Latvijā sabiedrība jūtas uzskatos brīva. Konformisti ir izteikts mazākums

© Ekrānšāviņš

Dažādas dīvainas aptaujas veic visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Aģentūra SKDS reizi četros gados veic aptauju, kurā cilvēkiem tiek uzdots jautājums: vai pastāv pasaules valdība? Šogad uz šo jautājumu lielākā daļa – 53% – atbildēja apstiprinoši. Četru gadu laikā šis skaits tikpat kā nav mainījies. 2018. gadā šādi atbildēja 52% respondentu.

Pirms iztirzāsim, ko par Latvijas sabiedrību liecina šīs atbildes, precizēsim piedāvātos atbilžu variantus: 1) Pasaulē pastāv kāda slepena cilvēku vai organizāciju grupa, kurai ir ietekme uz visiem pasaules procesiem, kura kontrolē daudzu pasaules valstu valdību darbu; 2) Nepastāv tāda slepena organizāciju vai cilvēku grupa, kura ietekmē visus būtiskos procesus pasaulē un daudzu pasaules valdību darbību; 3) Grūti pateikt.

53% izvēlējas piekrist pirmajam apgalvojumam; 27% - otrajam, bet 20% trešajam. Vieniem šie skaitļi šķita “traki” (Inga Spriņģe), citi paraustīja plecus un daudznozīmīgi novilka - bet vai tad tā nav? Davosa, Pasaules ekonomikas forums, Švābs un Soross, kādi vēl jums vajadzīgi pierādījumi? Un visbeidzot pats neapgāžamākais šīs grupas arguments - vai var būt labāks pierādījums pasaules valdības eksistencei kā Spriņģes teiktais, ka tā nav?

Var jau pašapmierināti (uzsverot, ka es jau gan domāju “pareizi”) šausmināties par to, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības esot atpalikuši tumsoņas, kuri ticot dažādām sazvērestības teorijām. Taču šāda paštīksmināšanās nav nekas cits kā standartizētu klišeju piesaukšana un birku karināšana, jo par ko tad īsti liecina šīs aptaujas rezultāti?

Vispirms jānorāda, ka šajā aptaujā izvirzītajam nominālajam jautājumam ir visai attāla saistība ar patieso ticību “pasaules valdībai”, jo atbilžu varianti formulēti izteikti tendenciozi un nav īsti skaidrs, kas konkrētajā gadījumā tiek domāts. Atbilžu variantu tendenciozitāte slēpjas vārdā - slepena [cilvēku vai organizāciju grupa].

Ja ar “pasaules valdību” tiek domāta kaut kāda šaura, nevienam nezināmu cilvēku grupa, kura regulāri sanāk kādā “konspiratīvā pazemes bunkurā (pilī)” un tur kaut ko lemj, tad tas ir viens stāsts, bet ja mēs ar to saprotam konkrētu, visiem zināmu personu gluži atklātus centienus caur dažādiem fondiem, medijiem, starptautiskām organizācijām ietekmēt pasaules politiku, tad tas ir kas pavisam cits. Par kādu kvalitāti liecinātu aptauja, kurā būtu jautājums - vai Putinam ir slepens plāns likvidēt Ukrainas valstiskumu? Kā atbildēt uz šo jautājumu, ja viņam šāds plāns ir nevis slepens, bet gluži atklāts?

Esmu diskutējis ar īstiem, neslēptiem konspirāciju piekritējiem, kuri uz šajā aptaujā minēto jautājumu bez šaubīšanās atbildētu apstiprinoši, taču arī viņi pārsvarā nerunā par kaut kādām slepenām organizācijām. Neesot runa par plaši tiražētajiem Bilderbergas klubiem, masonu ložām, Rotšildiem, Rokfelleriem vai Biliem Geitsiem, kurus tik labprāt piesauc Spriņģes tipa “atmaskotāji”. Viņuprāt, viss notiekot gluži atklāti un, ja kāds neredzot, ka pilnā sparā realizējoties “Great Reset” plāns, tad viņš esot Švāba/Sorosa nopirkts. Tas, ka visas šīs kreiso radikāļu “muļķības” (“Great Reset”) kāds varētu atbalstīt pats no sava prāta, šiem cilvēkiem vienkārši “nelien galvā”. Lai, viņuprāt, plāns realizētos, tas tiekot dāsni un gluži atklāti finansēts no šīs faktiskās “pasaules valdības” ar minētajiem Švābu un Sorosu priekšgalā.

