. februāra uzrunā draudēja Ukrainai.

Viens no Latvijas 30 gadu pēcpadomju vēstures būtiskiem elementiem ir 16. marta “mīts” jeb “lielais stāsts”.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Rjabkovs sestdien izteica mazliet divdomīgu brīdinājumu, ka ieroču piegādes konvoji varot kļūt par likumīgiem Krievijas gaisa spēku uzbrukuma mērķiem.

Latvijas sociālie tīkli ir pārpilni uzjautrinošiem ierakstiem, kuri apņirdz slepkavu, kara noziedznieku Putinu, paredzot šim izdzimtenim drīzu galu. Kaut nu tā būtu, bet šajā “uzvaras” eiforijā (zibenskarš izgāzies, un tā jau ir uzvara) nevajadzētu ar aizmiglotām acīm ieslīgt “panākumu reibonī”.

Ukrainas karš ļoti skaidri parāda, kā notiek iedomāto jeb paralēlo realitāšu sadursme ar patieso, taustāmo realitāti.