Bens Latkovskis / Viedokļi

Šogad 1. aprīlī stājas spēkā jaunā bezdarbnieku pabalsta saņemšanas kārtība. Turpmāk uz šo pabalstu nedrīkstēs pretendēt, ja bez darba palikušais saņem vēl kaut kādus ienākumus no saimnieciskās darbības. Neatkarīgi no šī ienākuma lieluma.

Dažādi ministru demisijas pieprasījumi, valdības un tās vadītājas uzticības balsojumi pēdējā laikā kļuvuši tik ikdienišķi, ka rada sajūtu: tādā veidā īstā darba starplaikos Saeimas deputāti izklaidējas. Kad var brīvi izpausties, sacensties asprātībā, atgādināt par sevi, palamāt valdību un paspodrināt paša spalvas uz kritizējamo fona.

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, arvien biežāk skan dramatiskos toņos ieturētas balsis: šīs vēlēšanas būs izšķirošas; tas būs pagrieziena punkts Latvijas vēsturē; vai nu tagad, vai nekad; ja šo iespēju palaidīsim garām, tad viss, pagalam, ar Latviju ir cauri.

Centrālā statistikas pārvalde informē, ka šogad janvārī Latvijā piedzimuši 946 jaundzimušie, kas ir par 7,4% jeb 65 jaundzimušajiem vairāk nekā pirms gada, 2025. gada janvārī. Šo ziņu sociālajos tīklos pavadīja atzinīgas atsauksmes: lieliska ziņa; tā turpināt un tamlīdzīgi.

Ministru prezidentei Evikai Siliņai, sniedzot ikgadējo ziņojumu Saeimai par valdības paveikto, nebija daudz ar ko palielīties. Var jau stāstīt, cik daudz esot izdarīts birokrātijas mazināšanā, bet visi šie stāsti atduras pret pašas Siliņas izgudrotajiem 25%, kuru jēgu un izmērojamo nozīmi neviens īsti paskaidrot nevar. Kas tie par 25%? No kā? Kā tos izmērīt?

Atbilstoši Evikas Siliņas valdības iecerētajam birokrātijas samazināšanas plānam valdība izveidojusi divas jaunas dienesta pārbaudes komisijas. Viena izvērtēs “RB Rail” iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, otra kārtējo reizi “vērtēs” “Daugavas pāli” un dzelzceļa estakādi Mārupē.

Pilsoniskā sabiedrība daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs esot pakļauta spiedienam vai pat uzbrukumiem. Nesena aptauja atklājusi, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65% nevalstisko organizāciju (NVO) saskārušās ar tiešsaistē izteiktiem draudiem, bet 40% samazinājies finansējums. Kā pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šādos apstākļos – par to nupat Briselē sprieduši Eiropas pilsoniskās sabiedrības nedēļas aktīvisti. Tajā skaitā pārstāvji arī no Latvijas.

Rīgas domes (RD) deputāta Rūdolfa Brēmaņa (“Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši” (SV/JL)) Rīgas 50. vidusskolas salidojumā sarīkotā skandāla politiskās sekas var skart ne tikai un ne tik daudz pašu Brēmani, cik tos, kuri ar viņu bija saistījuši zināmas politiskās ambīcijas.

Karadarbības uzliesmojums Tuvajos Austrumos daudzus nepatīkami pārsteidzis. Pasažieru aviācijas darbība reģionā ir apgrūtināta, un Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) iestrēguši ap 700 Latvijas valstspiederīgo. Lai viņiem palīdzētu atgriezties mājās, valdība piešķīrusi 752 000 eiro. Pasažieru līdzmaksājums būšot 350 eiro.

Kultūras ministrijas paspārnē esošais Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) bija sagatavojis visai dīvainu, vairāk nekā piecas minūtes garu videoklipu ar nosaukumu “Valoda, ko saprot visi”. “Bija”, jo šis videoklips jau ir izņemts no publiskās apskates.

28. janvārī Autotransporta direkcija (ATD) izsludināja pasažieru plūsmu fiksācijas ierīču iepirkumu (“Pasažieru skaitīšanas kameru piegāde un uzstādīšana”, iesniegšanas termiņš 2026. gada 16. marts) par kopējo summu trīs miljoni eiro. Šīs ierīces paredzēts uzstādīt pie katrām autobusu durvīm, un to funkcija būtu skaitīt, cik cilvēku iekāpj un izkāpj no autobusa.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste intervijā “Neatkarīgajai” lika saprast, ka Latvija ar pašreizējo ekonomisko modeli ir sasniegusi savus potenciālās izaugsmes griestus. Turpmākā izaugsme, neko nemainot, būs ļoti apgrūtinoša. Tieši to pašu varētu teikt arī par mūsu politisko sistēmu. Tā politiskā sistēma, kāda tā ir patlaban, ir sevi izsmēlusi. Tālāka attīstība vairs nav iespējama. Vai nu stagnācija, labākajā gadījumā, vai degradācija, sliktākajā.

