Bens Latkovskis / Viedokļi

Reiz pirms daudziem gadiem privātā sarunā ar kādu pieredzējušu politiķi pēdējais it kā starp citu izmeta par saviem kolēģiem: viņi ir ārkārtīgi devīgi, kad var operēt ar valsts naudu, bet šausmīgi skopi, kad jāvelk ārā no kabatas sava personīgā nauda. Šī frāze man stipri iespiedās atmiņā un ataust ik reizi, kad dzirdam par kārtējām politiķu izšķērdībām.

Trešdien politisko baumu tirgus placī izplatījās “droša ziņa”, ka jau esot pieņemts lēmums gāzt valdību. Tā vairs nevarot turpināt. Tiesa, šādas “ziņas” Saeimas kuluāros un Vecrīgas kafejnīcās parādās ik pa pāris mēnešiem. Pie tām jau visi pieraduši un īpaši neņem vērā.

Kā jau varēja gaidīt, bijušā valsts galvenā ierēdņa Jāņa Citskovska nozīmēšana par galveno grēkāzi “Kariņa lidojumu” lietā valdošajai politiskajai šķirai neko labu nesola. Citskovskis nedomā klusēt un bikli kā jēriņš iet uz upurvietu. Viņš atklāj arvien jaunus un jaunus nesmukumus. Tieši pirms politiskā cikla galvenajām – Saeimas – vēlēšanām.

Ziņa, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās “Progresīvie” par premjerministra amata kandidātu nominējuši savu partijas līdzpriekšsēdētāju un Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu, izraisīja pretrunīgu reakciju. Daudzi ar vāji slēptu ironiju jautāja: nopietni?

Ilggadējā Ungārijas premjera Viktora Orbāna partijas “Fidesz” graujošais zaudējums svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās būtiski maina politisko ainavu Eiropā. Šo vēlēšanu rezultāti noteikti ietekmēs arī nākamās ES valstu parlamenta vēlēšanas: 24. maijā Kiprā, 13. septembrī Zviedrijā un 3. oktobrī Latvijā.

Šodien Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī notiek plaši taksometru braucieni/demonstrācijas. Kā teikts akcijas organizētāju paziņojumā: protestējot pret valdības attiekšanos pildīt nozares izvirzīto ultimātu un tās nespēju ierobežot “Bolt” platformas monopolu.

Daudzi svētdien gaidāmās Ungārijas parlamenta vēlēšanas dēvē par vēsturiskām, liktenīgām, izšķirošām. Parasti ļoti skeptiski izturos pret šādiem apzīmējumiem, bet ne šoreiz. Svētdienas vēlēšanas Ungārijā patiešām var kļūt liktenīgas. Ja tās tādas būtu tikai pašai Ungārijai, tad par to varētu teikt: tieciet galā paši, taču tās var būt izšķirošas gan Eiropai, gan visai pasaulei.

Valsts kontrole (VK) publicējusi kārtējās revīzijas ziņojumu “Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē”. Šis ziņojums ieintriģē jau ar pašu nosaukumu. Latvijā, kur nevarētu teikt, ka būtu tas pasaulē jaukākais klimats, klimata mērķu sasniegšana ir ikviena interesēs.

Kad pērn budžeta apspriešanas laikā izvirzījās jautājums par birokrātijas mazināšanu un naudas taupīšanu administratīvajiem izdevumiem, tad viens no priekšlikumiem bija: noteikt katrai ministrijai zināmu daļu (10%–15%) “lieko” izdevumu, kas šīm ministrijām, Valda Dombrovska vārdiem runājot, būtu pašām jāatrod un jākonsolidē.

Pēc ilgāka pārtraukuma un dažādiem minējumiem par to, kur pazuduši partiju reitingi, atkal dienas kārtībā ir svaigākie SKDS politisko aptauju rezultāti. Lai arī tie īpašus pārsteigumus neuzrāda, tie iezīmē nākamās 15. Saeimas kontūras un iespējamos koalīciju variantus.

Kosmosa kuģa “Artemis II” ceļš uz Mēnesi iezīmē jaunu posmu kosmosa apguvē. Pēc vairāk nekā pusgadsimta pārtraukuma četri astronauti atkal dodas uz Mēnesi. Tie ir: komandieris Reids Vaizmens, pilots Viktors Glovers (pirmais nebaltas ādas krāsas cilvēks, kas dodas uz Mēnesi), Kristīna Koha (pirmā sieviete Mēness misijā) un Džeremijs Hansens (pirmais neamerikānis, kanādietis).

