Bens Latkovskis / Viedokļi

ASV Tieslietu ministrijas piektdienas pēcpusdienā (šāds izvēlētais laiks nav tikai Latvijas politiķu izgudrojums) publicētie “Epstīna faili” vairāk nekā 3,5 miljonu (!) lappušu apjomā gluži sagaidāmi izraisīja ne tikai ASV, bet visā pasaulē milzu informatīvo sprādzienu. Visā pasaulē, jo šajos dokumentos atrodami ne tikai ievērojamu ASV figūru vārdi, bet arī visdažādākās saites ar citām pasaules valstīm un turienes cilvēkiem. Latvija šajā ziņā nav izņēmums.

Par “Rail Baltica” Latvijas posmu atbildīgās “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētāja Māra Dzelmes publiski nodemonstrētā nespēja nosaukt četras stacijas, kuras tikšot būvētas “Rail Baltica” pirmajā kārtā, izsauca lielu sabiedrības sašutumu. Cilvēks, kuram pamata atalgojums (bez papildu piemaksām) ir 6275 eiro mēnesī, nevar nosaukt, ko pats būvēs.

Ārpolitika reti kad ir kādas valsts priekšvēlēšanu procesa prioritāte. Latvija var kļūt par vienu no šādiem retiem izņēmumiem. Tiesa, Latvijas gadījumā tā nav tīra ārpolitika, bet tomēr. Runa ir par Latvijas politiķu ģeopolitisko orientāciju.

Šodien Saeima lems par ASV prezidenta Donalda Trampa kandidatūras atbalstīšanu Nobela miera prēmijas piešķiršanai. Uzreiz jānorāda, ka šis ir izteikts iekšpolitisks balsojums. Tam nav nekāda sakara ar reālo Nobela miera prēmiju, par kuras došanu vai nedošanu šobrīd pat netiek runāts.

Ķiršu dziesmu svētku organizētāji nolēmuši pāriet pretuzbrukumā. “Facebook” konta “Manai Dzimtenei” laika joslā viņi publicējuši ierakstu, kurš sākas ar šķietami naivu, bet patiesībā nekaunīgi melīgu un maldinošu jautājumu: “Vai aizliegsim visus pasākumus, kuros Maestro personīgi nepiedalīsies?”

Vakar publicētajā SAB 2025. gada darbības pārskatā atzīts: “SAB novērojumi liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.”

Saeimas rīkotā konference “Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi”, visticamāk, būtu pagājusi visnotaļ nemanāmi, ja ne “Providus” pētnieces Ivetas Kažokas visai negaidītais aicinājums būt gataviem ātri un efektīvi sarīkot jaunas vēlēšanas, ja būs bijuši mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Nupat Davosā tika parakstīts ASV prezidenta Donalda Trampa iniciētās “Miera padomes” dibināšanas protokols. Šī “Miera padome” tiek veidota kā alternatīva līdzšinējai Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO), kura sevi ir izsmēlusi un kļuvusi par bezjēdzīgu, neko nelemjošu birokrātisko struktūru, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt lielam skaitam birokrātu vieglu un labi apmaksātu darbu Ņujorkā.

ASV prezidents Donalds Tramps Nobela miera prēmiju diez vai bija pelnījis, taču gada politiķa tituls viņam pienācās nešaubīgi. Viss 2025. gads pagāja Trampa zīmē, un viņš neapstrīdami bija galvenā globālās politikas zvaigzne. Viņš ieviesa un noteica gluži jaunu politiskās uzvedības modi.

Eiropas Revīzijas palāta publicējusi ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūras lielo projektu izmaksām un termiņiem. Par mūsu “Rail Baltica” ziņojumā teikts: projekta pirmā kārta (viena sliežu līnija visā garumā) līdz 2030. gadam netiks realizēta. Beigu termiņš nav precizēts. Savukārt “Rail Baltica” aplēstās izmaksas kopš projekta sākuma pieaugušas par 291%.

Šodien aprit gads, kopš 2025. gada 20. janvārī Vašingtonā notika ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācija un viņš kļuva oficiālais Baltā nama saimnieks. Jāatzīst, ka ASV nav parasta valsts, kuras iekšpolitiskie procesi pārējo pasauli tikpat kā neskar. ASV ir pasaules spēcīgākā lielvalsts, kuru vēl nesen uzskatīja par “pasaules policistu”.

