Ilgi gaidītais un līdz pat pēdējam brīdim oficiāli neizsludinātais Ķīnas komunistiskās partijas 20. kongress noslēdzās bez pārsteigumiem. Si Dziņpins tika atzīts par Ķīnas vadītāju līdz mūža galam.
Lai arī beigu beigās kongresā nenotika nekas negaidīts, tas tomēr jāuztver kā viens no šī gada rudens svarīgākajiem pasaules notikumiem, kas ja ne tieši, tad netieši skars arī ikvienu no mums. Kāpēc?
Vispirms jāsaprot, ka Ķīna šobrīd ir otra lielākā pasaules lielvara aiz ASV, un tur notiekošais agri vai vēlu atbalsojas arī pie mums, lai cik tūkstoši kilometru mūs šķirtu. Līdz ar to tas, kas notiek Pekinā, mums ir svarīgi, ja ne tikpat, tad tuvu tam, kas notiek Briselē vai Vašingtonā.
20. ĶKP kongress būtiski atšķīrās no visiem iepriekšējiem ĶKP kongresiem kopš 1982. gada, kad notika 12. KKP kongress. Toreiz, pirms 40 gadiem, Ķīnas neformālais līderis Dens Sjaopins, kurš tā arī nekad neieņēma valsts un partijas vadošos amatus, nosprauda jauno Ķīnas attīstības kursu, kuru vēlāk nodēvēja par trim modernizācijām - valsts pārvaldes, tehnoloģisko un militāro modernizāciju.
Viens no Dena jaunās (pēc 1982. gada) Ķīnas pamatprincipiem bija valsts pārvaldes modernizācija. Toreiz, kā viss ķīniešu valodā - šī tēze tika formulēta vienā zilbē jeb vienā hieroglifā. Rietumu valodā - varas nomaināmība. 20. ĶKP kongresā šī frāze (zilbe) netika pieminēta ne reizi. Tāpat kā pats Dena vārds.
Ņemot vērā to, ka nereti rodas pārpratumi ar ķīniešu un korejiešu personvārdu rakstību, jāpaskaidro, ka šajās valodās uzvārds jeb dzimtas hieroglifs tiek rakstīts pirmais, bet iegūtais vārds pēc tam. Tāpēc Dens, Kims vai Mao ir uzvārds, nevis vārds. Tāpat jānorāda, ka vecāku doto vārdu Ķīnā var dzīves laikā visai viegli mainīt. Tam pašam Denam Sjaopinam pirmais vārds bija Sjaņšeņs, tad skolas gados Sisjans un tikai vēlāk - Sjaopins.
Visi septiņi iepriekšējie Ķīnas komunistiskās partijas kongresi notika atbilstoši Dena iedzīvinātajai tradīcijai - pārskaitļa numerācijas kongresos tiek ievēlēts (faktiski iecelts) nākamais valsts un partijas vadītājs uz desmit gadiem (nomināli uz pieciem gadiem ar automātisku pagarinājumu nākamajā kongresā), bet pēc pieciem gadiem nepārskaitļa kongresos it kā otrajā plānā tiek izvirzīti nākamie valsts vadītāji, kuri turpmākos piecus gadus apgūst valsts pārvaldes augstākās “gudrības”. Šādā veidā tika nodrošināta valsts attīstības pēctecība, par kuru ārkārtīgi rūpējās Dens Sjaopins.
Lai saprastu Dena īpašo rūpi par ilgtermiņa attīstību, jāatceras viņa leģendārā atbilde franču žurnālistei saistībā ar Franču Lielās revolūcijas divsimtgadi. Uz jautājumu - kā jūs vērtējat šīs revolūcijas nozīmi pasaules vēsturē, Dens atbildēja lakoniski - vēl pārāk īss laiks pagājis, lai izvērtētu šī notikuma sekas. Divsimt gadu - pārāk īss laiks pagājis!
Tagad, kad redzam Francijas prezidenta Emanuela Makrona regulāros zvanus Putinam; kad redzam viņa priekštečus - Olandu, Sarkozī un citus; kad atceramies Francijas kaunpilno sakāvi karalaukā 1940. gadā; kad redzam franču valodas, kādreizējas pasaules “franca lingua”, norietu, tad saprotam, ka Dena izteikumiem ir zināms pamats.
Tātad augstākās valsts pārvaldes vadības regulāra nomaiņa bija galvenais Dena Sjaopina reformu elements. Varas nemaināmība, pēc Dena loģikas, ir galvenā valsts attīstības bremze. To savulaik saprata Dens, kurš nekad neieņēma nomināli augstākos valsts un partijas amatus. Ķīna 40 gadus ar ķīnisku pietāti pret pieredzējušākiem cilvēkiem sekoja Dena vadošajiem norādījumiem un šajos gados sasniedza ārkārtīgus ekonomiskos rezultātus.
Pirms pieciem gadiem, iepriekšējā 19. ĶKP kongresā, pašreizējais valsts un partijas līderis Si Dziņpins pasludināja Ķīnas stratēģisko mērķi - Ķīnas tautas republikas simtgadē - 2049. gadā - padarīt Ķīnu par pasaules vadošo lielvalsti, kura būs pasaulē pirmā, galvenā un noteicošā. Valsts, kura pasaulei diktēs darba kārtību.
Jāsaka godīgi. Viss uz to arī gāja. Līdz pie Ķīnas vadības stūres nepiesēdās Si. Ja nu kaut kas aizies šķībi un Ķīna 2049. gadā nebūs pasaulē galvenā lielvalsts, tad pie tā vainīgs būs tieši Si, kurš pēc šajās dienās notikušā kongresa faktiski ir atcēlis Dena novēlējumu un sevi iecēlis viņa vietā. Tagad Ķīnas vēsturē ir tikai divi dižgari - Ķīnas tautas republikas dibinātājs Mao Czeduns un pašreizējais Ķīnas vadonis Si Dziņpins. Ja agrāk Ķīnā bija nerakstīts likums - pēc 70 jāiet pensijā, tad tagad tas arī ir atcelts.
Šeit atkal jāpaskaidro Ķīnas specifika. Ķīnā attieksme pret cilvēkiem gados ir ļoti divdomīga. No vienas puses, pieredze tiek cienīta un bez liekulības augstu vērtēta. Tajā pašā laikā sirmi mati tiek uztverti kā zīme, ka laiks paiet malā un jādod vieta jaunākiem. Šī iemesla dēļ Ķīnas KP kongresos un citos pasākumos neredzēsiet nevienu sirmu galvu. Visiem būs tumši krāsoti mati.
Ķīnas komunistiskās partijas 20. kongress iezīmē Ķīnas atgriešanos pusgadsimtu senā pagātnē. Si Dziņpins pasaulē pazīstams kā vecs stagnāts, kura nākotnes plāni - esošās situācijas iekonservēšana. Tie, kuri atceras Mao Czeduna laikus, atminēsies - atpalikusi un vērā neņemama valsts. Tā arī pasaule vērtē notikušo Ķīnas kongresu.
