Bens Latkovskis / Viedokļi

Divas dienas pēc vētras, kuras dēļ viens 36 gadus vecs vīrietis gāja bojā un ap 277 000 mājsaimniecību palika bez elektrības, amatpersonu pusē ir viens amatu zaudējušais. Tas ir Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, kurš atkāpies. Visi pārējie, kuri atbildīgi par krīžu novēršanu, profilaksi un normālas dzīves straujāku atjaunošanu, pagaidām palikuši amatos.

Valsts amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība vienmēr ir skaitījusies neatņemams pretkorupcijas sistēmas elements. Šo deklarāciju pieejamība nodrošina sabiedrības, mediju un citu pētnieku iespējas kontrolēt varas pārstāvju ienākumus, darījumus, saistības un interešu konfliktus. Tāpēc jo pārsteidzošāki bija premjera Andra Kulberga izteikumi viņa kopīgajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kad viņš rosināja pārskatīt šo valsts amatpersonu deklarāciju publisko pieejamību.

Sestdienas vētra, kura tiek uzskatīta par spēcīgāko Latvijā kopš 2005. gada 8.–9. janvāra vētras, vienlaicīgi bija gan gaidīta, gan negaidīta.

Saeima kārtējo reizi nobalsojusi, ka dod tiesības valstij vajadzības gadījumā iejaukties un dot iespēju aizdot “airBaltic” līdz 30 miljoniem eiro. Valdības vadītājs Andris Kulbergs, aizstāvot šo lēmumu, vairākkārt uzsvēra, ka runa nav par šiem miljoniem, bet gan par to, ka Saeima pilnvaro valdību iesaistīties “airBaltic” finanšu problēmu risināšanā.

Latvijai ir trīs gandrīz līdzvērtīgas dienas, kurās ik gadu atzīmējam savas valsts neatkarību. 18. novembris ir vēsturiskā mūsu valsts dibināšanas diena, bet 4. maijs un 21. augusts dienas, kuras daudziem vēl svaigā atmiņā. Taču tikai divas no šīm trijām ir pasludinātas kā oficiālas svētku brīvdienas. Kāpēc?

Vairāk nekā 1,2 miljonu personu datu noplūde no Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) serveriem ir izraisījusi pamatīgu viļņošanos visā valsts pārvaldes sistēmā. Premjers Andris Kulbergs pieprasīja visas uzņēmuma vadības atkāpšanos, kas arī drīz vien sekoja.

1991. gada 19. augustā agri no rīta (ap 7.00) mani pamodināja spalgs telefona zvans. Tolaik vēl nebija mobilo telefona sakaru, un šāds agrs zvans parasti nesolīja nekā laba. “It kā Gorbočovs arestēts. It kā slims, it kā gāzts, nevar lāgā saprast,” klausulē skanēja mana drauga, tā laika politiskā aktīvista balss. No politiskās dramaturģijas viedokļa būtu jāsaka “satraukta balss”, bet tāda tā īsti nebija. Drīzāk nogurusi, mazliet pat garlaikota, lai gan agrais zvans nepārprotami liecināja par lietas nopietnību. Tik agrā rīta stundā neviens “tāpat vien” nezvana.

Viens no jaunās valdības popularitātes avotiem ir valdības gatavība patrenkāt ar valsts budžeta taukiem apaugušās valsts pārvaldes struktūras un tām pietuvinātās NVO, kuru kopumu iemieso Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ar saviem neskaitāmajiem naudas vadiem, pa kuriem barojas dažādi politiskie piesūcekņi.

Kā katru gadu, arī šogad oktobrī tiks indeksētas pensijas. Viss atbilstoši likumam, tāpēc šī indeksācija nav ne kāda labdarība, ne arī kāda neizdarība. Viss kā vienmēr. Indeksācija notiek atbilstoši pensijas apmēram. Jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pieauguma procents.

Pēdējos desmit vai pat vairāk gadus arvien biežāk dzirdami dažādu politiķu, politisko apskatnieku, reklāmistu un komunikāciju speciālistu apgalvojumi, ka mūsdienu politiskajā aģitācijā tradicionālās reklāmas metodes vairs nestrādā. Tagad ja ne visu, tad gandrīz visu nosakot kandidāta aktivitātes sociālajos tīklos. Ja gribi uzvarēt vēlēšanās, tad visu uzmanību velti savai popularitātei tviterī, feisbukā, instagramā, tiktokā, jūtūbē un citur [virtuālajā vidē], kur lielāko daļu brīvā laika pavada mūsdienu cilvēks.

