Pakāšanas meistari

Neviena valsts pasaulē nav kļuvusi attīstīta un bagāta pati no sevis, rokas klēpī turot. Visas attīstītās valstis, ieskaitot ASV, savulaik ir piekopušas un joprojām piekopj ļoti mērķtiecīgu, savas intereses aizstāvošu ekonomisko politiku.

Atcerēsimies vēl nesenās Liepājas metalurga problēmas ar savu ražojumu iekļuvi ASV tirgū. Tur mūs kā nevēlamus konkurentus ar sadomātiem ieganstiem vienkārši nelaida iekšā. Latvijai bez visu valsts institūciju koordinētas, mērķtiecīgas rīcības nav nekādu izredžu izrauties no ES atpalikušāko valstu trijotnes (vēl Bulgārija un Rumānija). Ko redzam praksē?

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts intervijā laikrakstam Diena par zaudēto sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) projektu taisnojas: «Šādos lielos, starpvaldību jautājumos ir politiski liels kārdinājums radīt sajūtu, ka tūlīt būs, tūlīt dabūsim. Izpildīt to reizēm ir ārkārtīgi grūti. Jebkas, kas pēc tam notiek, izskatās: a mēs to pakāsām.»

Pavļuts ierasti, kā jau ierēdnis līdz kaula smadzenēm (nevienā partijā viņš tā arī nav iestājies), taisnojas, kāpēc kaut kas nav izdarīts. Viņaprāt, frāze «izpildīt to reizēm ir ārkārtīgi grūti» ir pietiekama, lai noņemtu no sevis jebkādus pārmetumus par savu neizdarību. Latvijas apstākļos, kad pa galvu parasti dabū nevis tie, kas kaut ko nav izdarījuši, bet gan tie, kas kaut ko cenšas darīt (saprotams, kāda sliktā interesēs), šāds attaisnojums ir pietiekams un tas ministra autoritāti, visticamāk, nebojās.

Minētajā intervijā ekonomikas ministrs faktiski atzīst, ka SGT projekts mūsu valstij zudis. Tas, ka kārtējo reizi kaut kas tiek izgāzts, ir tik pašsaprotami, ka nevienu tas īpaši nepārsteidz. Tieši otrādi. Ja kāds lielāks projekts patiešām realizētos un sabiedrība to atzinīgi novērtētu, tad tas būtu Valda Dombrovska valdībai kaut kas ļoti neparasts un neraksturīgs. Pavļuts, ironizējot par kārtējā projekta pakāšanu, patiesībā pasaka to, kas visiem tāpat zināms – ekonomiskā pasivitāte ir Dombrovska valdību firmas zīme.

Tāpat kā Ilzi Viņķeli nevar uztvert kā pensionāru un grūtdieņu aizstāvi, tā Dombrovski nevar attēlot kā neatlaidīgu Latvijas ekonomisko interešu caursitēju pasaules politekonomiskajā arēnā. Neviens stendzenieks Dombrovski par muskuļotu gladiatoru vai pāļu dzinēju nepataisīs. Pat prātā nevienam nenāktu viņu par tādu taisīt, un viņš pats par lielu darītāju nedomā uzdoties. Pasaules antropologi varētu rakstīt doktora disertācijas par īpašo Latvijas fenomenu, kad politiķis, kurš pat nemēģina sevi pozicionēt kā aktīvas rīcības cilvēku, masu apziņā tiek uztverts kā labs premjers.

Nav gan īsti saprotams, kā intereses aizstāv Dombrovskis un kā intereses vēlas aizstāvēt latviešu sabiedrība? Piemēram, labi skatītā TV pārraide Nekā personīga konsekventi aizstāv godīgos svešzemju biznesmeņus no vietējiem blēžiem. Latviešu interešu aizstāvēšanai nav pieprasījuma. Ne velti šobrīd aktuālas ir runas par Dombrovska karjeras turpināšanu Briselē. Lai līdz turienes augstajiem krēsliem uzkalpotos, ir jābūt īpašam redzes leņķim. Jākļūst nevis par Latvijas un latviešu interešu aizstāvi, bet gan par ES un globālās oligarhijas interešu bīdītāju. Tā ir elementāra karjeras loģika, kuru Dombrovskis iet.

Tāpēc samērā ticama šķiet Jurģa Liepnieka portālā puaro.lv aprakstītā versija, kuru viņam pie tējas tases pastāstījis kāds ārvalstu diplomāts. Gandrīz pirms gada, kad triju Baltijas valstu vienošanās par gāzes termināļa izbūvi atradusies izšķirošajā stadijā, Dombrovskis pēkšņi, pilnīgi negaidot, Baltijas valstu delegāciju sarunās nācis klajā ar ideju, ka tā vietā, lai meklētu vienošanos starp Baltijas valstīm par sašķidrinātās gāzes termināli, pareizāk būtu apsvērt iespēju būvēt gāzes vadu no Polijas līdz Viļņai. Pēc šā Dombrovska pēkšņā priekšlikuma viss vienošanās process pajucis un, Pavļuta vārdiem, projekts pakāsts.

SGT nav vienīgais pakāstais projekts. Latvijā nesalīdzināmi vairāk projektu tiek norakti nekā īstenoti. Sākot ar celulozes un siltumizolācijas materiālu rūpnīcām un beidzot ar lidostas termināli un vilcienu iepirkumu. Nesaku, ka visi šie projekti bija jāīsteno. Bet tas, ka nekas līdz galam netiek novests, par daudz ko liecina.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais