Bens Latkovskis / Viedokļi

Svētdien veiktais Ukrainas vadīto FPV dronu uzlidojums četriem Krievijas lidlaukiem tālu valsts iekšienē un liela skaita stratēģisko bumbvedēju iznīcināšana vērtējama ne tikai kā ārkārtīgi sekmīga speciālā militārā operācija, bet arī kā iespējamais lūzuma punkts kara gaitā.

Jaunākie partiju reitingi Rīgā liecina: lai arī deputātu vietu sadalījums pa partijām nākamajā Rīgas domē (RD) vēl nav zināms, viena lieta ir neapstrīdama – 7. jūnija vēlēšanās Rīgā pārliecinoši uzvarēs “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tiesa, tas vēl nenozīmē, ka viņi būs pie varas. Pastāv varbūtība, ka arī ar visu šo savu uzvaru LPV var palikt opozīcijā.

Ziņa, ka Dānijā plāno paaugstināt pensijas vecumu līdz 70 gadiem, arī Latvijā daudziem lika satraukties. Jau tagadējais vecuma pensijas slieksnis – 65 gadi – šķiet nepelnīti augsts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzviet jau pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas un pat jaunākiem atrast darbu nav viegli. Sanāk, ka de iure pensijā vari iet no 65 gadu vecuma, bet de facto jau 50 gados darba tirgū jūties kā pensionārs.

Man ir jautājuši, kāpēc savos rakstos lietoju tādu apzīmējumu kā “politiskā šķira”. Ko es ar to domāju? Īsā atbilde: tādā veidā latviskoju populāro anglicismu “isteblišments”. Izvērstāka atbilde būtu: tas ir sabiedrības slānis, kurš saņem visdažādākās valsts privilēģijas saistībā ar tuvību valsts pārvaldes sistēmai.

Pavirši raugoties, varētu šķist, ka priekšvēlēšanu kampaņa Rīgā cirkulē ap pašpasludinātā (bet ļoti mazticamā) “nākamā mēra” Aināra Šlesera cīņu ar pašreizējo Rīgas mēru Vilni Ķirsi. Buldozers ar lāpstu nostumj malā ķirsi. Lai gan, visticamāk, ne viens, ne otrs nebūs nākamais Rīgas mērs. Tiesa, atšķirīgu iemeslu dēļ.

Saeima ceturtdien otrajā lasījuma pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kuru galvenais punkts – turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kuru rindās būs reģistrēti vismaz 1000 biedru līdzšinējo 500 vietā. Tāpat vairākkārt palielināts drošības naudas apmērs, kas jāmaksā, lai tiktu reģistrēts kandidātu saraksts.

Šobrīd Latvijas sabiedrībai, uzsveru, visai sabiedrībai kopā, nevis valdībai, politiķiem vai Finanšu ministrijas ierēdņiem, jāatrod nepieciešamie līdzekļi mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Situācija, kopš ASV prezidenta amatā ir stājies Donalds Tramps, ir draudīga, jo uz ASV paļauties vairs nevar. Kur šo naudu atrast?

Jau pavisam drīz pašvaldību vēlēšanas, kuras zināmā mērā noteiks mūsu tuvākās apkārtnes dzīvi uz turpmākajiem četriem gadiem. Obligāti jāliek piebilde “zināmā mērā”, nevis stingri “noteiks”, jo Latvijā politiskās partijas tikai ļoti retos gadījumos uzstājas kā konkrētu ideju virzītājas. Tās drīzāk cenšas uzminēt vēlētāju noskaņojumu un tam pielāgoties. Rezultātā notiek nevis ideju un konkrētu piedāvājumu cīņa, bet gan balsu makšķerēšana visos iespējamos veidos.

Pēdējās nedēļās tā dēvētais miera process ir ieguvis īpašu paātrinājumu un ne vienam vien ļāvis domāt un cerēt – ieilgušais karš Ukrainā pavisam drīz tiks izbeigts un karojošajām pusēm izdosies noslēgt pamieru. Izbeigsies vismaz karadarbības aktīvā fāze ar milzīgo bojā gājušo skaitu.

“Mnja, nu ilgi es blūskajā nenoturējos. Viens PČ hokejā, un esmu atpakaļ šitajā purgatorijā. Ja nu tomēr kāds grib uzmest Maska platformu – blūskajā jauki, bet vietējo prikolu trūkst,” raksta kāds tvitera lietotājs, un viņš ne tuvu nav vienīgais.

Vēl vakar rakstīju par to, ka šobrīd Latvijas politiskajā vidē modes tēma ir “valsts pārvaldes izdevumu samazināšana”, bet šodien jau jauns modes kliedziens: ministriju apvienošana.

Valdības augstajos modes namos dizainēts jauns politisko svārku piegriezums: vēl vakar visu nēsātās “birokrātijas samazināšanas” vietā šodien jau mugurā tiek vilkts jaunākais modes kliedziens – “valsts pārvaldes izdevumu samazināšana”.

Notikumi ap Ukrainas kara “miera sarunām” iegūst arvien kinematogrāfiskāku raksturu. Tas viegli izskaidrojams, jo galvenās darbojošās personas – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Putins – ir politiķi ar tendenci uz teatrāliem efektiem.

Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā būs jau otrās, kurās vietējie “saimnieki” tiks ievēlēti pēc 2021. gadā īstenotās pašvaldību reformas. Laiks izvērtēt šīs reformas rezultātus.

Pusdivos naktī no sestdienas un svētdienu Krievijas diktators Putins “preses konferencē” uzstājās ar runu. Pēdiņās, jo šī bija “preses konference” bez jautājumiem. Runāja tikai pats Putins.

Pagājušajā gadā Latvijas IKP samazinājās par 0,4%. Vēl sliktāk starp ES valstīm klājies tikai Austrijai. Tur IKP samazinājies par 1,2%. Iemesli, kāpēc Latvijai tik vāji rādītāji, kā vienmēr tiek nosaukti daudzi, bet, atsijājot verbālos graudus no pelavām, izkristalizējas viens galvenais. Vāji tiek apgūta ES fondu nauda. Pērn, kā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis, neapgūtā summa ir vairāk nekā 500 miljoni eiro.

“Progresīvo” Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs partijas vārdā nosūtījis Nacionālajai apvienībai (NA) un “Jaunajai vienotībai” (JV) aicinājumu parakstīt kopēju memorandu, kurā visas šīs trīs partijas apņemtos nekādā veidā nesadarboties ar Aināra Šlesera vadīto “Latvija pirmajā vietā” (LPV).

Pazīstamais krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks un publicists Dmitrijs Bikovs interneta izdevumā “Republic” publicējis eseju, kurā atšifrē mūsdienu Krievijas impēriskās tradīcijas “lielo stāstu” – “krievu ideju”.

Laiku pa laikam izskan balsis, ka Latvijā esot pārāk daudz svinamo dienu. Tas it kā negatīvi ietekmējot mūsu iekšzemes kopproduktu (IKP). It kā, jo pasaules augstāk attīstītajās valstīs vērojama pretēja tendence – cenšanās darba stundu skaitu samazināt. Tiek uzskatīts, ka labi atpūties, ar dzīvi apmierināts cilvēks darbojas produktīvāk nekā pārstrādājies, dzīves nomocīts cilvēks.

Jāsaka, ka tik vētrainas pirmās simt valdīšanas dienas, kādas vērojam ASV prezidenta Donalda Trampa otrā termiņa sākumā, ir kaut kas sen neredzēts demokrātiski ievēlētu spēku vēsturē. Kaut ko līdzīgu pasaule piedzīvoja 1933. gada sākumā, kad tā paša gada 30. janvārī toreizējais Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs uzticēja Ādolfam Hitleram valdības veidošanu kā Bundestāga vēlēšanās uzvarējušās Vācu Nacionālsociālistiskās darba partijas līderim.

ASV un Ukrainas prezidentu Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanās pirms pāvesta Franciska bēru ceremonijas izraisīja kārtējo cerību vilni. Fotogrāfijas, kurās abi sarunājas aci pret aci Svētā Pētera bazilikas telpās, aplidoja pasauli, radot cerības, ka varbūt Tramps ar Zelenski beidzot izlīgs, atradīs kopīgu valodu un Trampa neslēptā nepatika pret Zelenski pazudīs.

Šajās dienās paiet pusgadsimts, kopš 1975. gada 17. aprīlī Kambodžā pie varas nāca Pola Pota un Jenga Sari “sarkanie khmeri”. Sākās viena no cilvēces vēsturē asiņainākajiem režīmiem trīs gadus ilgā valdīšana. Nogalināto skaitu precīzi neviens nezina, bet pat vispieticīgākajos aprēķinos pusotrs miljons tiek nosaukts kā minimums. Parasti tiek minēti trīs miljoni bojā gājušo.