Valdība otrdien lēma, ka atbalstīs 30 miljonu eiro “īstermiņa aizdevuma” piešķiršanu aviokompānijai “airBaltic”, taču atbildību par šī “aizdevuma” piešķiršanu uzvēla Saeimai. Lai likumdevējs pats par šo strīdīgo lēmumu “parakstās”. Vakar valdošās koalīcijas partijas vēl nespēja atrast kopsaucēju, un jautājums tika atlikts: skatīsim “pēc svētkiem”.

Moldovas prezidentes Maijas Sandu vizīte Latvijā iezīmē arvien plašākas sadarbības iespējas. Gan tagad, gan jo vēl vairāk nākotnē, kad ģeopolitiskā situācija normalizēsies. Runa ir gan par politiskām, gan arī ekonomiskām un militārām sadarbības iespējam “pēckara” Eiropā.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Latvijas Bankas (LB) vadītāji – LB prezidents Mārtiņš Kazāks un LB prezidenta vietniece Santa Purgaile – sniedz informāciju par LB darbību un plāniem 2026. gadā. Deputāti tiks iepazīstināti ar Latvijas ekonomiskās situācijas makroekonomisko analīzi un tās attīstības prognozēm.

Partiju apvienības ZZS centrālās partijas – Latvijas Zemnieku savienības (LZS) – kongresam bija divi galvenie uzdevumi. Viens formālais – ZZS premjerministra kandidatūras un katra vēlēšanu apgabala sarakstu līderu apstiprināšana. Otrs būtiskais – ZZS politiskās identitātes iezīmēšana, jo, kā atzīmēja vairāki kongresa delegāti, politiskā konkurence ir krietni augusi.

Losandželosas tiesas zvērināto verdikts, kurš atzinis kompānijas “Meta” (bij. “Facebook”) un “Google” (“YouTube”) par vainīgām, ka kādai sievietei viņas bērnībā izveidojusies atkarība no šiem sociālajiem medijiem, iezīmē jaunus laikus virtuālās un reālās pasaules savstarpējās attiecībās.

“Forbes” 2026. gada miljardieru sarakstā lielu pārsteigumu nav. Tāpat kā citus gadus, no Latvijas šajā sarakstā neviena nav, savukārt pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks aizvadītajā gada spējis strauji kāpināt savu turību, tālu atrauties no sekotājiem un drošā gaitā tuvojas pasaulē pirmā triljonāra statusam.

Privātā biedrība “Publiskās atmiņas centrs” ierosinājusi Liepājā pārdēvēt trīs – Mirdzas Ķempes, Sudrabu Edžus un Leona Paegles – ielas. Liepājas iedzīvotājos šai iniciatīvai lielas atsaucības nav. Liepājas dome pagaidām atturas sniegt kādu vērtējumu, jo gaida Liepājas muzeja vēsturnieku atzinumu.

Degvielas cenas pasaulē (līdz ar to arī Latvijā) sāka celties pēc karadarbības uzsākšanas Irānā, bet īpaši strauji tās pieauga pēc tam, kad Irāna sāka bloķēt Hormuza jūras šaurumu, kas savieno Persijas līci ar Indijas okeānu un caur kuru plūst ap 20% pasaules naftas un gāzes.

Šogad 19. martā noslēdzās Ramadāna mēnesis, kura beigās musulmaņi svin “Eid al Fitr” svētkus. Šajos svētkos viens no rituāliem ir īpaša lūgšana, kura ir jāizpilda visiem kopā (nevis individuāli) un publiski ārtelpā.

Šogad 1. aprīlī stājas spēkā jaunā bezdarbnieku pabalsta saņemšanas kārtība. Turpmāk uz šo pabalstu nedrīkstēs pretendēt, ja bez darba palikušais saņem vēl kaut kādus ienākumus no saimnieciskās darbības. Neatkarīgi no šī ienākuma lieluma.

Dažādi ministru demisijas pieprasījumi, valdības un tās vadītājas uzticības balsojumi pēdējā laikā kļuvuši tik ikdienišķi, ka rada sajūtu: tādā veidā īstā darba starplaikos Saeimas deputāti izklaidējas. Kad var brīvi izpausties, sacensties asprātībā, atgādināt par sevi, palamāt valdību un paspodrināt paša spalvas uz kritizējamo fona.