Tātad paši “konspirologi” par slepenību nerunā. Tad kāpēc šis vārds iekļauts minētajā aptaujā? Vārda “slepens” iepīšanai aptaujas formulējumā ir gluži cita jēga. Tas ir nepārprotams marķieris, signālzvaniņš iekodētai “pareizībai”. Ja jautājumā ir šis vārds - slepeni -, tātad uz to neklājas atbildēt citādi kā vien - nē. Konkrētajā aptaujā tikai atbildot šādi, respondents var identificēties kā “pareizs” (lasi: normāls).

Līdz ar to šī aptauja sniedz atbildi uz gluži citu jautājumu - cik konformistisks jūs esat? Vai vienmēr pieslejaties “pareizajam” viedoklim? Atbilžu varianti ir formulēti gandrīz kā slavenajos psihologa Solomona Aša eksperimentos, kad grupā visi, izņemot vienu, ir eksperimenta viltus dalībnieki, kuri saka acīmredzamu aplamību par attēlā redzamo līniju garumu (tās ir atšķirīga garuma, bet visi saka, ka to garums ir vienāds), un vienīgajam īstajam eksperimenta dalībniekam nākas atbildēt - tā kā visi, vai tā kā viņš pats redz savām acīm. No Aša eksperimentiem zināms, ka vairums atbild kā visi, pretēji tam, ko redz paši savām acīm.

Tā arī šajā aptaujā atbilžu varianti formulēti tā, lai uzreiz būtu saprotams, kā jāatbild “pareizi”. Lai nekritiski, virspusēji domājošs cilvēks, bet ar konformistisku attieksmi pret apkārtējo pasauli, nedomājot atbildētu: nu protams, ka nepiekrītu. Visiem “normāliem” cilvēkiem taču zināms, ka nekāda slepena pasaules valdība nepastāv. Jebkādas runas par tādas eksistenci ir vistīrākās sazvērestības teorijas.

Ja runājam pēc būtības, tad jautājums par “pasaules valdību” nav tās kategorijas jautājums, kur informētam, labi izglītotam cilvēkam viss ir neapstrīdami skaidrs. Teiksim, kā 2x2=4 vai zemeslode ir apaļa. Tas ir jautājums no kategorijas - vai ticat ārpuszemes civilizācijām? Cilvēku reinkarnācijām un iepriekšējām dzīvēm? Grētai Tūnbergai, telepātijai, spējai pareģot nākotni un tamlīdzīgām plaši staipāmām lietām. Tieši “staipāmām”, jo atbildes uz šiem jautājumiem stipri atkarīgas no tā, ko katrs ar to saprotam. Tie ir jautājumi, uz kuriem atbilde atkarīga no domāšanas kategorisma, gatavības pakļauties dominējošam viedoklim un citiem aspektiem, kuriem ar uzdoto jautājumu var būt visai attāls sakars.

Šīs konkrētās SKDS aptaujas vienīgais tālāk izmantojamais rezultāts ir izmērītā attieksme pret konformismu, kura parāda tikai to, ka 27% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi mehāniski, bez domāšanas atbildēt: tieši tā! Tad, kad viņiem vietējā “pareizi domājošo” kopiena (Spriņģe & Co) kaut ko apgalvos. Tam nav vajadzīga pat “pasaules valdība”. Pietiks ar sižetu “TV Panorāmā”. 27% ir to cilvēku īpatsvars Latvijā, kuri nekritiski pieņem šīs mūsu vietējās “pasaules valdības” direktīvas. Tas arī viss šīs aptaujas “sausais atlikums”.

Komentāri

Valdošas koalīcijas lēmums atlikt Latvijas Bankas prezidenta kandidāta izvēli līdz nākamā gada 31. janvārim traktējams divējādi - vai nu tā ir piekārtošanās Satversmes aizsardzības biroja prasībai dot mēnesi laika kandidātu pārbaudei, vai arī mēneša laikā jāpabeidz LB prezidenta kandidātu meklēšanas laikā sāktās sarunas par nākamo Latvijas valdību.

Svarīgākais