Nesen intervijā Neatkarīgajai Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis atzinās, ja neprot turēt muti. Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele intervijā Neatkarīgajai teic to pašu.
"Es arī neprotu turēt muti un man arī nav bail līst lietas un vietās, kur varbūt... kā reiz izteicās kolēģis Kārlis Šadurskis: man neesot pašsaglabāšanās instinkta. Bet man šķiet, ka tas viss iesākās jau ar to, kāda es esmu. Tas atkal maniem vecākiem jājautā. Jo tā spēja uz līdzenas vietas izsaukt uguni uz sevi, dabūt pa muti tur, kur normāli cilvēki iziet cauri tā, ka kājas nesamirkst, man piemīt, cik sevi atceros," saka Ilze Viņķele.
Viņa atzītas, ka sākumā, kad premjers Krišjānis Kariņš pieprasīja viņas demisiju un pēc tam jau tika ierosināta krimināllieta, viņai bijis milzīgs aizvainojums un netaisnības sajūta. "Tad tagad ir palikusi tikai netaisnības sajūta. Smagi mums gāja jau no Kariņa pirmās valdības pirmās dienas. Mēs ar premjeru uzsākām darbu ne uz labas nots. Viņam uz veselības aprūpes sistēmu ir radikāli atšķirīgs skatījums no tā, kuram es ticu, esmu mācīta, un kuru uzskatu par sociāli atbildīgai valstij piemērotu. Ja miera laikos to varēja uztvert kā vienkāršu viedokļu atšķirību, tad krīzes laikā un it īpaši ilgstošas krīzes laikā šīs pretrunas vienā brīdī eksplodēja," bilst I. Viņķele.
Visu interviju ar Ilzi Viņķeli var izlasīt šeit: Ilze Viņķele: Kariņa rīcība bija gļēva, orientēta uz savas ādas glābšanu