Lai gan ES regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (iepakojuma regula) stājās spēkā jau 2025. gada 11. februārī ar 18 mēnešu pārejas periodu, tikai tagad, kad šā gada 12. augustā sākas pirmo šīs regulas prasību piemērošana, ieinteresētās personas (uzņēmēji) sākušas celt lielāku traci.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā liecina: eksperiments ar samazināto PVN likmi pārtikas precēm ir attaisnojies. Kopējais cenu līmenis ir samazinājies (– 0,7%), un Latvijā šobrīd ir mazākā gada inflācija starp Baltijas valstīm.

Pētījumu aģentūra “Fifty5Blue” no šā gada 22. maija līdz 3. jūnijam aptaujājusi 1700 Latvijas Republikas pilsoņu, mēģinot noskaidrot viņu politisko pieprasījumu. Šī pētījuma rezultāti publicēti izdevumā “Lasi”, un tie visai skaidri parāda, pēc kā sabiedrībā ir politiskais pieprasījums un pēc kā šis pieprasījums nemaz nav tik liels, kā kādam varbūt varētu likties.

Liels Rīgas ainaviskais pluss ir Daugava pašā pilsētas centrā. Eiropā nav daudz lielpilsētu, kuras šķērsotu tik platas upes. Ne velti Rīgas domes deputātiem patīk fotografēties un taisīt PR akcijas, braucot ar kuģīšiem pa Daugavu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs uzdevis Finanšu ministrijai izvērtēt attālinātā darba praksi valsts pārvaldē, norādot uz nepieciešamību lielākajai daļai valsts iestāžu darbinieku atgriezties pie darba klātienē.

Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē un bijušais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs vēstnieku sanāksmē Kijivā izteica šaubas par to, vai Ukraina jebkad pievienosies NATO. Šī ziņa, kuru pēc klātesošo liecībām publicēja izdevums “Europian Pravda”, izraisīja ļoti pretrunīgu reakciju.

Latgales vēlēšanu apgabala “Progresīvo” (PRO) deputātu kandidātu saraksta pirmā numura – Leilas Rasimas – sapīšanās skaidrojumos par saviem nekustamajiem īpašumiem un saņemtajām kompensācijām zīmīgas ar to šķietamo vientiesību, kāda raksturīga paštaisniem cilvēkiem, kuri ir nesatricināmi pārliecināti par savu godaprātu, labajiem nodomiem un pašiedomāto nimbu virs galvas. Tāpēc, viņuprāt, viss, ko viņi dara, ir taisnīgs un apgarots, bet visi, kas viņiem kaut ko pārmet – nekrietni nelieši, ļaundari, kas pasaulei (tas ir, viņiem) novēl tikai sliktu.

Vakar ministru prezidents Andris Kulbergs tikās ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) un tā dēvēto memoranda padomi, “lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, kā arī iepazītos ar NVO finansēšanas principiem valsts pārvaldē”.

Igaunija joprojām gaida jaunās Latvijas valdības oficiālo nostāju par projektu “Rail Baltica” un atbildi uz jautājumu, vai Rīgai ir plāni mainīt savus dzelzceļa būvniecības plānus, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs (ERR), atsaucoties uz Igaunijas infrastruktūras ministra Kuldara Leisa izteikumiem. Līdzīgas prasības izsaka arī “Rail Baltica Estonia” valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets.

Jaunākie SKDS reitingi apstiprina jau iepriekšējo reitingu tendenci un visai skaidri iezīmē galveno pēcvēlēšanu jautājumu, kas varētu arī būt viens no centrālajiem priekšvēlēšanu jautājumiem – ko ņemt koalīcijā?

Vēlēšanu tuvums ir laiks, kad politiķi sāk runāt par citu partiju politiķiem tā, it kā būtu patiesības serumu iedzēruši. Parasti viņi ir viens pret otru laipni, draudzīgi un pieklājīgi, bet priekšvēlēšanu laikā atklājas, ko patiesībā viens par otru domā.

Trešdienas pievakarē ar partiju “Progresīvie” saistītā jaunatnes organizācija “Protests” pie Brīvības pieminekļa rīkoja demonstrāciju/piketu “Rokas nost no pilsoniskās sabiedrības”. Pēc policijas aplēsēm pasākumā piedalījās ap 150–200 cilvēku, tajā skaitā vairāki “Progresīvo” (PRO) deputāti, kā arī NVO pārstāvji un pārstāvji no “Jaunās vienotības” (JV) saraksta.