Šis Latvijā ir lielo vēlēšanu gads. Ik pēc četriem gadiem Latvijā tiek “cepts” kārtējais politiskais pīrāgs, ar kādu mums būs nākamie četri gadi jādzīvo. Šoreiz šīs vēlēšanas notiek otrajā gadā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis savu “pārbūvi”.

Valsts kontroles revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir izsaukusi pretrunīgu reakciju. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens to nosaucis par  “ļoti vāju un ļoti paviršu auditu”. “Atzinumā nebija neviena laba vārda. Es gribu pateikt, ka ir pilnīgi pretēji – ēnu ekonomika Latvijā gadu no gada samazinās,” norādīja ministrs.

Notikumu attīstība Irānā ir ārkārtīgi nozīmīga ne tikai tāpēc, ka Irānas tautai ir parādījusies kārtējā iespēja atbrīvoties no represīvā un nepopulārā islāmistu režīma, bet arī tāpēc, ka šī režīma krišana iezīmētu vienas no ļaunuma ass balsta kājām sabrukumu.

Kultūras ministrijas virzītajos grozījumos likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” pa kluso mēģināts sašaurināt mediju iespējas informēt sabiedrību par valsts pārvaldes darbu. Likuma 7. pantā ar vienu mazu, tikpat kā nemanāmu rokas kustību vārda “noslēpums” vietā ierakstīts vārds “informācija”.

Ceturtdienas Saeimas sēdē plānots izskatīt un nodot komisijām grozījumus Imigrācijas likumā. Kādas izmaiņas šie grozījumi paredz?

Pagājušajā nedēļā sākās KNAB iniciēts tiesas process, kuru var arī dēvēt par “ārstu lietu”. Apsūdzības celtas pret Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītāju Alekseju Višņakovu, viņa vietnieku Genādiju Ričardu Rusanovu un bijušo RAKUS medicīnas tehnoloģiju direktoru Gintu Cīruli.

Barikāžu laiku nozīmi un jēgu Latvijas vēsturē ir grūti pārvērtēt, jo ikviens, kurš 1991. gada janvārī tur bija, var teikt, ka tas bija viens no spilgtākajiem viņa dzīves sociālpolitiskajiem pārdzīvojumiem. Ne katrai paaudzei izdodas kaut ko līdzīgu piedzīvot.

Šodien pie Rīgas pils paredzēts protests “Rokas nost no Venecuēlas”. Šo protestu organizē “Kopienas centrs “Maiznīca””, bet informatīvi atbalsta vēl divas citas starptautisku organizāciju Latvijas filiāles: “Jauniešu organizācija “Protests”” un “Jaunie Eiropas federālisti”.

Veikli vīri ar Raimonda Paula vārdu cenšas nogrābt kārtīgu “piķi”. Var tikai pabrīnīties, kā var iekulties ķezā ar koncerta rīkošanu, kura nosaukumā ir tādi ikvienam latvietim svēti vārdi kā “dziesmu svētki”, “Manai dzimtenei” un Raimonds Pauls. Taču tas viegli izdarāms, ja visa pamatā ir primitīva vēlme krietni nopelnīt ar Paula vārda ekspluatāciju pašam Maestro aiz muguras.

Ik reizi, kad runājam par situāciju Latvijas mediju vidē, jāatceras vairākas lietas. Latvijas mediji darbojas: 1) milzīgas lingvistiskās nevienlīdzības apstākļos; 2) milzīgas finansiālās nevienlīdzības apstākļos; 3) milzīgas ideoloģiskās nevienlīdzības apstākļos. Atšifrēsim visas šīs nevienlīdzības un pamēģināsim ieskicēt iespējamos risinājumus, kā situāciju uzlabot.

Jaunais, 2026. gads ir ne tikai Uguns Zirga gads (no 17. februāra), bet arī 15. Saeimas vēlēšanu gads (3. oktobrī). Atsevišķi politiskie spēki neslēpj, ka ies uz vēlēšanām ar domu aizmēzt šobrīd valdošo politisko šķiru vēstures mēslainē. Viņu argumenti ir vispārzināmi: Latvija joprojām daudzos tautsaimnieciskās izaugsmes rādītājos atrodas ja ne gluži pēdējā, tad vienā no pēdējām vietām ES. Turklāt daudzos rādītājos atpaliekam no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.