Gaisa triecienu apmaiņa Tuvo Austrumu reģionā, kuru rezultātā ir gājušas bojā vairākas Irānas augstākās amatpersonas ar ajātollu Ali Hamenei priekšgalā, iezīmē ASV prezidenta Donalda Trampa “jaunās pasaules kārtības” ieviešanu reģionā.

ASV Augstākā tiesa (AT) šā gada 20. februārī lietā “Learning Resources, Inc. v. Trump” ar sešām balsīm pret trim pieņēma lēmumu atzīt ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestos ASV ievedmuitas tarifus par nelikumīgiem. Šis AT lēmums dod iespēju tiem eksportētājiem uz ASV, kuri uzskata sevi par cietušiem no šiem tarifiem, iesniegt prasības pēc kompensācijām.

ASV prezidenta Donalda Trampa ikgadējā uzruna nācijai (State of the Union) Kongresa abu palātu kopējā sēdē kļuva par ilgāko šo uzrunu vēsturē. Tiesa, pēc Kubas un Zimbabves kādreizējo līderu Fidela Kastro un Roberta Mugabes standartiem tā bija samērā īsa – tikai stundu un 41 minūti gara. To vairākkārt pārtrauca ar skaļām ovācijām, celšanos kājās un saucieniem – USA, USA. Protams, galvenokārt no Trampa atbalstītāju, Republikāņu partijas puses.

Šobrīd, Saeimas vēlēšanu gadā, plaši diskutēts temats ir par to, kas jāmaina valsts sistēmā un pārvaldes struktūrā, lai tā spētu nodrošināt stabilu, augšupejošu valsts attīstību. Kas ir tas klupšanas akmens, kas neļauj sabiedrībai justies gandarītai par valstī notiekošo? Kurā brīdī situācija aizgāja “pa pieskari”?

Šodien aprit tieši četri gadi, kopš Eiropā ilgst pilna mēroga, augstas intensitātes karš ar simtiem un tūkstošiem kritušo ik dienas. Lai arī karadarbība nenotiek Latvijā, tās ietekme izplešas tālu aiz karadarbības zonas. Karš no tālas, visai neskaidras abstrakcijas ir pārvērties par daudz tuvāku un skaidrāku abstrakciju. Par laimi, tas nav kļuvis par mūsu realitāti.

Partijas “Mēs mainām noteikumus” līderis Alvis Hermanis izplatījis paziņojumu: “Rail Baltica projekts pēc 3. oktobra vēlēšanām tiks apstādināts un likvidēts. Ir jāatzīst, ka tā bija kļūda. Iespējams – noziedzīga.”

2025. gada 21. februārī tika pieteikts jaunais valdības uzrāviena plāns. Tika noteiktas četras galvenās prioritātes ar četriem galvenajiem uzdevumiem. 4X4 plāns. Tagad, kad ir apritējis gads, varam izvērtēt sasniegto. Kādi ir rezultāti?

Pēc tam, kad no partijas “Stabilitātei!” izstājās deputāts Dmitrijs Kovaļenko, Saeimā palikuši vien četri šīs partijas deputāti. Līdz ar to oficiāli pārstājusi eksistēt šīs partijas Saeimas frakcija. Uz izjukšanas robežas ir arī partijas frakcija Rīgas domē (RD) pēc tam, kad no tās aizgāja Valērijs Petrovs. Pirms tam no frakcijas jau bija aizgājis pazīstamais bokseris Mairis Briedis.

Valsts kontroles (VK) starpziņojums “Vai pašvaldību elektroautobusu pasākums īstenots lietderīgi?” revīzijas “Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē” ietvaros izgaismojis vairākas būtiskas lietas.

Šī gada janvāra valsts budžeta izpildes rādītāji liecina, ka kopējie valsts ieņēmumi pieauguši par 4,04%. Digitālajā laikmetā šis ciparu salikums var izskatīties samērā draudīgs, bet pieņemsim, ka tā ir tikai nejauša sakritība. Faktiskajos skaitļos ieņēmumu pieaugums ir visai pieklājīgs. No 1,262 miljardiem eiro 2025. gada janvārī līdz 1,313 miljardiem eiro šogad jeb pieaugums par 51 miljonu eiro.