Viņi vēl neko nav sapratuši
Skatoties LTV raidījumu 1:1, kur kārtējā glaimintervijā tika reklamēta Vienotības jaunā potenciālā līdere Ilze Viņķele, kļuva skaidrs, ka viņi vēl neko nav sapratuši. Nedz pati Viņķele, nedz viņu maigi iztaujājošais Gundars Rēders.
Palasot atsauksmes sociālajos tīklos, redzams, ka neko vēl nav sapratusi arī tā cilvēku kopa, kura pulcējas zem Vienotības karogiem. Viņi vēl nesaprot, ka, lai gan savās un savu nekritisko atbalstītāju acīs joprojām sevi redz kā smalkus politisko manieru piekopējus, viņi ir iekrituši visdubļainākajā peļķē, kādā politiķi vien var iekrist (balsu pirkšanas peļķē), un vairs nav morāli tiesīgi citiem mācīt politisko kultūru, lai kā to gribētos darīt, tāpat kā to darījuši līdz šim.
Ar balsu pirkšanu (nav svarīgi, vai to darījis deputāta kandidāts pats vai to darījuši cilvēki, kuriem bijis ļoti svarīgi, lai kāds konkrēts cilvēks būtu ietekmīgā postenī) nodarbojies Vienotības augsta ranga darbonis – Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis (nu jau bijušais). Tas, ka viņa labā pirktas balsis, šaubu nav, un visa Latvija šos gadījumus varēja vērot televizoru ekrānos. Taču Vienotības politiķiem joprojām šķiet, ka viņiem ir tik gumijots tērps, ka angažētie mediji uzlies tīra ūdens strūkliņu, netīrumus noskalos un viņi atkal būs baltās frakās. Zaķis no frakcijas vadītāja amata ir atkāpies, pat apturējis savu darbību partijā, un viss atkal ir kā senāk. Var turpināt sēdēt pie stērķelētiem, baltiem galdautiem servētā dzīru galda un citiem mācīt smalkās uzvedības etiķeti.
«Mēs šo gadījumu neslēpām,» saglabājot pārliecību par savu nevainojami tīro morālo tērpu, apgalvo Viņķele. Viņasprāt, jau tas vien Vienotību paceļ pāri citiem politiskajiem plebejiem, ar kuriem jādala Saeimas soli. Viņķele savā paštaisnumā jau sit pušu kādreizējo Latvijas absolūto paštaisnuma rekordisti Sarmīti Ēlerti un turpina vienkārši nekaunīgi: «Un es gribētu teikt, ka šobrīd Saeimā nav tādas citas partijas, kas varētu kaut ko tādu izdarīt, kas varētu... kas varētu lūgt atkāpties ļoti pieredzējušam ilggadējam, vienam no partijas līderiem.»
Lai gan nevienai citai partijai nekas tik neglīts nav atgadījies pat tuvumā, Viņķele, zaudējusi jebkādu realitātes izpratni, turpina no augšas strostēt savus kolēģus. It kā nevis Vienotība gribētu pie svētku galda sēsties netīrām rokām, bet gan kādi citi, un Viņķele ierasti tiem norāda uz mazgājamo telpu. Ja tomēr lietojam šo Viņķeles – kā būtu, ja būtu – metodi, tad patiešām varam tikai iedomāties, kādu vētru saceltu Vienotība un tās atbalstītāju koris, ja līdzīgs nesmukums būtu kādai citai partijai. Varam tikai iedomāties, kāda sāktos moralizēšana un augstās ētikas piesaukšana. Taču tas būtu, ja būtu. Mums šoreiz nekas nav jāfantazē, jo balsis pirka Vienotības labā, un tas uz Vienotību met vēl tumšāku ēnu nekā, ja to būtu darījis Zaķis pats savās interesēs.
Ja Zaķim tik ļoti gribētos tikt Saeimā un viņš, saprotot, ka godīgiem līdzekļiem nekas nespīd, būtu pircis balsis, tad tas būtu mazāks nodarījums nekā tas, kas ir noticis tagad, kad viss liecina – Zaķa labā balsis pirkuši citi. Visticamāk, tie, kuru bizness vitāli atkarīgs no tā – būs vai nebūs mūsu cilvēks Saeimā. Ja ir īstenota šāda shēma, tad skaidrs, ka Zaķis jau agrāk ir izdarījis šādus tādus pakalpojumus tiem, kuri tik ļoti ir ieinteresēti, lai «mūsu zaķis» joprojām būtu pie ruļļiem.
Pagaidām pie balsu pirkšanas lietas strādā Drošības policija, bet būtu tikai loģiski, ja arī KNAB beidzot sāktu ķerties klāt tiem, kuri jau vismaz piecus gadus pie varas. Nav jābūt Šerlokam Holmsam, lai šķistu aizdomīga dažu uzņēmēju interese par Zaķa ietikšanu Saeimā. Varbūt KNAB beidzot papētīs, kas tad notika bēdīgi slavenajā braucienā uz Gruziju? Neaizmirsīsim, ka tajā lidmašīnā kopā ar Zaķi sēdēja gan politiķi, gan bankas Citadele pircēju pārstāvis, gan vairāki ar ceļu būvi saistīti uzņēmēji. Ārkārtīgi smags korupcijas Dāmokla zobens karājas virs Vienotības galvām, bet viņi to vēl nav sapratuši.