Bens Latkovskis / Viedokļi

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Tāpat kā par daudzām pasaules metropolēm mēdz teikt, ka tās nekad neguļ (New York never sleeps), tā arī par jebkuru valdību var teikt – tajā nekad nebeidzas iekšējās politiskās rūgšanas procesi. Neviena valdība nekad nevar justies sastingusi un stabila. Tajā pastāv mūžīga iekšējā dinamika un spriedze. Evikas Siliņas valdība nav izņēmums.

Lai arī Sīrijas diktatora Bašara Asada režīms pēdējo nedēļu laikā bija pamatīgi sašūpojies, tā krišanas straujums naktī no sestdienas uz svētdienu bija visai negaidīts.

Savus iespaidus par režisora Gata Šmita Jaunā Rīgas teātra (JRT) jaunajā zālē iestudēto jaunās, daudzsološās dramaturģes Justīnes Kļavas “Mīlas straumi” sākšu ar analoģiju.

Jaunākie partiju reitingi rāda, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, arvien populārāki kļūst radikālie spēki. Sabiedrība polarizējas, radikalizējas un pieprasa izlēmīgāku politiku. Peldēšana pa straumi, izšķirošo lēmumu atlikšana uz vēlāku laiku, mērenība, pasteļtoņi un centieni būt labiem pret visiem iziet no modes.

Latvijas politiskajā mitoloģijā eksistē bieži lietota frāze: valsts budžeta apstiprināšana ir pārbaudījums koalīcijas (valdības) stabilitātei.

Latvijas politiskā šķira, kuru iemieso tā dēvētās simt gudrās galvas, šķiet, ir tik “gudra”, ka no apkārt notiekošā neko nemācās. Kamēr vēlētāji neiedod kārtīgi ar bomi pa pieri. Līdzīgi kā ASV Vašingtonas “isteblišments” pirms mēneša dabūja no Trampa. Vai kā Kariņš dabūja par saviem lidojumiem. Pareizāk sakot, nevis par pašiem lidojumiem, bet “muļķa ieslēgšanu”, kad viņam par to aizrādīja. Par ko? Es neko. Visi lido. Ko jūs man piesienaties?

Joprojām valdībā nav vienota un skaidra plāna, ko darīt ar “Rail Baltica” projektu. Kādu tālākās būvniecības variantu izvēlēties, ņemot vērā sarežģījumus ar tā finansējumu. Kā ticamākais risinājums šobrīd tiek uzskatīts maksimāli minimizētais (atvainojos par kalambūru) variants. Proti, uzbūvēt vienu sliežu ceļa trasi, cik vien lēti iespējams. Lai vilks paēdis (projekts formāli realizēts) un kaza dzīva (minimāli izdevumi).

Uz gluži vai orvelisko jautājumu – Vai jūs gribat, lai atgriežas Jānis Urbanovičs? – partijas “Saskaņa” kongress sestdien atbildēja ar vienprātīgu – jā! Ko tas nozīmē?

Nākamā nedēļa paies valsts budžeta apspriešanas un pieņemšanas zīmē. Lai arī runas būs garas, diez vai tur notiks kas negaidīts. Visas koalīcijas partijas sevi pozicionē kā nopietnas, atbildīgas un Saeimā nekādu cirku Gobzema stilā rīkot netaisās. Līdz ar to budžeta dēļ valdībai briesmas nedraud. Taču tai draud briesmas no citas puses.

Tā vien šķiet, ka Saeima iet uz bezprecedenta soli. Likumu, kuru Saeima pieņēmusi vienbalsīgi, tikpat vienbalsīgi varētu arī atcelt. Vai ir iespējams vēl skaidrāks deputātu totālās bezatbildības, nekompetences un vieglprātības piemērs?

Otrdien valdības sēdē tika izskatīts daudzmiljardu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sasāpējušais jautājums. Kā jūs domājat, ar ko bija aizņemti ministri, kamēr tika izskatīts šis Latvijas valstij un tautai (bet ne viņiem pašiem personīgi) arhisvarīgais jautājums?

Rīgas domes (RD) “Jaunās vienotības” frakcijas deputāte, Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone sociālajos tīklos izplatījusi infografiku, kurā uzsvērts, ka 2023. gadā palielinājies sabiedriskā transporta pasažieru skaits. No infografikas var uzzināt, ka 2020. gadā Rīgā ar sabiedrisko transportu pārvadāti 89,7 miljoni pasažieru, 2023. gadā jau 114, miljoni, bet 2027. gadā tiek plānots sasniegt 120 miljonus.

Svētdien Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku noslēdzās divu nedēļu ilgā COP29 klimata konference. Ar šīs konferences rezultātiem īsti apmierināts nav neviens. Vieni ir neapmierināti, ka dabūjuši mazāk naudas nekā cerēts, citi ar to, ka bez šīs naudas dalīšanas nekādi citi, klimata jautājumiem izšķiroši lēmumi netika pieņemti.

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Krievijas diktatora Putina ceturtdienas televīzijas uzruna nepārsteidza. Atbildot uz Rietumu ierobežojumu noņemšanu Ukrainai lietot rietumvalstu ražotās raķetes pret militāriem objektiem Krievijas teritorijā, Putins kārtējo reizi draudēja pasaulei ar izslavēto eskalāciju.

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Valdošajā koalīcijā joprojām nav vienprātības, ko darīt ar “Rail Baltica”. No vienas puses, jābūvē. Lai tur vai kas. No otras puses – par kādu naudu? Kur ņemt naudu šīs būves finansēšanai, un, ja nauda atrastos, tad kam? Tieši kādai trasei?

Aizvadītajās brīvdienās ar dažu stundu atstarpi Baltijas jūrā tika bojāti divi sakaru kabeļi. Viens, kas savienoja Zviedriju ar Lietuvu, otrs savienoja Somiju ar Vāciju. Gandrīz vai sinhronais šo kabeļu bojājums liek domāt par iespējamo diversiju. Tieši tā to pirms ES aizsardzības ministru sanāksmes Briselē traktēja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Donalda Trampa pārliecinošā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās devusi papildu iedvesmu viņa “faniem” arī citur pasaulē, tajā skaitā pie mums. Latvijā vietējie trampisti jūt spēku pieplūdumu un manāmi uzpūšas. Nu tik būs, jūs tūliņ visi velnu redzēsiet. “Vienotība”, bailēs trīciet, cietuma nāras pēc jums jau ilgojas, viņi draud.